Arī pašas jauno mēģinām! Žurnāla “36,6 °C” atskatās uz tā veidošanas pieredzi 0
Šogad nosvinēti 15 gadi, kopš iznāk žurnāls 36,6 °C. Jau iepazīstinājām ar žurnāla jauno redaktori Kristu Dzidzēviču, pārdomās dalījās gan iepriekšējā žurnāla redaktore Zane Eniņa, gan ciemojāmies pie žurnāla dibinātājas Vitas Beļavnieces.
Šoreiz cilvēki, kas veido žurnālu, sanāca kopā un sprieda, ko šis izdevums devis katram no viņiem.
Daudz svarīgu atslēgu
Gunta Tabore, galvenās redaktores vietniece, žurnāliste: Žurnālā strādāju jau 11 gadu. Gana ilgs laiks, lai nebūtu iespējams pieminēt visu, ko esmu ieguvusi, kopjot normālās temperatūras lauciņu. Varu gan mēģināt, jo darbs veselīga dzīvesveida žurnālā ir iemācījis arī nepadoties, pat sīkumos ne.
Ja dažreiz ikdienas skrējienā pietrūkst jaudas, apstājos un saku sev: tā, izbeidz, šis darbs ir brīnišķīgs, jo dod iespējas!
Tas ļauj satikt un iepazīt neskaitāmi daudz lielisku cilvēku, no kā saņemu ne tikai vielu rakstam, bet arī iedvesmu, prieku un spēku.
Man atvēl iedziļināties tēmu simtos, tātad saņemu simtiem iespēju uzzināt daudz vairāk, nekā iespējams viena mūža laikā. Un es varu pasaules dažādību izprast ne tikai teorētiski, bet daudz ko izmēģināt, izjust uz savas ādas. Ne visu gan esmu saglabājusi ilgspēlējošā lietošanā, tomēr šo to paturu savā dzīves ēdienkartē, padarot to košāku. Pastāstīšu par trim saviem ieguvumiem.
Es ceru, ka arī Tev, “36,6 °C” lasītāj, palīdzējušas vismaz pāris atslēgas, kas atrastas žurnāla slejās šajos 15 gados.
1. Nūjošanu pirmo reizi izmēģināju veselības dienās, ko savulaik žurnāla lasītājiem rīkoja redakcija kopā ar viediem speciālistiem. Nūjot izrādījās tik vienkārši un lipīgi, ka spraigo iešanu turpinu visus šos gadus. Nūjošana man dāvājusi prieku būt dabā, pie jūras, mežā un pat Alpu kalnos.
2. Arī pirts īpašo burvību iepazinu tuvāk, pateicoties žurnālam. Tolaik redakcijā strādāja sirsnīgā un viedā žurnāliste Selga Amata, viņas rakstu tēmas bieži bija saistītas ar pirti. Kopā ar viņu arī sākām regulāri iet pirtī, ko darām joprojām, reizi nedēļā satiekamies uz lāvas.
Pirts aizrautība pietuvināja mani augu pasaulei, jo sagribējās pašai sliet slotiņas, darināt dažādus skrubjus un smēriņus ar augiem.
3. Augu iepazīšana ir vēl viens mans ieguvums. Zinošāk un vērīgāk iet pļavā, mežā un purvā. Saudzīgi vākt, pareizi saglabāt un gudri izmantot – to joprojām mācos.
P.S. Darbs veselības žurnālā palīdz pat risināt krustvārdu mīklas. Ar tām aizraujas mans vīrs Ojārs. Ja viņš nezina kādu medicīnas terminu, pavaicā man. Šādi mums kopā izdodas aizpildīt tukšās rūtiņas.
Bez lieliem varoņdarbiem
Maija Baķe, reklāmas projektu vadītāja: Kopā, ar- , ap-, iekš- 36,6 °C esmu jau gandrīz 14 gadus, tāpēc grūti nodalīt īpašās trīs lietas.Daudz kas no aprakstītā, pamēģinātā pa šiem gadiem kļuvis par pozitīvu ikdienas ieradumu: ūdens dzeršana, samazināts sāls patēriņš, sabalansētāks ēdiens, 7500 soļu dienā. Manā dzīvē žurnāls 36,6 °C ir īpašs ar to, ka nemudina uz lieliem varoņdarbiem, piemēram, katru otro dienu pavadīt sporta zālē vai likt šķīvī tikai kāpostlapas.
Lielie varoņdarbi ātri apsīkst, un es pati sāku sevi sabotēt.
Žurnāls mani ir gudri rosinājis celties no ērtā dīvāna un doties uz purva taku vai ūdensaerobiku, pamēģināt veselīgāku saldumu recepti vai nomierinoties krāsot mandalas. Pamēģināts ir daudz, bet interesantākās lietas, kas iesakņojušās, ir šādas.
1. Pirts procedūras. Sev kā obligātu esmu paņēmusi ļoti aukstu ūdeni pēc pēdējā pēriena. Ja dīķis aizsalis, ir sniegs. Ja sniegs nav piemērots eņģelīšiem – var iznest laukā auksta ūdens spaini. Jo šī patiešām aukstā ūdens šalts dara mundru gan ķermeni, gan garu.
2. Savvaļas augi. Jau tagad gaidu, kad nokusīs sniegs un dārza malā parādīsies pirmās gārsas. Pie ierastajiem svaigajiem salātiem ideāli piederas arī pienenes, gaiļpieši, upeņu pumpuri… Svaiga virza noder smūtijam. Protams, nezāles vajag nedaudz un tikai svaigos dzinumus. Bet tas piedos ierastajiem salātiem citu garšu un vērtību. Ģimene pieradusi: “Mums pusdienās nezāles? O.K.”
3. Mēness kalendārs – pārbaudīts, tāpēc kalpo kā padomdevējs, lai izvēlētos pareizo dienu manikīram, friziera apmeklējumam, pirts dienai vai lielajai veļas mazgāšanai.
Uzmundrinoša lasāmviela
Maija Olte, literārā redaktore: Mana iepazīšanās ar žurnālu 36,6 °C nav pat piecu gadu garumā, taču kādu labu atziņu vai ieteikumu var gūt pat no viena žurnāla numura. Man ierosmei noderīgi bijuši žurnāla pielikumi jeb ceļveži. Piemēram, augu pazinēja farmācijas doktore Vija Eniņa skaidro, kādas ir latviskās alternatīvas modē nākušajiem ārzemju brīnumaugiem godži, noni, čia un moringai: “Daudz vairāk C vitamīna nekā godži ogās ir gan mūsu pašu upenēs (100 g – 177 mg), gan smiltsērkšķos (100 g – 250 mg). Turklāt upenēs nav fermenta, kas noārdītu C vitamīnu. [..] Čia sēklas – linsēklu iedarbība ir līdzīga, gļotvielu nedaudz mazāk. Toties cenā ir ievērojama atšķirība!”
Kad savulaik mani skāra nopietna veselības problēma, toreiz noderīgu informāciju smēlos pielikumā Muguras Veselības Ceļvedis – uzzināju, kādi vingrojumi man palīdzētu, pie kā meklēt palīdzību Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.
Bet žurnālā bez interesantām jaunām klasiskās medicīnas metodēm, piemēram, ķirurģisku operāciju veicot hipnozē – sadarbībā ar hipnopraktiķi Daci Rolavu Baltijas vēnu klīnikā to kādai pacientei izmantojis asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs, un netradicionālās medicīnas ieteikumiem, dažādu neierastāku ēdienu receptēm esmu iepazinusi daudz dzīvesgudru cilvēku, – neatlaidīgus, ar neizmērojamām dzīves alkām un spējīgus uzveikt slimības. Viņi visi mīl dzīvi, nesūrojas par ikdienu, un tad var nodzīvot arī līdz simt gadiem un ilgāk – kā Kārlis Dumbrājs, Alise Lauva, Lidija Katrīna Sīmane.
Kustētprieks
Vineta Daniela, maketētāja: Sākšu ar to, ka pagājušajā gadā iepazinos un sadraudzējos ar ceļojošo asinsdonoru busiņu. Labi padarīta darba izjūta garantēta un sajūta, it kā būtu atbrīvojusies no kā smaga, šķita, ka varētu pat lidot. Tālāk – sports un izklaide.
Beidzot izmēģināju tagad tik populāro izklaides veidu – SUP dēli.
Vasara bija kā radīta aktivitātēm uz ūdens. Tikai jāpiebilst – ja neesi lielos draugos ar līdzsvara izjūtu, jārēķinās ar to, ka ar vienu reizi nepietiks, lai eleganti šķeltu viļņus kā havajiešu iezemietis. Pat ne ar divām… Labi, ka pārvietoties var, arī airējoties sēdus kā smailītē, gan tupus uz ceļiem – tas ir stabili, un ūdenī neviens negāžas.
Trešais ieguvums – atsāku regulāri apmeklēt sporta klubu. Nez, kā bija sagadījies, bet šajā ziņā gandrīz desmit gadus biju uz lielās pauzes. Ticiet man, tā nedrīkst – līdzsvaram dabā ir jābūt! Kad jūti, kā stabilizējas pulss slodzes laikā, kad nodarbības, kas sākumā likās kā neiespējamā misija, kļūst par ikdienas izaicinājumu, esi patiesi gandarīts par paveikto!
