Lavrovs: Krievijai nav nekāda nodoma šķērsot Ukrainas robežu 11
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sestdien, 29.martā, paziņoja, ka Krievijai nav nekādu plānu šķērsot Ukrainas robežu, vienlaikus norādot, ka Krievijas un Rietumvalstu viedokļi par krīzi Ukrainā sāk tuvināties.
“Mums pilnībā nav nekāda nodoma un interešu šķērsot Ukrainas robežu. Mēs tikai ļoti vēlamies, lai darbs būtu kolektīvs un tiktu izbeigtas tās pārmērības, ko Rietumvalstis cenšas paslaucīt zem paklāja un pasniegt situāciju svētulīgos toņos un krāsās, lai tās atzītu savu atbildību,” Lavrovs teica intervijā televīzijas kanāla “Rossija” programmas “Vesti v subbotu” (“Ziņas sestdienā”) vadītājam Sergejam Briļovam.
Lavrovs atgādināja par Ukrainas iekšlietu ministra Arsena Avakova paziņojumu, ka Ukrainas valdības darbību mērķis ir atbruņot visus, kam ierocis pieder nelegāli, tas ir, noziedzniekus.
“Ja tas ir mūsu Rietumu partneru darba rezultāts, tad, es vēlreiz atkārtoju, mēs esam apmierināti ar notiekošo. Būsim gatavi kopā ar viņiem meklēt kopīgas rekomendācijas ukraiņiem, kas virzīsies uz jebkādas nelikumīgas darbības pārtraukšanu un dziļa konstitucionāla procesa valsts reformēšanai sākumu,” uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs.
Vienlaikus Lavrovs norādīja, ka Rietumvalstis sāk ieklausīties Krievijas secinājumus, ka konstitucionālās reformas Ukrainā rezultātā tai jākļūst par federāciju.
“Varu teikt, ka federācija vairs nemaz nav aizliegts vārds mūsu sarunās. Esmu pārliecināts, ka mums uz to jāuzstāj nevis tādēļ, ka mums tā gribas, bet tādēļ, ka tādas ir [Ukrainas] dienvidu un austrumu reģionu prasības,” viņš teica, paskaidrojot, ka Rietumvalstis sāk ieklausīties Krievijas argumentos par Ukrainas federalizācijas un otras valsts valodas nepieciešamību. Krievija sagaidot, ka Rietumu partneri šīs idejas paudīs arī Kijevā.
“Es tikai uz to arī ceru, jo pašreizējo Ukrainas valdību diezin vai var turēt aizdomas par neatkarību,” ironiski noteica Lavrovs.
“Godīgi sakot, Ukrainas valsts ilgtspējīgai attīstībai bez federatīvā mēs neredzam. Iespējams, kāds zina labāk un vienotā valstī var atrast kādu maģisku formulu apstākļos, kad rietumos, austrumos un dienvidos svin atšķirīgus svētkus, sumina atšķirīgus varoņus, ekonomika ir pilnībā atšķirīga, runā dažādās valodās, domā atšķirīgi un ir tendences uz atšķirīgu eiropeisku civilizāciju kultūru. Tādos apstākļos ir grūti dzīvot vienotā valstī,” viņš klāstīja.
Lavrovs atgādināja, ka marta sākumā Krievija izplatīja neoficiālu dokumentu, kurā izklāstīts tās redzējums par Ukrainā nepieciešamajiem pasākumiem.
Kā pirmais tika minēta tūlītēja bruņotu bandu un nelikumīgu bruņotu veidojumu darbības izbeigšana un to sagrābto ēku un ielu atbrīvošana.
“Tas ir vienkārši apkaunojums eiropeiskai valstij, skaistākajai Eiropas pilsētai, ka jau pusgadu saglabājas šis Maidans [protesta kustības telšu pilsētiņa Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā] – un tas viss notiek Rietumvalstu tūristu acu priekšā. Mums atbild, ka Maidans būs līdz tam, kamēr nenotiks prezidenta vēlēšanas [kas paredzētas 25.maijā] un kamēr nebūs rezultāta, kas apmierina Maidanu. Tas vienkārši ir apkaunojums visiem, kas to visu pacieš,” sūkstījās Lavrovs.
Viņš turpināja klāstīt, ka Krievijas piedāvājums ir sakārtot visas tās lietas, par kurām februārī ar toreizējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču vienojās Ukrainas opozīcijas līderi Vladimirs Kļičko, Arsenijs Janceņuks un Oļegs Tjagņiboks, kā arī Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministri. Ukrainā vajagot nekavējoties sākt konstitucionālo reformu, kas būtu visaptveroša un neizslēgtu nevienu spēku un reģionu, lai sāktos sarunas par federācijas izveidi, kurā katram reģionam būtu plašas pilnvaras ekonomikas, finanšu, kultūras, valodas, izglītības, ārējās ekonomikas un kultūras sakaru jomās, kā arī tiktu nodrošinātas visas etnisko minoritāšu tiesības, mudināja Krievijas ārlietu ministrs.
“Ņemot vērā krievvalodīgo iedzīvotāju apmēru, mēs piedāvājam un esam pārliecināti, ka cita ceļa nav – vēl jo vairāk par to vairākkārt paziņoja daži Ukrainas prezidenta amata kandidāti -, kā vien pasludināt krievu valodu par otro valsts valodu, bet katra federācijas subjekta iekšienē nodrošināt valodu mazākumtautību tiesības atbilstoši Eiropas hartai par reģionālajām valodām un valodu mazākumtautībām,” sacīja Lavrovs.
Viņš teica, ka Ukrainā ir jāaizsargā arī citas tautas – ungāri, čehi, vācieši, kas “tagad žēlojas savām valdībām, ka Ukrainā dzīvot kļuvis neērti”.
Lavrovs aicināja Ukrainas konstitucionālo reformu apstiprināt referendumā, rīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kā arī ievēlēt reģionu parlamentus un gubernatorus.
“Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvji atbildē uz mūsu pūliņiem paziņoja, ka Krievijas piedāvājumi ir provokācija un iejaukšanās iekšlietās, tādēļ, ka tiekot izvirzītas idejas, kas nav savienojamas ar Ukrainas valstiskuma pamatiem. Kādas idejas? Pirmkārt federalizācija un otrkārt otra valsts valoda. Nezinu, kādēļ tas nav savienojams ar Ukrainas valstiskuma pamatiem,” pauda Krievijas ārlietu ministrs.
Par “diplomātisko bezkaunību” viņš nodēvēja Rietumvalstu prasības Krievijai mainīt savu pozīciju par Krimas pievienošanu Krievijai.
“Būtībā var atšķirties no mūsu situācijas izpratnes, var nepieņemt Krievijas Federācijas lēmumu, kas tika pieņemts, atbildot uz Krimas iedzīvotāju pausto gribu, ko atbalstīja pārliecinošs sabiedrības vairākums. Mums ir saprotama tāda pozīcija, tā ir dzīve,” pasaidroja Lavrovs, tomēr uzreiz piebilda, ka “nesaprast reālo politiku un pilnīgi bezcerīgi vērsties pie mums ar prasībām tajā brīdī, kas mēs paziņojām, ka pieņemsim jebkuru Krimas iedzīvotāju lēmumu, kas pausts brīvā gribā, un teikt mums: “Labi, neskatoties uz to, kas bija teikts prezidenta dekrētā, ierakstīsim, ka [novērotāju] misija brauks uz Ukrainu, tostarp Krimu” – tā ir diplomātiskā bezkaunība vai pilnīgs diplomātisks defekts,” stāstīja Lavrovs.
Viņš arī noraidīja apgalvojumus, ka Krievijas pretestības dēļ kavējās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijas nosūtīšana uz Ukrainu, sakot, ka tieši Rietumvalstu un Ukrainas pārstāvji sākotnēji nebija gatavi atbalstīt misiju.
Tāpat Lavrovs solīja, ka ar valstīm, kas atturējās balsojumā par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas rezolūciju Ukrainas jautājumā, attiecības ar Krieviju nebūs sabojātas, jo šīs valstis parādīja vīrišķību.
27.martā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, ar kuru neatzīst Krimas atdalīšanos no Ukrainas. Par dokumentu balsoja simts valstis, pret bija 11 valstis, bet 58 – atturējās.
Lavrovs norādīja, ka kopumā ap 70 valstīm rezolūciju neatbalstīja, kas nozīmē, ka viedokļi pasaulē ir apmēram līdzsvarā, turklāt uz daudzām valstīm pirms balsojuma esot izdarīts spiediens. “Pie mums nāca kolēģi un sacīja, ka tā vai cita ne pārāk liela valsts ir spiesta padoties. Piemēram, netikšot parakstīti līgumi vai tikšot atsauktas politiskās dividendes,” sacīja Lavrovs.
