33 ārvalstu uzņēmumi radīs 1600 darba vietu 0
Pērn 33 uzņēmumi ar citu valstu kapitālu un, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, nolēma Latvijā ieguldīt 81,2 milj. eiro, solot 1601 jaunu darba vietu.
Investīciju veicēju daudzums salīdzinājumā ar gadu agrāk ir vairāk nekā divkāršojies (skat. uzziņu), naudas ieguldījums kāpa 2,4 reizes, bet jauno darba vietu skaits – par 22%. Visvairāk – desmit – ir mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu, kas nolēmuši paplašināt jau esošās vai izveidot Latvijā jaunas ražotnes. Lielākā daļa naudas ieguldītāju neatklāj savu nosaukumu, bet jaunas darba vietas šajā nozarē būšot vismaz 370.
Otra lielākā un investoru iecienītākā (pēc uzņēmumu daudzuma) nozare ir globālo biznesa pakalpojumu izveide, kur pēc darbības sākšanas būs vismaz 424 jaunas darba vietas. LIAA direktors Andris Ozols uzsver – pēdējos gados aizvien vairāk investīciju iegulda pakalpojumu nozarē. “Tā daļēji ir tirgus reakcija uz inženiertehnisko darbinieku trūkumu, ko investori norāda par vēl svarīgāku šķērsli ienākšanai Latvijā nekā infrastruktūra. Dalīto pakalpojumu centri nodarbina arī grāmatvežus, juristus, personālvadības ekspertus. Dalīto pakalpojumu centru būtība ir nodarbināt šos cilvēkus valstīs ar zemākām izmaksām kā Latvija. Ar mūsu atbalstu šajos centros pēdējos divos gados ir izveidotas vairākos tūkstošos mērāmas darba vietas,” tā A. Ozols. Viņš piebilst – Latvijas priekšrocība šādu centru izveidei salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir treknajos gados uzbūvētās daudzās biroju telpas. Uzņēmēji tās īrē. Arī lidostas klātbūtne ir ļoti svarīga.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc šonedēļ notikušās Lielo investīciju projektu koordinācijas padomes sanāksmes secināja – Latvijas tautsaimniecība ir atkopusies no krīzes arī investīciju piesaistē. Viņš vērsa uzmanību, ka ne visi investori Latvijā sāk ar darbību, izmantojot valsts atbalstu, daudzi naudas ieguldītāji to dara saviem spēkiem. Lai piesaistītu naudu un rosinātu tautsaimniecības izaugsmi, Latvija pērn “iedarbināja” degradētās industriālās infrastruktūras atjaunošanas programmu, tā ļaus sešās lielajās pilsētās sakārtot postpadomju rūpniecības zonas. Telpas šajās rūpniecības teritorijās pielāgos modernajai apstrādes rūpniecībai.
Ekonomikas ministrs gan atzīst – ļoti liels trūkums un kavēklis investīciju piesaistei ir neatrisinātie jautājumi ar industriālās infrastruktūras pieslēgumu. Proti, ar siltuma, ūdens un citu pakalpojumu nodrošināšanu. “Daļēji šis jautājums ir atrisināts ar elektrību, “Sadales tīkli” piedāvā, kā uz nomaksu var izveidot jaunu pieslēgumu vai palielināt jaudu jau esošajiem pieslēgumiem. Tomēr ir ļoti vajadzīgas ES fondu vai valsts budžeta finansētas pastāvīgas programmas, ko ieguldījumiem var likt pretim valsts vai pašvaldību publiskais sektors – finansēt ceļu, energotīklu pieslēgumu ražošanas teritorijā. Pārcelt šīs izmaksas uz investoriem nevar, viņi izvēlēsies citas valstis.”
Lielo investīciju projektu koordinācijas padomes vadītājs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc sanāksmes uzsvēra – sāk iezīmēties kvalificētā darbaspēka trūkums. Iemesls nereti ir atšķirīgais pieprasījums augstskolās un tautsaimniecībā. “Tas ir nereti diskutētais jautājums par mūsu izglītības sistēmas atbilstību darba tirgus pieprasījumam, īpaši attiecībā uz eksaktajām zinātnēm, tostarp uz informāciju tehnoloģiju (IT) nozari, kas aizvien ir aktuāls darba kārtības jautājums,” tā V. Dombrovskis.
Piebildīšu – Latvijā patlaban no visiem augstskolu beigušajiem studentiem IT specialitāti iegūst 5% absolventu. Lielbritānijā šis skaitlis ir 13%, bet Igaunijā – 10%. “Ja tuvākajā laikā situāciju šajā nozarē nemainīsim, speciālisti būs jāmeklē citās valstīs,” piebilst ekonomikas ministrs.
