Par gada kukaini izvēlas sēņu cienītāju – Mannerheima īsspārni 0
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par šā gada kukaini izvēlējusies Mannerheima īsspārni, kas ir dažādas cepurīšu sēnes un piepes apdzīvojoša vaboļu suga, informēja biedrībā.
Izvēloties Mannerheima īsspārni par gada simbolu, LEB vēlas pievērst plašākas sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar sēņu lomu dabas daudzveidības saglabāšanā un meža nekoksnes resursu izmantošanā. Ikviens sēņotājs ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu šīs Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās, taču Latvijā joprojām mazizpētītās kukaiņu sugas izpētē.
Mannerheima īsspārnis ir neliela, 7 – 9 mm gara, spoži melna vabolīte ar slaidu ķermeni un saīsinātiem segspārniem. Šī suga ir nosaukta pazīstama somu kukaiņu pētnieka Kārļa Gustava Mannerheima (1797-1854) vārdā.
Vabolei ir salīdzinoši neproporcionāli liela, gandrīz četrstūraina galva, kas ir tikpat plata kā pārējais ķermenis. Galvas priekšā ir novietots milzīgu žokļu pāris, kas atstāj līdz zobiem apbruņota kukaiņa iespaidu. Mannerheima īsspārnim Latvijā ir līdzīgas vēl divas citas, biežāk sastopamas šīs pašas ģints sugas, taču to ķermenis nav vienkrāsaini melns.
Gada kukainis ir sastopams uz dažādām sēnēm, galvenokārt baravikām un bērzu bekām, retāk – piepēm. Tur tas pārtiek no sēņu augļķermeņiem, ar milzīgajiem žokļiem tajos izgraužot tumši iekrāsotas ejas. Mannerheima īsspārnis nav konkurents sēņotājiem, jo apdzīvo jau pāraugušas, vecas un lielas sēnes. Šādās sēnēs parasti ir sastopami sēņodu kāpuri, ko tautā sauc par sēņu tārpiem, tādēļ sēņotāja grozā šīs sēnes netiek liktas.
Visbiežāk gada kukainis ir atrodams vidēji mitros, ēnainos lapkoku un jauktos mežos ar lielu kritalu un sēņu daudzveidību. Pēdējā desmitgadē Mannerheima īsspārnis Latvijā ir novērots ne vairāk kā desmit vietās – Rīgas, Jelgavas, Gulbenes, Daugavpils apkārtnē, lai gan ir sagaidāms, ka sugas izplatība ir daudz plašāka nekā šobrīd zināms.
LEB aicina šogad ziņot par novērotiem Mannerheima īsspārņiem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā “dabasdati.lv” vai nosūtot to tieši biedrībai uz e-pastu.
