31. marts – Azerbaidžānas iedzīvotāju genocīda diena 14
Azerbaidžāna, uzskatot, ka taisnīguma atjaunošana dos būtisku ieguldījumu miera un drošības nodibināšanā reģionā, turpinās veikt pasākumus, lai starptautiskajā tiesiskajā regulējumā izbeigtu nesodāmību.
31. marts ir Azerbaidžāņu genocīda diena, kad tiek pieminēta to azerbaidžāņu piemiņa, kurus armēņi nogalināja viņu etniskās un reliģiskās piederības dēļ, kā arī pakļaujot tos rasu diskriminācijas, etniskās tīrīšanas un genocīda politikai.
Pirms 105 gadiem, 1918. gada martā-aprīlī, dašnaku-boļševiku bruņotās grupas, kas darbojās padomju pilnvarojumā, veica nežēlīgus slaktiņus pret desmitiem tūkstošu miermīlīgu azerbaidžāņu Baku, kā arī Šamahu, Gubas, Irevanas, Zangazūras, Garabahas, Nahčivanas un Karsas apgabalos. Slaktiņu rezultātā tika nežēlīgi nogalināti vairāk nekā 16 000 cilvēku, piemēram, Gubā vien tika iznīcināti 167 ciemati.
Par to, ka slaktiņi bija sistemātiski un plānveidīgi, kā arī, ka tie bija neatņemama radikālo nacionālistu armēņu rasistiskās diskriminācijas un etniskās tīrīšanas politikas pret azerbaidžāņiem sastāvdaļa, liecina Kaukāza ārkārtējā komisāra Stepana Šaumiana, etniskā armēņa, atzīšanās. Slaktiņos esot piedalījušies 6000 bruņotu Baku padomju karavīru un 4000 bruņotu Dašnaksutjuna partijas karavīru.
Pēc Azerbaidžānas Demokrātiskās republikas (ADR) izveidošanas valdība veidoja Ārkārtas izmeklēšanas komisiju armēņu izdarīto smago noziegumu izmeklēšanai. Šajā komisijā bija pārstāvēti tā laika labākie juristi, tostarp dažādu tautību pārstāvji, piemēram, krievi, ebreji, poļi, gruzīni un pat armēņi. Komisijas veiktās izmeklēšanas rezultātā, pamatojoties uz pierādījumiem, tika ierosinātas krimināllietas pret 194 personām, kuras tika apsūdzētas dažādos noziegumos pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Par šiem noziegumiem tika arestētas 24 personas Baku un aptuveni 100 personas Šamahijā. Tomēr pret azerbaidžāņiem īstenotās genocīda politikas izvērtējumu pārtrauca padomju armijas īstenotā Azerbaidžānas Republikas okupācija.
Atbilstošs politiskais novērtējums notikumiem tika sniegts pēc Azerbaidžānas neatkarības atjaunošanas. 1998. gada 26. martā tika apstiprināts dekrēts “Par azerbaidžāņu genocīdu”, ko parakstīja nacionālais līderis Heidars Alijevs. Saskaņā ar šo dekrētu 31. marts tika pasludināts par “Azerbaidžāņu genocīda dienu”.
Azerbaidžāņu genocīda diena ir ārkārtīgi svarīga, lai informētu pasaules sabiedrību par etnisko tīrīšanu un genocīda noziegumiem, kas veikti pret azerbaidžāņiem.
Etniskā tīrīšana, genocīds un citi noziegumi pret cilvēci, kas ir neatņemama Armēnijas etniskā naida un neiecietības politikas pret azerbaidžāņiem sastāvdaļa, tika turpināti 30 gadus ilgās militārās agresijas politikas pret Azerbaidžānu laikā, kā arī 44 dienu Tēvijas kara laikā. Azerbaidžāņi, kuri tika izsūtīti Armēnijā dzīvojošo azerbaidžāņu deportācijas rezultātā, kā arī azerbaidžāņu teritoriju okupācijas rezultātā no viņu mājām, tika pakļauti Armēnijas īstenotajai etniskās tīrīšanas politikai. Civiliedzīvotāji kļuva par genocīda aktu, tostarp Hodžali, neskaitāmu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci upuriem. Raķešu uzbrukumi civiliedzīvotājiem Gandžā, Bardā, Tatarā un citās Azerbaidžānas pilsētās ārpus frontes līnijas 44 dienu Tēvijas kara laikā vēlreiz apliecināja Armēnijas īstenotās valsts līmeņa etniskās tīrīšanas politikas turpināšanos pret azerbaidžāņiem.
Azerbaidžānas Republikas Ārlietu ministrija: “Marta masu slepkavību 105. gadadienā mēs ar dziļām skumjām pieminam Armēnijas pret azerbaidžāņiem īstenotās genocīda, rasu diskriminācijas un etniskās tīrīšanas politikas nevainīgos upurus, kā arī atkārtoti uzsveram, cik svarīgi ir izbeigt Armēnijas nesodāmību, lai novērstu šādus noziegumus un to atkārtošanos.”
