31. maijs Pasaules Multiplās sklerozes diena. Neiroloģe atklāj tās dažādās sejas 0
Autore: Ilona Noriete, speciāli Veselam.lv
31. maijs Pasaules Multiplās sklerozes (MS) diena. Multiplās sklerozes centra vadītāja, Latvijas Jūras medicīnas centra neiroloģe Jolanta Kalniņa stāsta, kādas var būt multiplās sklerozes formas.
MS ir hroniska iekaisīga demielinizējoša slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu, kā arī redzes nervu. Demielinizējoša nozīmē stāvokli, kad rodas mielīna bojājums ap nervu šķiedrām galvas un muguras smadzenēs, veidojot perēkļus. Tas, kāpēc tā notiek, vēl līdz galam nav noskaidrots.
MS uzskatāma par autoimūnu slimību, kur pats organisms „uzbrūk” savai nervu sistēmai, līdz ar to veidojas neiroloģiski traucējumi.
Slimības rašanās pamatā var būt ne vien ģenētiska predispozīcija, bet arī ārējas vides faktori, kur galvenie ir pārslimotas vīrusinfekcijas, piemēram, citomegalovīruss, Epšteina-Barra vīruss. Vēl par vienu slimības cēloni var uzskatīt D vitamīna trūkumu un arīdzan smēķēšanu, par kuras negatīvo ietekmi uz organismu pēdējos gados tiek runāts jo īpaši daudz.
Slimības izpausmes ir dažādas. Ne velti tēlaini mēdz teikt, ka tai ir neskaitāmi daudz seju. Biežākie simptomi, kas vispirms parādās, ir redzes pasliktināšanās, kas raksturojas ar pazeminātu un miglainu skatījumu. Nereti ir jušanas traucējumi vienā vai vairākās ķermeņa daļās – tie līdzīgi tirpšanas sajūtai. Tāpat viens no simptomiem var būt kustību pavājināšanās ar roku, arīdzan kāju nevarību. Retāk slimība var sākties ar viegliem atmiņas vai urinācijas traucējumiem.
Lielākoties saslimst gados jauni cilvēki
„Multiplā jeb izkaisītā skleroze (MS) ir viena no biežākajām centrālās nervu sistēmas saslimšanām, kura pārsvarā piezogas jauniem cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem,” skaidro neiroloģe Jolanta Kalniņa. „Patlaban pasaulē šī diagnoze konstatēta vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku, bet mūsu valstī saslimušo skaits ir ap diviem tūkstošiem. Latvijā ik gadu MS diagnozi pirmo reizi uzstāda vidēji 55 pacientiem. Lai gan tiek uzskatīts, ka šī ir jaunu cilvēku slimība, tomēr ir situācijas (tas gan ir reti), kad MS tiek diagnosticēta pat 50 un pat 60 gados. Kad ārsti apklaušina šos pacientus, kā viņi jutušies līdz tam, bieži vien izrādās, ka MS raksturīgi simptomi viņiem bijuši jau sen, vienīgi tiem nav tikusi pievērsta uzmanība. Tas nozīmē vien, ka MS viņiem noritējusi labvēlīgi. Un tādas arī ir šīs MS īpatnības – viens gadiem ilgi var dzīvot, slimību īpaši nejūtot, turpretī cits, kuram ir primāri progresējoša slimības forma, jau visai drīz pēc diagnozes uzstādīšanas var nokļūt invalīdu ratiņos.”
No vieglas formas līdz smagai
„MS izpausmes un smaguma pakāpes var būt dažādas,” savu skaidrojumu turpina daktere Jolanta Kalniņa. „Vismaz 85% gadījumu slimība sākas ar recidivējoši – remitējošu norisi, kad ir paasinājumi ar konkrētu simptomātiku, un tad šīs slimības izpausmes mazinās un pat pāriet. Jāatzīst arī tas, ka aptuveni desmitajai daļai slimība norit pavisam viegli, kad starp paasinājumiem ir vairāk nekā desmit gadi, – šie pacienti ietilpst tajā kategorijā, kuriem ir labvēlīgi noritošā MS. Bet uz to nevajag paļauties, jo sākotnēji labvēlīgi noritoša slimības forma ne vienmēr var norādīt arī uz turpmāk labvēlīgu norisi.
Recidivējoši-remitējoša slimības forma ir tāda, kad novēro paasinājumus, bet kuriem pēc tam seko remisijas (miera) periods, kad nav simptomātikas. Taču vairumā gadījumu ar laiku arī šiem pacientiem attīstās sekundāri progresējošā slimības forma, kad vairs nav remisijas, bet lēnām novēro slimības progresējušu norisi.
Jāatzīst, ka desmitajai daļai pacientu ir primāri progresējošā forma, kad jau no sākuma izpaužas slimības attīstība bez remisijām.”
Palīdzību var meklēt vienā no trim centriem
Pēc dakteres Jolantas Kalniņas teiktā, šobrīd Latvijā ir trīs MS centri, kuros strādā ārsti, kas pēc iespējas ātrāk un precīzāk spēj diagnosticēt, izvērtēt slimību gan klīniski, gan pēc izmeklēšanas rezultātiem. Visvecākais ir Latvijas Jūras medicīnas centrs, kas darbojas jau gandrīz 20 gadus. Tāpat ir centri Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers” un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Jauna cerība MS pacientiem ir jauns medikaments, par ko jau rakstījām.
