31 gads un viena: kāpēc tas ir lieliski, bet sarežģīti 0
Par ko sapņo sievietes? Par to, kā satiks savu princi un audzinās burvīgākos bērnus pasaulē. Pat ja sievietei ģimene nav pirmajā vieta, viņa vēlas, lai blakus atrastos mīļotais cilvēks, kurš atbalstīs un grūtā brīdī vienkārši apskaus. Dažreiz liktenis nolemj citādi. Koučs Heilija Millere savā lapā Hiley-miller.com stāsta par dzīves bez partnera plusiem un mīnusiem.
“24 gadu vecumā kā dāvanu kolēģiem uz Jauno gadu es cepu cepumus – katram pasniedzu septiņus veidus. Kolēģi bija pārsteigti par manām kulinārijas prasmēm. Es atceros, kā iegāju grāmatvedībā un skaļi paziņoju, ka trenējos, lai kļūtu par labāko māti pasaulē, gatavotu labākos šokolādes cepumus un jautri spēlētos ar bērniem.
Nepārprotiet mani: kļūt par māti nebija galvenais sapnis vai uzdevums dzīvē. Kā īstam perfekcionistam man bija daudz karjeras un citu mērķu, bet es domāju, ka to sasniegšanas laikā man kāds būs blakus. Es cerēju, ka man būs mīloša ģimene. 2018. gada beigās es joprojām necepu cepumus bērniem.
Bērnībā, pusaudža vecumā vai pat pirms pieciem gadiem es nekad nebūtu ticējusi, ka reiz rakstīšu rakstu par dzīvi bez pāra. Es nedomāju, ka dalīšu dzīvokli ar draugiem un man nekas daudz nepiederēs. Iztēlojos sevi par precētu sievieti ar bērniem, kura dzīvo savā mājā un cep pasaulē labākos cepumus.
Tāpat kā daudziem man patīk iemīlēšanās un ģimenes sajūta, kas parādās, kad atrodi “to īsto”. Tomēr tagad man ir 31 gads, un daudzas lietas manā dzīvē vēl nekad nav notikušas:
• Es nekad neesmu uzaicinājusi vīrieti būt par manu pavadoni kādās kāzās, un vīrieši nav uzaicinājuši mani.
• Es neesmu dzīvojusi vienā dzīvoklī ar mīļoto cilvēku.
• Neesmu piedalījusies vētrainos skandālos, kam seko kaislīgs izlīgums.
• Man nekad nav bijis cilvēks, ar kuru varētu apspriest, kā pagāja darba diena.
• Man nav bijušas nopietnas sarunas, kurās es varētu atvērties un būt patiesa.
• Kā pieaugušajai man neviens nav salauzis sirdi.
• Man nekad nav bijis jāmeklē kompromiss, piemēram, kur svinēt Jauno gadu vai Ziemassvētkus.
Sievietes, kurām ir attiecības, varētu nodomāt, ka tāda dzīve ir īsts sapnis. Problēma ir tā, ka esmu viena ne tikai šobrīd. Pēdējo astoņu gadu laikā esmu bijusi viena lielāko daļu laika. Protams, ir bijuši romāni, bet nav nopietnu attiecību pieredzes, kas ietvertu kompromisus un atbalstu.
Šo astoņu gadu laikā es noskatījos, kā mani draugi iemīlas, apprecas un viņiem dzimst bērni. Tāpēc es sāku vairāk domāt par savu vientulību. Es izlasīju daudz grāmatu un rakstu, kas aicināja pieņemt savu stāvokli un saprast, ka tas ir satriecoši labs. Brīvai dzīvei ir savas priekšrocības.
• Es daudz ceļoju pa skaistām un tālām vietām.
• Visu laiku daru lietas, kas mani iedvesmo.
• Es esmu neatkarīga un atbildīga par savu dzīvi.
• Man patīk kaut ko darīt vienatnē.
• Man ir daudz draugu, mūsu attiecības ir stipras un noturīgas.
• Es domāju, ka labi pazīstu sevi.
• Daru to, ko es gribu un kad es gribu.
• Es visu laiku sevi lutinu un rūpējos par sevi, visu laiku apgūstu kaut ko jaunu.
• Man nav ne ar vienu jācīnās par TV tālvadības pulti.
Tas viss ir skaisti, bet pēc savas dabas cilvēki ir “ieprogrammēti”, lai meklētu dziļas attiecības ar citiem. Mums ir jāatrod partneris un jāiemīlas. Protams, var lieliski pavadīt laiku bez partnera, bet tagad es pastāstīšu, kāpēc ir sarežģīti būt vienai.
1. Domas “kas ar mani nav kārtībā?”
Man tas ir viens no galvenajiem trūkumiem dzīvē vienai. Man vienmēr šķiet, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.
Esmu bijusi uz briesmīgiem randiņiem, kuros puiši izturējās rupji, tomēr man palika sajūta, ka problēma ir manī.
Satikos ar puišiem, kuri pēkšņi pazuda. Es pastāvīgi jautāju: “Kāpēc tā notika? Ko es darīju nepareizi?“ Turklāt katri ģimenes svētki kļūst par spīdzināšanu. Radinieki ar vislabākajiem nodomiem nepalaidīs garām iespēju vēlreiz atgādināt par sāpīgo: „Kāpēc tev neviena nav?” Es pati sev to vaicāju jau astoņus gadus.
2. Iepazīšanās kā darbs
Doties uz randiņiem var būt jautri, bet kādā brīdī tas pārtrauc izklaidēt. Meklēt savu vienīgo 31 gada vecumā ir pienākums, kas līdzīgs darbam. Tas nozīmē, ka vakaros ir jāiepazīstas tīmeklī, daudz jāstaigā pa bāriem, nevis jāiet agri gulēt. Tas ir nogurdinoši. Man patīk rūpēties par kādu un saritināties dīvānā zem pleda, bet tas nav risinājums, ja esi viena un vēlies iepazīties nopietnām attiecībām.
3. Pārmērīga neatkarība
Brīvās dzīves gados es kļuvu neatkarīga. Man ir grūti pieņemt citu cilvēku palīdzību, un vēl grūtāk – to lūgt. Bieži vien es uzņemos pārāk daudz.
Iespēja darīt visu, ko es gribu, vienlaikus ir gan lāsts, gan svētība.
Prasme atrast kompromisus arī ir vērtīgas iemaņas un dažreiz mani biedē, ka esmu tās zaudējusi.
4. Atbalsta sistēmas trūkums
Dažreiz es vēlos, lai pēc darbadienas kāds mani apskautu un teiktu, ka viss būs labi. Lai mīļotais cilvēks sacītu, ka es nemaz neizskatos resna džinsos, ka esmu pelnījusi paaugstinājumu darbā vairāk nekā jebkurš cits. Bet es esmu viena, man nav šīs drošības un atbalsta sistēmas, nākas to veidot pašai.
5. Draugu aizņemtība
Man ir lieliskas draudzenes, nevēlos nevienu aizvainot, bet es neesmu viņām pirmajā vietā. Protams, es esmu svarīga, bet otrās pusītes un bērni ir svarīgāki. Draudzenes ir patiešām labākās un vienmēr atvēl laiku mūsu draudzībai. Bet ir grūti, ja viņas ir aizņemtas un nākas ieplānot satikšanos vairākus mēnešus uz priekšu.
6. Pastiprināta modrība
Es stāstīju par vīriešiem, kas pazuda dažādos iepazīšanās posmos. Es pati arī tā rīkojos. Tikai pēdējos divos gados es apsolīju, ka būšu atvērtāka un godīgāka pret cilvēkiem, ar kuriem iepazīstos, vai tas būtu pirmais randiņš vai desmitais. Mēs visi esam cilvēki un pelnījuši cieņpilnu attieksmi. Laika gaitā mēs pārsātināmies ar daudziem randiņiem, nogurstam un uzceļam ap sevi sienu. Kļūst arvien grūtāk būt patiesiem, atslābināties, priecāties un nonākt līdz fiziskai tuvībai.
Nav viegli tikt galā ar emocijām un pārdzīvojumiem, ko nes sev līdzi brīvais statuss. Es neesmu pilnībā apguvusi šo prasmi, bet mācos. Man tas nozīmē daudz darba ar sevi, lasīt grāmatas, iziet no komforta zonas un atlaist cerības. Attiecību atrašana prasa tādas pašas pūles kā dzīve attiecībās“.
