30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 11
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā izskatīja priekšlikumu Latvijā samazināt atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 30 km/h, tomēr apšaubot tā efektivitāti.
Ar sabiedrībā jau plašu rezonansi ieguvušo priekšlikumu iepazīstināja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve. Priekšlikums gatavots, pamatojoties uz Stokholmas deklarāciju, kas pieņemta šā gada februārī 3. globālajā ministru konferencē par ceļu satiksmes drošību “Pasaules mēroga mērķu sasniegšana 2030. gadam”.
Deklarācijā liela uzmanība veltīta ātruma pārvaldībai un ātruma pārsniegšanas novēršanai, aicinot 30 km/h padarīt par obligātu maksimālo braukšanas ātrumu vietās, kur mazaizsargāto satiksmes dalībnieku un transportlīdzekļu vadītāju ceļi bieži un plānoti krustojas.
Šāds straujš pieļautā ātruma samazinājums būtiski samazināšot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaitu.
Arī Latvijā šī statistika pēdējā laikā strauji mainījusies uz slikto pusi, tādēļ SM jāveido jauns ceļu satiksmes drošības plāns, un šis priekšlikums esot viens no jaunā plāna sastāvdaļām.
Diskusijā piedalījās CSDD, RTU, Rīgas domes Satiksmes departamenta, Valsts policijas, VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvji u.c. Šoferiem par laimi, jāteic, ka apspriešanā kopumā dominēja radikālā priekšlikuma ieviešanas efektivitātes apšaubīšana un citu, ieradumos, loģikā un arī saimnieciskajos apsvērumos balstītu ieteikumu izteikšana.
Vai atbalsti priekšlikumu samazināt atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 30 km/h?
Kārtības policijas priekšnieks Normunds Krapsis delikāti norādīja, ka nevajadzētu pievērst uzmanību tikai apdzīvoto teritoriju drošības uzlabošanai, jo lielākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos esot tieši ārpus apdzīvotām vietām.
Braucēji pārāk bieži ignorējot horizontālos apzīmējumus (nepārtrauktās līnijas) uz ceļiem, nihilistiski izturoties, veicot apdzīšanas manevrus, kas noved pie frontālām sadursmēm. Šis atsevišķu braucēju ārprāts ārpus apdzīvotām vietām tad arī veidojot sliktās statistikas lauvas tiesu.
RTU docētājs Juris Kreicbergs rekomendēja nepārcensties ar jauniem ierobežojumiem, kamēr nevaram nodrošināt, lai ievērotu esošos. RTU Automobiļu katedras mācībspēks arī apšaubīja “zinātniskos pierādījumus”, pamatojoties uz kuriem pieņemtas dažādas skaļas deklarācijas un izvirzīti praktiski grūti īstenojami priekšlikumi.
Daudzi tagad aktualizētie “pētījumi” esot balstīti pat uz pagājušā gadsimta 80. gadu faktiem. Eksperiments par 30 km/h ātruma obligāto ieviešanu apdzīvotās vietās pasaulē daudzviet jau esot izmēģināts.
Piemēram, Austrālijā tas atcelts jau pēc pāris mēnešiem, jo nav devis cerētos rezultātus ne avāriju, ne degvielas patēriņa mazināšanā.
Eksperts arī informēja, ka speciālistu diskusijās par ātruma pārvaldību apdzīvotās vietās daudz aktuālāka šobrīd esot priekšlikuma par 40 km/h apspriešana. Starptautiskā statistika rāda, ka pēc pārejas no 60 km/h uz 50 km/h negadījumu skaits ievērojami krities, taču tagad atkal vērojama negatīva tendence.
Latvijā šajā ziņā radītāji esot divas un pat trīs reizes sliktāki nekā Skandināvijas valstīs, taču kopumā uz pasaules fona mēs tik slikti nemaz neizskatoties. Daudz vairāk jāstrādā sabiedrības izglītošanas virzienā, lai cilvēki saprastu – satiksmes drošībā nav nenozīmīgu pārkāpumu, un tāds ir arī 10 km/h ātruma pārsniegums, uz ko šobrīd parasti piever acis.
Sociālās psiholoģijas eksperts, LU profesors Ivars Austers piekrita viedoklim, ka lēnāka braukšana provocē šoferu sacensību, dodot pavisam pretēju efektu. Tādēļ jārada apstākļi, lai bīstamās vietās ātri braukt būtu grūti, taču tas prasa lielus ieguldījumus – ar zīmju izvietošanu nekas nebūs atrisināts.
CSDD eksperts Ziedonis Lazda norādīja: svarīgi izveidot infrastruktūru, kura būtu droša gājējiem, savukārt autovadītājiem, lai viņi nepārkāptu ātruma ierobežojumus, bīstamajās vietās jāsašaurina ceļi, jāizceļ krustojumi.
Pretējās domās bija nevalstisko organizāciju pārstāvji. Piemēram, “Rīgas apkaimju alianses” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons sacīja, ka ātruma ierobežojumi apdzīvotās vietās līdz 30 km/h ir nepieciešami, jo tie būtiski samazināšot arī braukšanas trokšņu līmeni.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valstij lielāka uzmanība jāpievērš sociālajām reklāmām, lai pilsoņiem rodas atbildības sajūta par saviem nodarījumiem.
SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns noslēgumā rezumēja, ka jaunajā ceļu satiksmes drošības plānā tālākajai apspriešanai ietvers ierosinātās sadaļas par katra dalībnieka atbildību pret pārējiem, izmaiņas pret līdz šim nebūtiskiem pārkāpumiem (10 km/h pārsniegums), kā arī satiksmei bīstamo teritoriju dalīšanu un racionālāku pārvietošanās ierobežojumu – 40 km/h.
