300 priekšlikumu jumta likumā. “Republikas pilsētas” pārdēvēs par “lielajām pilsētām” 2
Ar Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un Zaļo un zemnieku savienības deputātu balsīm, skatot administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu 2. lasījumā, Saeima negaidīti atbalstīja Aleksandra Kiršteina (NA) ierosinājumu “republikas pilsētas” pārdēvēt par “lielajām pilsētām”.
Tas bija pirmais priekšlikums, par kuru Saeima lēma pretēji Administratīvi teritoriālās reformas komisijas viedoklim.
Pret atteikšanos no “republikas pilsētu” nosaukuma bija “Attīstībai/Par”, “Jaunās Vienotības” un “KPV LV” deputāti, bet “Saskaņa” šajā un vēl vairākos balsojumos nepiedalījās. Lielās pilsētas iegūs labskanīgāku nosaukumu, bet to skaits samazināsies līdz piecām. Saeima nolēma, ka Jelgava un Ventspils tiks apvienotas ar tām blakus esošajiem novadiem.
ZZS deputāti debatēs šo priekšlikumu devēja par neloģisku un politisko atriebību, kas “grauj ticību taisnīgiem likumiem”, kā sacīja Gundars Daudze (ZZS). ZZS un “Saskaņas” deputāti norādīja, ka Daugavpils novada, Rēzeknes novada un Lejaskurzemes novada administratīvais centrs arī atrodas lielās pilsētas teritorijā, bet šīs pilsētas saglabā lielas pilsētas statusu.
Piemēram, Jelgava, kas zaudē lielās pilsētas statusu, ar vairāk nekā 55 000 iedzīvotāju ir teju divas reizes lielāka par Rēzekni, kurā ir ap 28 000 iedzīvotāju.
ZZS viens no līderiem Armands Krauze sēdē sacīja, ka sarunā ar kādu reformas īstenotāju no koalīcijas viņš esot vaicājis, kāpēc Jelgava un Ventspils tiek izslēgtas no lielu pilsētu loka, ja ZZS šajās pilsētās un novados ir liela ietekme un tā var uzvarēt arī jauno pašvaldību vēlēšanās.
Uz to valdošo pārstāvis esot atbildējis, ka tad vismaz Ziedonis Caune [novada priekšsēdis] vairs nebūs mērs un paliks tikai Jelgavas mērs Andris Rāviņš, stāstīja A. Krauze.
Saeima ceturtdien sāka skatīt vairāk nekā 300 priekšlikumu, kas iesniegti saistībā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas ir pašvaldību reformas “jumta likums”.
Dienas otrajā pusē koalīcija lēma likumprojekta izskatīšanu turpināt līdz tā pieņemšanai, sēdi nepārceļot uz nākamo dienu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) Saeimas sēdē nepiedalījās, jo bija komandējumā Briselē, ar ko nebija mierā opozīcijas deputāti, kurus sarūgtināja arī debašu laika saīsināšana.
Likumprojekts vēl tiks skatīts 3. lasījumā, taču Juridiskā biroja pārstāvji jau iepriekš norādīja, ka, pieņemot likumu galīgajā lasījumā, nebūtu vairs vēlams grozīt iezīmēto novadu robežas.
Atteikties no “republikas pilsētu” nosaukuma vēstulē Saeimas deputātiem aicināja arī Valsts prezidents Egils Levits.
Iepriekš ministrs J. Pūce informēja atbildīgo komisiju, ka tas prasītu izmaiņas 74 likumos un 175 valdības noteikumos, taču šīs izmaiņas nebūtu saistītas ar adrešu maiņu un neradītu tādu finansiālo un administratīvo slogu, kāds būtu, atbalstot citu Nacionālās apvienības priekšlikumu – novadus pārdēvēt par apriņķiem, ko Saeima noraidīja. Valsts prezidents aicināja arī nodrošināt vietējo kopienu interešu pārstāvniecību pašvaldības lēmējinstitūcijā.
“Gan “nulles līmenis”, gan jautājums par otrā līmeņa reģiona pašvaldībām ir palicis karājoties gaisā. Manuprāt, šie jautājumi bija jāskata vienlaikus un vajadzēja būt izlemtam jau līdz likuma izskatīšanai 2. lasījumā,” sēdē sacīja Viktors Valainis (ZZS).
Jānis Dombrava (NA), kurš pirmais paziņoja par nepieciešamību pagastos un mazpilsētās paredzēt vēlētas valdes izveidošanu (tādas jau tagad darbojoties Līvānu novadā, bet nav vēlētas), esot saņēmis Juridiskā biroja skaidrojumu, ka šis jautājums ir jāregulē citā likumā.
“Mums būtu paticis, ja tas būtu regulēts šajā likumā, jo tas atvieglotu sarunas ar pašvaldībām, kurām būtu skaidrs, kādā līmenī jautājumi tiek risināti,” sēdē sacīja J. Dombrava. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) sēdē paskaidroja, ka otrā – administratīvo reģionu pārvaldes – līmeņa regulējums arī tiks paredzēts citā likumā. Līdz 1. aprīlim VARAM apkopo priekšlikumus, kādas funkcijas ministrijas varētu nodot reģioniem. Līdz gada beigām valdība varētu likumu par administratīvajiem reģioniem iesniegt Saeimā. Taču deputātiem negaidīts bija A. T. Pleša paziņojums, ka tiks gatavots arī jauns likums par Pierīgas pašvaldībām.
