FOTO. 30 miljoni “TikTokā”, enerģija un jaunība! Vai Eirovīzijai garšos mūsu repa prinču muzikālie salāti? 55
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiesības pārstāvēt Latviju 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Turīnā (Itālija) nacionālajā atlasē “Supernova” izcīnījuši pašpasludinātie repa prinči – jaunā popfanka grupa “Citi zēni” un viņu dziesma “Eat Your Salad”.
Var vaicāt, kādēļ “Supernova” šogad līdzinājās savādam humora šovam un vai Eiropai garšos latviešu līksmie muzikālie salāti.
Lai arī Eirovīzijas konkursa starptautiskajā prognožu mājaslapā “Eurovisionworld.com” publicētajā apskatā visaugstāko reitingu bija ieguvusi Aminatas dziesma “I’m Letting You Go” un arī bukmeikeri vislielāko iespēju uzvarēt prognozēja tieši Aminatai, Latvijā svaru kausi, uz pusēm summējot publikas un žūrijas balsojumu, tomēr nosvērās par labu jauneklīgi dauzonīgajiem “Citiem zēniem” – grupai, kurā muzicē seši jauni, talantīgi un enerģiski mūziķi: Jānis Pētersons (vokāls), Dagnis Roziņš (vokāls un saksofons), Reinis Višķeris (taustiņinstrumenti), Krišjānis Ozols (ģitāra), Roberts Memmēns (bass) un Toms Kagainis (bungas).
Uzvar šobrīd populārākie
Jādomā, izšķirošās “Supernovas” iznākumā bija tieši skatītāju simpātijas, kas ar lielu pārsvaru piederēja nesen pie Latvijas populārās mūzikas debesīm uzausušajai popfanka grupai – pašpasludinātajiem repa karaļiem “Citi zēni” un viņu nenoliedzami enerģiskajam uznācienam dziesmā “Eat Your Salad”.
Grupa ne tikai meistarīgi repo, dejo, dzied un muzicē, izmantojot pat populāro Eirovīzijas klišeju – saksofona solo, bet arī aicina pievērsies veselīgam dzīvesveidam dziesmas vārdos. “Zaļais dzīvesveids un mīlestība vienam pret otru ir galvenie dziesmas “Eat Your Salad” [“Ēd savus salātus”] vēstījumi,” grupas jaunākā hita domu skaidro teksta autors Jānis Pētersons.
Tiesa, “mīlestības” necenzētā teksta sadaļa gan pakāpeniski no dziesmas vārdiem pazuda, “Supernovas” pusfinālā to aizstājot ar ekrāna projekciju, bet finālā bīstamais vārds nozuda arī to tās. Iespējams, mini skandāliņš ap dziesmas tekstu pirms konkursa bija meistarīgi lietota veiksmes atslēga uzmanības pievēršanai. Iespējams, Aminatai pietrūka tieši šā – vietējās popularitātes – procenta, par labu nenāca arī tas, ka dziedātāja slimības dēļ nepiedalījās pusfināla klātienē, dziedot “no mājām”.
Vai šogad iekļūsim Eirovīzijas finālā?
Tikmēr nudien jāpaslavē “Citu zēnu” stratēģija – “Supernovas” iznākums liecina, ka pilnā mērā atmaksājies enerģiskais un pārdomātais publicitātes darbs jau vismaz gadu, neatlaidīgi vairojot grupas popularitāti un audzējot tās fanu rindas.
Raidstacijās rotē “Citu zēnu” nebēdnīgie deju hiti “Vienmēr kavēju”, “Skaistās kājas” no pērn izdotā debijas albuma “Suņi iziet ielās”. Vēl nesen ar pašu “Prāta vētru” par uzvaru “Muzikālajā bankā” paspēkojās “Citu zēnu” grāvējs “Limuzīns uz krīta”, bet debitantu kabatas pilnas arī ar šā gada “Zelta mikrofona” nominācijām.
Turklāt pirms “Supernovas” fināla medijus pāršalca ziņa par to, ka “Eat Your Salad”, grupas pirmā dziesma angļu valodā, piesaistījusi vairāk nekā 30 miljonus (!) skatījumu platformā “TikTok” un vēl simtiem tūkstošu vietnēs “YouTube”, “Spotify” un citur.
Vai Eiropai garšos latviešu salāti?
Mirkļa popularitāte, kā liecina pieredze iepriekšējos nacionālās atlases konkursos, ļoti bieži spēlējuši izšķirīgu lomu nacionālajā atlasē. Tā nostrādāja arī tagad, taču reizē zinām, ka ne vienmēr tas, kas šobrīd populārs Latvijā, ir pēcāk saprotams arī plašāk.
Sāpīgu pieredzi šajā ziņā uz lielās Eirovīzijas skatuves izbaudījis ne viens vien Latvijā populārs mākslinieks. Paliek galvenais jautājums – vai “Citu zēnu” popularitāte un nenoliedzama izpildījuma kvalitāte tiks pamanīta arī uz Eirovīzijas lielās skatuves un vai Latvijas pārstāvji pēc septiņus gadus ilgušām neveiksmēm beidzot iekļūs finālā?
Vai nozīme būs “TikTok” miljoniem, enerģijai un jaunībai, un aicinājumam ēst un dzīvot zaļi un veselīgi (“ēst salātus”), bet varbūt šogad Eirovīzijā spēlēs citas vēsmas un “Ukrainas situācija”? “Mūsu trumpis ir enerģija, jaunība un degsme parādīt pasaulei, uz ko esam spējīgi. Lai gan dziesma jau guvusi panākumus ārpus Latvijas, mēs neplānojam apstāties pie sasniegtā. Tikai kalnu virsotnēs ir saule, un mēs esam gatavi kāpt līdz galam,” pēc uzvaras paudusi grupa.
Lai arī starptautiskajā interneta vidē netrūkst skepses par Latvijas jauno pieteikumu (“Latvija šogad uz diētas”), netrūkst arī atzinīgu vārdu. “Nerātni, bet nolāpīti lipīgi. Jautri, kustīgi un aizraujoši,” izsaucas interneta Eirovīzijas apskatniece “Noosh101”.
“Vai šis būtu uzskatāms par joku pieteikumu? Bet varbūt dziesma gudri trāpīs laika garā un iegūs gan publikas, gan žūrijas simpātijas?” neziņā par “Citu zēnu” uznācienu ir arī populārais Eirovīzijas apskatnieku interneta blogs “Wiwibloggs”, atzīmējot, ka Aminata tomēr būtu bijusi veiksmīgāka izvēle.
Diemžēl vēsture atkārtojas – jau atkal bukmeikeru prognozes par Latvijas iekļūšanu Eirovīzijas finālā nav visai cerīgas – pagaidām grupas “Citi zēni” dziesma ierindota kopumā 23. vietā, pirmo vietu Turīnā paredzot Itālijas vīru duetam “Mahmood & Blanco” dziesmai “Brividi”, bet otro – šobrīd ģeopolitiskā krīzē esošajai Ukrainai.
Starp citu, cerīgas nav arī Latvijas kaimiņvalstu pozīcijas – Igaunijas solista Stefana dziesmai “Hope” un Lietuvas dziedātājas Monikas Liu dziesmai “Sentimental” prognozē vēl zemākas pozīcijas – attiecīgi 27. un 28. vietu. Tomēr pagaidām pāragri spriest, jo šobrīd konkursa dalībvalstis publicējušas tikai aptuveni pusi dziesmu, tāpēc Latvijas pozīcijas var mainīties.
Zvaigžņu parodijas neiztur konkurenci
Darvas pilienu “Supernovas” košā šova kokteiļa medus mucā atstājusi neizpratne par to, ko tad īsti šis konkurss mums nozīmē – šovu vietējiem skatītājiem vai tiešām konkurētspējīgu projekta atlasi. Šķiet, neskaidrība šajā ziņā varētu būt viens no Latvijas biežo neveiksmju cēloņiem lielajā Eirovīzijas arēnā.
Atkārtojoties jāsaka, ka Eirovīzijas starptautiskā skatuve tomēr arvien vairāk kļūst par vienu no lielākajām populārās mūzikas platformām ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, un tā ir vērtīga iespēja dalībvalstīm pieteikt savu vārdu plašāk vai vismaz izdevība Latvijai cienīgi atzīmēt sevi uz pasaules kartes.
Pagājušajā gadā to, kā zinām, spoži paveica Itālija. Diemžēl jāatzīst, ka daļa mūsu konkursa dalībnieku tā vietā, lai patiešām pacīnītos par iespēju cienīgi pārstāvēt Latviju, “Supernovu” izvērš par pašreklāmas un ne visai smieklīgu muzikālu parodiju cirka arēnu, ko atbalsta arī žūrija.
Piemēram, komēdijžanrā startēja lokālais joku kolektīvs “Bujāns”. Citkārt patiesi izcilie mākslinieki Intars Busulis un Reinis Sējāns, šķiet, šoreiz bija aizsēdējušies “X faktora” žūrijas ballītē (dziesma, starp citu, sākotnēji sacerēta tieši šim šovam), “Supernovā” turpinot pašapmierināti vilkt viens otru uz zoba ar jau mazliet apsūnojušiem mājieniem par viendzimuma attiecību tēmu. Ja bija domāts mazliet iesmiet par šo Eirovīzijas “varavīksnes” trendu, tad nav skaidrs, ko ar šādu “humoru” plānots sasmīdināt starptautiskā arēnā…
Līdzīgā virzienā šāva un diemžēl netrāpīja arī Ralfa Eilanda un Kaspara Breidaka dibinātā komiķu projekta “Mēs jūs mīlam” dziesma “Rich Itch” jeb, pareizāk sakot, dziesmas performance un tajā solo lomā dominējošā “dragkvīna”, influenceris Rojs Rodžers, kamēr pats dziedātājs un dziesmas autors Eilands mācītāja tērpā pie mikrofona parādījās tikai dziesmas beigās. Jāatzīst, daudzi tā arī netika gudri, kāds bija performances vēstījums – pakratīt ar pirkstu konservatīvas morāles aizspriedumos slīgstošajiem? Iesmiet par Eirovīzijas “končitām”? Ja tā, tad plakani. Ja tā bija “māksla mākslai” – uz brīdi bija interesanti, bet ne vairāk.
Bet iespējams, ka turpmākie “Mēs jūs mīlam” šovi atkal būs izpārdoti. Tikmēr mazliet gaumīgāk, bet arvien kopjot vietējiem saprotamu “rajončika” joku popa lauciņu, “comedy” sēriju turpināja “Bermudu divstūra” vīri, zibinot “blingus” un izmantojot viņu plašo, gadiem krāto popularitāti publikā. Iespējams, Austrumeiropas akcents angļu valodā kādam šķiet smieklīgs. Bet varbūt komēdijas žanrs ir tāds neveiksminieku kolektīvās psiholoģiskās aizsardzības mehānisms? Ne velti humors tiek uzskatīts par vienu no veidiem, kā veselīgi sadzīvot ar traumatisku pieredzi, šajā gadījumā – ilgstošu neveiksmi Eirovīzijā.
“Man derdzas, ka tiek tērēta nauda (un, gan jau ne mazā) par pasākumu, par kuru paši vīpsnā. Kāpēc? Ja jau tik stulbi tas viss, kāpēc jāturpina? Un, ja turpinām, tad kāpēc jādara viss, lai to arī turpinātu uztvert kā ierēcamgabalu?” tā savā “Facebook” kontā raksta Latvijas Radio žurnāliste Evija Unāma, turpinot: “Skumji par tiem, kas ar nopietnu attieksmi startē šajā konkursā, bet, pateicoties atsevišķu zvaigznīšu izlēcieniem, izskatās pēc sēru vainaga noformējuma. Starp citu, šī gada uzvarētāji “Citi zēni” lieliski parāda, ka jautrība uz skatuves nav tikai prastums, blingi un smiņķu kārta. Var arī no sirds.”
Zīmīgi, ka šogad tika pārspēts līdzšinējais pieteikumu skaita rekords “Supernovas” dziesmu konkursam – 130 dziesmas. Tas, ka pusfinālā jau atkal nokļūst liela tiesa populāru mūziķu izklaides dziesmu, liecina par noteiktu šova organizētāju izvēli un šova konceptu.
Vai tiešām starp vairāk nekā simt aiz svītras palikušajām dziesmām neatradās vairāk cienīgu kandidātu? Starp citu, “Supernovas” žūrijas sastāvs arvien netiek publiskots, kas, saprotams, ir augsne dažādām sazvērestības teorijām – žūriju atklāšot vien pēc starptautiskā konkursa, tā “Latvijas Avīzi” informēja LTV. “Žūrijā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Latvijas Televīzija lēmusi konkursa norises laikā žūrijas pārstāvju vārdus nepublicēt drošības apsvērumu dēļ. Šādi vēlamies novērst jebkādus centienus ietekmēt žūrijas lēmumus,” norāda LTV pārstāve Anita Jansone.
