30 gadi pēc “Baltijas ceļa” 0
Autore: Margota Valstrēma, Zviedrijas ārlietu ministre
1989. gada augustā mēs Zviedrijā ar dziļu cieņu un apbrīnu uzlūkojām “Baltijas ceļu”, kad Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tautas sadevās rokās, veidojot dzīvu cilvēku ķēdi un tādējādi apliecinot savu tiekšanos pēc brīvības un demokrātijas.
Tas bija sākums lielam demokratizācijas vilnim, kas skalojās pāri lielai Eiropas daļai. Tagad, kad atzīmējam “Baltijas ceļa” 30. gadadienu, atceramies arī toreizējo tautas akcijas dalībnieku drosmi un sapņus. Taču tas mums atgādina arī par to, ka brīvību un demokrātiju nedrīkstam uztvert kā pašsaprotamu. Tā ir jāizcīna un jāsargā – dienu no dienas.
Zviedriju un Latviju vieno ciešas saites, kopīga vēsture un kopīga nākotne. Mūsu valstis lieliski sadarbojas Baltijas un ziemeļvalstu NB8 sadarbības ietvaros, kā arī Baltijas jūras valstu padomē, kur Latvija nule ar panākumiem noslēgusi gadu ilgo prezidentūru, ko tā pārņēma pēc Zviedrijas.
Mūsu valstis ir arī tuvi sabiedrotie Eiropas Savienībā, kur kopīgiem spēkiem virzām vairākus mums aktuālus jautājumus. Gan Zviedrija, gan Latvija stingri iestājas par ES Austrumu partnerību, lai veicinātu šajā iniciatīvā ietverto valstu tālāku demokratizāciju un ekonomisko reformu gaitu, atbalstot to ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību.
Zviedrijas un Latvijas valdību kopīgi dibinātā Rīgas Juridiskā augstskola aktīvi darbojas, atbalstot Austrumu partnerības dalībvalstis caur dažāda veida izglītības iniciatīvām, kuras joprojām turpina līdzfinansēt Zviedrijas valsts ar Zviedru institūta starpniecību.
Šoruden svinēsim arī Rīgas Ekonomikas augstskolas jeb “Stockholm School of Economics in Riga” 25 gadu jubileju. Šī augstskola ir Zviedrijas un Latvijas kopīgais veiksmes stāsts. Jau kopš dibināšanas tās uzdevums ir bijis veicināt sociālo un ekonomisko attīstību visā tuvējā reģionā.
Kopīgiem spēkiem mēs virzām dinamiskas inicatīvas jautājumos, kas saistīti ar vārda un preses brīvību, kā arī īstenojam vadības un līderības prasmju attīstības programmas Latvijas jauniešiem ar interesi par politiku. Ik gadus arī kopīgi piedalāmies demokrātijas festivālā “Lampa”.
Un varam paveikt vēl vairāk gan divpusēji, gan mūsu reģionālās sadarbības ietvaros. Kā dāvinājumu Latvijai 100 gadu jubilejā Zviedrija nodibināja īpašu sadarbības fondu, kas nu jau veiksmīgi uzsācis savu darbību, lai veicinātu apmaiņu un sadarbību starp Zviedrijas un Latvijas tautām, īpaši tādās jomās kā jaunatnes lietas un sociālā stabilitāte.
Ceram, ka fonda darbība kalpos par pamatu veselai rindai veiksmīgu projektu un ieguldījumu, turpinot dziļāku demokrātijas iedzīvināšanu mūsu valstīs. Jāveicina arī cita veida sadarbība Baltijas jūras reģionā, tajā skaitā NB8, Baltijas un ziemeļvalstu astoņnieka ietvaros. NB8 ir valstu sadarbības formāts, kur sadarbojas ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji.
Vēl kāda joma, kur Zviedrijai un Latvijai ir kopīgas intereses, ir dzimumu līdztiesība. Kā viena, tā otra valsts šajā jomā sasniegusi jau diezgan daudz, tomēr zināmi izaicinājumi joprojām mums vēl priekšā. Varam vēl padziļināt sadarbību jautājumos, kas saistīti ar vīrieša vardarbību pret sievieti, ierobežot cilvēktirdzniecību un vispār veicināt vienlīdzīgākas iespējas sabiedrībā. Jo līdztiesība starp vīriešiem un sievietēm ir viens no demokrātijas principu pamatiem.
Vēlos atzīmēt arī izaicinājumus, ar kuriem saskaramies vārda un preses brīvības jomā, kā arī cīņā pret dezinformāciju un slēptām ietekmēšanas kampaņām. Zviedrijai un Latvijai šajā jomā ir cieša sadarbība, kas turpinās arī Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbības ietvaros.
Šo 30 gadu laikā, kas pagājuši kopš “Baltijas ceļa”, Latvijai izdevies panākt izcilu virzību demokrātiskas sabiedrības attīstības jomā. To atcerēties šodien ir būtiski svarīgi. Izaicinājumi mūsu reģionā lielākoties valstīm ir kopīgi un tādēļ risināmi, valstīm arvien plašāk sadarbojoties.
Šodienas izaicinājumi prasa līdzīgi domājošām valstīm apvienot spēkus, lai panāktu efektīvāku iedarbību. Un rīkoties nekavējoties. Vairāku gadu desmitu laikā 2019. gadā pirmo reizi pasaulē bija vairāk iedzīvotāju, kuri dzīvo valstīs, kas virzās lielāka autoritārisma virzībā, salīdzinot ar to cilvēku skaitu, kuri dzīvo valstīs, kas virzījušās uz priekšu demokratizācijas virzienā.
Konkrētā izpausmē tas nozīmē, ka žurnālistu darbs kļūst arvien vairāk apgrūtināts. Tiek ierobežotas pilsoniskās sabiedrības brīvības un aktīvisti arvien vairāk sastopas ar naidu un draudiem. Valdības iejaucas tiesu darbā un sabiedrisko domu saindē meli un musināšana. Paralēli tam sarūk iedzīvotāju uzticēšanās sabiedrības pamatinstitūcijām, kas bieži ir sekas arvien pieaugošai sociālai nevienlīdzībai.
Šajā jomā nekas nav iepriekš nolemts. Mēs varam ratu pagriezt atpakaļ, ja vēlamies. Tieši tādēļ Zviedrijas valdība nule aizsākusi organizētu demokrātijas ofensīvu. Tas nozīmē, ka sniegsim atbalstu demokrātijas procesiem visā pasaulē. Aizsargāsim cilvēktiesības un tiesiskas valsts principus.
Atbalstīsim žurnālistus, apkarosim korupciju un veicināsim sociālo taisnīgumu un dzimumu līdztiesību. Šajā nozīmīgajā darbā arī Latvija var dot ievērojamu artavu, un mēs esam gatavi attīstīt mūsu sadarbību arvien tālāk.
Ik pa laikam man prātā ienāk visiem zināmais stāsts, kā vectētiņš stāsta mazdēlam, ka ikvienā cilvēkā nepārtaukti notiek cīņa starp diviem vilkiem: labo un ļauno. “Un kurš uzvarēs?” bērns jautā. “Tas, kuru tu barosi,” vectētiņš atbild.
Tas pats sakāms arī par mūsu pasauli. Mums jābaro labie spēki. Sargājot demokrātiju, sargājam arī mieru pasaulē, brīvību un vienlīdzību: vispārcilvēciskās vērtības, par kurām sapņoja un pēc kurām tiecās tie cilvēki, kas pirms 30 gadiem drosmīgi sadevās rokās, lai atklāti iestātos pret apspiešanu. Aicinu godināt šo cilvēku drosmi un “Baltijas ceļa” ideju, kopīgiem spēkiem turpinot šo cīņu tālāk.
