30 000 eiro brālim Āfrikā, 40 000 – preciniekam. Krāpnieki īpašumu izkrāpšanai visbiežāk vilto dokumentus 1
Ik gadu Valsts policijā apkopotā statistika par krāpšanu liecina, ka arvien uzrodas ļaudis, kuri, neapdomīgi rīkodamies ar savu nekustamu mantu vai naudu, iekrīt krāpnieku izliktajās lamatās.
Visbiežāk krāpšanai izmanto viltojumus
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska stāsta, ka izkrāpšanas paņēmieni mēdz būt dažādi un krāpnieku izdomai nav robežu.
Pašmāju krāpnieki īpašumu izkrāpšanai visbiežāk izmanto viltotus pirkuma vai dāvinājuma līgumus, nostiprinājuma lūgumus īpašumu reģistrēšanai Zemesgrāmatā un citus īpašuma tiesību iegūšanas dokumentus.
Izmantojot viltotus dokumentus, tiek izkrāpti valstij piekrītoši nekustamie īpašumi, kuri piederējuši vientuļiem cilvēkiem un kuri pēc viņu nāves palikuši neapdzīvoti.
Diemžēl šie vientuļie cilvēki, kuriem nav mantinieku, ir visneaizsargātākie un bieži arī kļūst par krāpnieku upuriem.
Cita starpā, viens no izplatītākajiem veidiem, kā var viegli iekrist krāpnieku nagos, piemēram, ir īpašuma pārdevēja izsniegta pilnvara pilnīgi svešam cilvēkam. Kā vēlāk atklājas, šādas pilnvaras bieži parakstījuši vientuļi vecāka gadagājuma ļaudis, nevēloties paši uzņemties darījumu kārtošanu un lētticīgi uzticēdamies mutiskiem solījumiem ņemt viņus apgādībā vai ļaut palikt mājoklī līdz mūža galam. Ieguvis tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu, krāpnieks žigli to ieķīlā vai pārdod citam.
Ilze Sokolovska saka, ka krāpnieki tāpat mēdz izmantot privāti jeb mājas kārtībā rakstītus testamentus. Viņasprāt, mājas kārtībā uzrakstot testamentu, testamenta rakstītājs jeb testators nekad nevar būt pilnīgi drošs, ka kādā brīdī to ļaunprātīgos nolūkos neizmantos krāpnieki.
Pēdējā laikā sevišķi modē nākusi krāpšana virtuālajā pasaulē, kas ir tikpat apdraudēta kā reālā.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš atklāj, ka pēdējā laikā krāpnieki grib iegūt īpašumā nekustamo īpašumu, piedāvājot to mainīt pret virtuālo valūtu, piemēram, “bitcoin”. Pēc viņa teiktā, bez zvērināta notāra palīdzības virtuālās valūtas reģistrāciju kā oficiālu maksājuma līdzekli pārdevējam pašam ir grūti pārbaudīt.
Zaudē gan mantu, gan naudu
Ilze Sokolovska saka, ka, iekrītot krāpnieku izliktajās lamatās, ļaudis zaudē ne tikai nekustamus īpašumus, bet arī prāvas naudas summas. Viens no krāpnieku paņēmieniem – šķietami vilinoši piedāvājumi ieguldīt naudu ārzemju investīciju fondos, piesolot ieguldītājam pasakainu peļņu.
Tikpat bīstama kļūst pārlieku uzticēšanās iepazīšanās portālos vai sociālajos tīklos. Tā kādā iepazīšanās portālā krāpnieks, piedāvājot roku un sirdi, prasmīgi apvārdoja kādu sievieti tiktāl, ka viņa pārskaitīja savam iecerētajam preciniekam 40 000 eiro…
Uzdevies par ASV pilsoni un Afganistānā dienējošu karavīru, cits blēdis iestāstīja kādai Latvijā dzīvojošajai kundzei, ka nopietnos nolūkos gribētu doties pie viņas uz pastāvīgu dzīvi.
Bet, tā kā esot pazaudējis naudas maku, nevarot atbraukt. Pēc naudas pārskaitīšanas lētticīgā dāma gaida precinieku vēl šobaltdien.
Krāpnieku iecienīts paņēmiens – novēlēt kādam Latvijā dzīvojošajam miljonus vērtu mantojumu. Bet, lai to saņemtu, mantojuma saņēmējam tiek lūgts pārskaitīt pāris tūkstošus it kā nodokļu un nodevu maksājumiem. Tā kādam Latvijā dzīvojošajam astoņdesmit gadus vecam pensionāram krāpnieks iestāstīja, ka esot viņa Āfrikā dzīvojošais brālis, kurš gribētu novēlēt viņam nekustamu mantu.
Lētticīgais pensionārs aizņēmies bankā 30 000 eiro, kurus pārsūtījis savam Āfrikā dzīvojošajam brālim…
Atgūt īpašumu teju bezcerīgi
Jautāta, vai, krāpšanu atklājot, izkrāpto nekustamo īpašumu izdodas atgūt, Ilze Sokolovska atbild, ka tas iespējams tikai tad, ja krāpnieks vēl nav paguvis to pārdot. Izkrāptā īpašuma vērtību dažreiz iespējams atgūt naudā, uzliekot arestu kādiem citiem krāpniekam piederošajiem īpašumiem.
Bet, tā kā parasti nekustamā īpašuma izkrāpšanā piedalās vairākas personas, visbiežāk trīs, kuras izkrāpto īpašumu pārdevušas cita citai, ļoti bieži kaut ko atgūt ir bezcerīgi.
Šajā pirkumu ķēdē ceturtā persona, kas to nopirkusi un reģistrējusi Zemesgrāmatā, parasti jau ir labticīgais ieguvējs. Kā vēlāk atklājas izmeklēšanā, izkrāptie īpašumi ar gudru ziņu tiek reģistrēti uz tādu cilvēku vārda, kuri izkrāpšanā paši nav piedalījušies vai kuru līdzdalību izkrāpšanā nav izdevies pierādīt.
Ilze Sokolovska atklāj, ka izkrāpto īpašumu sarakstā ir gan lieli un vairākus miljonus vērti nami, gan pavisam nelieli, dažus tūkstošus vērti dzīvokļi, tāpat zeme un meži.
Piemēram, pagājušajā gadā Rīgas centrā tika izkrāpts daudzdzīvokļu nams, kas piederēja kādai ASV dzīvojošajai tautietei. Viltojot viņas izdotās pilnvaras parakstus, krāpniekiem izdevās šajā namā izpārdot dzīvokļus.
Ziņu noplūšanu grūti novērst
Jautāta, kā krāpnieki uzzina par īpašumiem, kuri pieder vecāka gadagājuma cilvēkiem, tostarp vientuļniekiem, Ilze Sokolovska atbild, ka ziņas var iegūt dažādos veidos un no visdažādākajiem avotiem. Pret ziņu noplūšanu īsti nav pasargāts neviens.
Diemžēl noplūde iespējama arī no valsts un pašvaldību uzturētajām datubāzēm, kuras var izmantot negodīgas valsts vai pašvaldību amatpersonas.
Tāpat ziņas var iegūt, piemēram, ar plašsaziņas līdzekļos īpašnieka publicētu sludinājumu, kurā viņš piedāvā savu īpašumu apmaiņā pret uzturlīgumu.
Ziņas var iegūt, piemēram, negodīgi kaimiņi, sociālās aprūpes dienestu darbinieki, namu pārvaldnieki, ģimenes ārsti, apkārt staigājoši grāmatu vai sadzīves priekšmetu tirgotāji, tostarp arī jau pieminētās valsts vai pašvaldību amatpersonas, kuri pārrauga īpašumus un to piederību.
Kā neiekrist krāpnieku lamatās?
Saka jau, ka pret lētticību nekādu zāļu nav.
Tomēr Ilze Sokolovska iesaka cilvēkiem, pirmkārt, būt apdomīgiem un nekad neuzticēties pilnīgi svešu cilvēku šķietami vilinošiem piedāvājumiem, sevišķi interneta sociālajos tīklos saņemtiem. Otrkārt, pārdodot vairākus desmitus vai simtus tūkstošus vērtu nekustamu īpašumu, nekad nestrēbt karstu.
Viens no krāpnieku iecienītiem paņēmieniem ir ar kādu sadomātu ieganstu steidzināt darījumu, neļaujot pārdevējam apdomāties.
Krāpnieku lamatas var būt arī piedāvātā ļoti augstā vai pārsteidzoši zemā cena. Parasti pirmie lamatās iekrīt tie ļaudis, kuri grib kaut ko ļoti lēti nopirkt vai ļoti dārgi pārdot.
Iekams ielaisties darījumā, īpašuma pārdevējam vispirms jāpārbauda pircēja vai darījuma starpnieka personu apliecinoši dokumenti. Tāpat ieteicams noskaidrot, ar ko viņš nodarbojies agrāk un kādas par viņu ir citu cilvēku atsauksmes. Iekams parakstīt darījumu līgumus vai pilnvaras, tie vispirms rūpīgi jāizlasa. Nedrīkst paļauties uz jebkādiem mutiskiem solījumiem, kuri nav ierakstīti līgumā.
Darījumu drošāk kārtot bez skaidras naudas – ar bankas īpaši atvērtā konta starpniecību. Darījuma konts nepieder ne pircējam, ne pārdevējam.
Ilze Sokolovska iesaka steigšus doties uz policiju, ja radušās kaut vai mazākās aizdomas par krāpšanu. Jo ātrāk to dara, jo lielākas izredzes apturēt darījumu.
Pēc viņas teiktā, pieminēto 40 000 eiro pārskaitījumu bankā varēja apturēt, ja vien viltus precinieka apkrāptā sieviete būtu laikus vērsusies policijā.
Kā skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomē, nekad nedrīkst parakstīt tādus līgumus, kuros kādas rindkopas vai pat viena teikuma jēga ir nesaprotama vai pārprotama. Labāk desmit reižu pārjautāt juristam vai citam uzticamam speciālistam nekā vēlāk visu mūžu nožēlot.
Visdrošākais veids darījumos ar nekustamu mantu – līgums notariālā akta veidā. Tad valsts amatpersona – zvērināts notārs – izskaidros līguma saturu, brīdinot par visiem iespējamiem riskiem. Notārs arī pārbaudīs Zemesgrāmatā, vai īpašums nav ieķīlāts vai nav uzliktas citas parādsaistības. Pie zvērināta notāra drošāk noslēgt arī rokasnaudas līgumu, kurā jābūt skaidri ierakstītam, kādu īpašumu pārdod un pērk. Tāpat skaidri jābūt ierakstītam, par kādu summu notiek darījums.
Kaut arī par zvērināta notāra pakalpojumiem jāmaksā, viņa klātbūtnē ar lieciniekiem taisīts testaments jau dod drošību testatoram, ka pēc viņa nāves atstātais īpašums paliks likumīgo mantinieku rokās.
Zemesgrāmata piedāvā uzraudzību
Lai mazinātu krāpšanu un viltotu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā, portālā “zemesgramata.lv” piedāvā ikvienam bez maksas uzzināt par darbībām ar viņam piederošo nekustamo īpašumu. Piesakot īpašuma uzraudzību, īpašnieks var saņemt e-pastā paziņojumu, tiklīdz Zemesgrāmatā reģistrēšanai iesniegts jebkāds nostiprinājuma lūgums. Uzraudzību var izmantot arī kopīpašnieki, piemēram, daudzstāvu dzīvojamos namos, kuros dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos. Tā kā Zemesgrāmata nostiprinājuma lūgumus skata desmit dienu laikā, īpašniekam ir iespējams novērst krāpnieku mēģinājumus reģistrēt izkrāpto īpašumu, lai to pārdotu vai ieķīlātu.
