Kolekcionāru padomi: Trīs svarīgi darbi peoniju dobē, kas jāizdara tagad! 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Peonijas strauji gatavojas ziedēšanai – pumpuri briest, ceri kļūst arvien kuplāki. Kas patlaban augiem vajadzīgs visvairāk, lai ziedi būtu lieli un skaisti. Pieredzē dalās peoniju kolekcionāri Inese Karule no Slampes un Andris Berkins no Kroņauces.
1. Cīnās ar skudrām
Šogad daudziem peonijās ieviesušās skudras. Tās lodā pa krūmu un veido pūzni cerā.
Skudru savairošanos veicinājis sausais pavasaris. Īpaši tās uzdarbojas mulčētās, ar ģeotekstilu segtās dobēs. Līdz ar lietus perioda sākumu skudru darbībai vajadzētu mazināties, jo slapjums un cieta zeme tām nepatīk.
Tagad, kad peonijas ir ciešos pumpuros, skudras dodas uz tiem mieloties ar saldumu, kas tur veidojas (tas nav raksturīgs visām šķirnēm). Kad ziedi atvērsies, skudras no tiem pazudīs.
Taču skudras dara postu ar savām alām ceros, turklāt tās var pārnēsāt vīrusus.
Skudru būs mazāk, ja jau rudenī – oktobra beigās – novāks visas auga atliekas, lapas un stublājus, lai skudrām nepaliktu vietas, kur ziemot. Ja peonijas ir piesegtas, pavasarī visu lieko noņem, lai skudrām nav jauka mājoklīša.
Kukaiņu apkarošanai var izmantot veikalos nopērkamos līdzekļus vai sagatavot pats.
Līdzeklis skudru apkarošanai: 3 olu dzeltenumi, 2 ēdamkarotes medus, 1 ēdamkarote borskābes. Visu samaisa un saliek lēzenos traukos (burku vāciņos) vietās, no kurām vēlas skudras padzīt.
Arī pelnu saujas uzkaisīšana skudrām nepatiks, bet peonijām nekaitēs. Taču cīņā ar skudrām nevajadzētu izmantot dažādas apšaubāmas receptes, kas atrodamas interneta plašumos, piemēram, aplams būs ieteikums apliet peonijas ar etiķūdeni.
2. Mēslo augus
Tagad, kad peoniju pumpuri ir kā bumbiņas, svarīgi dot papildmēslojumu.
Ja izvēlas lietot minerālmēslus, derēs pavasara mēslojums un ziedošajiem augiem domātais Kristalons (ūdenī šķīstošais).
Ja vēlas saimniekot ar bioloģiskām metodēm, tad papildmēslojumā labi ir līdzekļi Bio 20 (NPK 14:14:14) un preparāts CalMax. Ar tiem pietiek, ja stādīšanas vieta ir pamatīgi ielabota ar kūtsmēsliem.
Aplaistīt vai miglot vēlams miglainā dienā vai agri rītā vai vakarā, kad lapas mitras. Granulas ber, kad augsne ir mitra. Vislabāk mēslot pēc lietus.
Ap augu var apbērt kūtsmēslus, mēslu granulas noteiktajās devās. Bet nekādas vircas peonijām nav vēlamas – tajās ir augsts slāpekļa saturs, kas veicinās spēcīgu lapu augšanu, ne ziedu veidošanos.
3. Novērš puvi
Daudzi sūdzas, ka ceros ir dzinumi, kas izlien un nopūst. Slapjums šogad nevar būt vainojams. Varbūt augs iestādīts pārāk dziļi?
Bieži vien puves rodas tāpēc, ka stādījumi ir sabiezināti. Peoniju krūmus vajadzētu stādīt vismaz metru citu no cita, lai vēji var tos labi izvēdināt. Tāpēc asorti tipa dobēs cieši kopā ar citām ziemcietēm vai skujeņiem tās nevajadzētu stādīt.
Puve šogad raksturīga arī tāpēc, ka daudzviet Latvijā ilgstoši bija kailsals. Ja pumpuri apsalst, tie lāgā neaug un aiziet bojā.
To var noteikt, atraušot augsni. Ja dzinums cietis no apsalšanas, tas būs pagalam tikai virszemes daļā.
Ja ir kāda bīstamāka puve, tas ir nopuvis arī dziļāk. Bojātajam krūmam atrauš augsni, dzinumu nogriež līdz saknenim. Griezuma vietu apber ar ogles pulveri. Der sasmalcinātas aptiekās nopērkamās aktivētās ogles tabletes vai pašu gatavots no lapukoku oglēm. Pašu ceru aplaista ar zilo graudiņu ūdeni (koncentrācija tāda, lai būtu tumšā krāsā).
Ja cers liels, tam vajag paretināt dzinumus, jo pārāk sabiezinātā var attīstīties puves. Vēlams atstāt ne vairāk kā 25–30 dzinumus ar ziediem.
Puves rosina arī augu pārmēslošana ar slāpekli.
Ja peoniju iestāda pārāk dziļi, tā neziedēs, bet puvēm nevajadzētu rasties.
Svarīgi!
Tām peonijām, kuras mēdz izgāzties, ir pēdējais laiks aplikt balstus. Ir šķirnes, kurām balstus nevajag, taču to var droši noteikt tikai pēc tam, kad augs dārzā uzziedējis, jo kāta noturību nosaka daudzi apstākļi.
