Kāds īsti ir labi sakopts mežs? 0
Jau otro gadu pēc kārtas norisinās konkurss “Sakoptākais mežs”, kura ietvaros visā Latvijā tiek meklēti meži un to saimnieki, kuru lolojumus varētu dēvēt par “sakoptiem mežiem”. Bet kāds īsti ir sakopts mežs – vai tas nozīmē salasītus gružus, izkoptas pastaigu takas, zaru savākšanu un sadedzināšanu pēc ciršanas?
Konkursa pagājušā gada uzvarētājs Māris Bērziņš zina teikt, ka audzēt sakoptu mežu ir daudz kas vairāk. Tā ir ilgtspējīga darbība, pareizi izstrādājot mežu un stādot vietā jaunu ar kvalitatīviem stādiem. Tādu, kas priecēs bērnus un mazbērnus.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursa “Sakoptākais mežs” galvenais mērķis ir vēlme apzināt labās prakses piemērus privātajos mežu īpašumos, tādējādi parādot sabiedrībai, ka daudzi privātie saimnieki spēj saimniekot gudri. Sakopjot kādu Latvijas daļu, saimnieki rāda labu piemēru pārējiem. Un, skatoties nākotnē, viņi rūpējas par savu mežu un to audzē produktīvāku, līdz ar to pienesums ir ne tikai pašam meža īpašniekam, bet arī sabiedrībai kopumā.
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, kopā ar ievērojamu skaitu komisijas locekļu dodas katrā mežu vērtēšanas izbraucienā, lai noteiktu meža īpašnieku, kurš patiesi būtu pelnījis šo atzinību: “Esam pārliecināti, ka būtiski ir tas, ko tad īsti saimnieks sava meža labā ir darījis, kādēļ viņš to dara, kāda ir saimniekošanas filozofija. Viena lieta ir pieteikties Eiropas Savienības atbalstam, lai saņemtu līdzekļus, taču ir svarīgi, ka saimnieks skatās tālāk nākotnē, piemēram, ar mērķi palielināt koksnes pieaugumu savā mežā, labāk izkopt mežu, izveidot pret klimata ekstrēmiem noturīgāku mežaudzi, izvēlēties vērtīgākas koku sugas.”
Sabiedrībā izstrādājies pieņēmums, ka mežiem būtu jāļauj augt savā vaļā un nekāda iejaukšanās no malas nav nepieciešama. Tomēr meža audzēšana, koksnes ražas ieguve un tās pārstrāde ir būtiska tautsaimniecības nozare, kas valstij sniedz neizmērojamu labumu. Tādēļ ir svarīgi to uzturēt pēc noteiktiem zinātniskajiem principiem un gadu desmitos pārbaudītas prakses. Viens no šādiem pamatprincipiem ir nocirst mežu kailcirtē, kad tas ir sasniedzis gatavību. Arī kviešu tīrumi tiek novākti, kad labība ir gatava. Mežā ir tāpat, tikai ražas vākšanas cikls ir vien reizi 40 līdz 100 gados atkarībā no koku sugas. Cikls ir beidzies, un to vajag sāk no jauna pareizi.
Bieži sastopamais stereotips, ka, cērtot mežus, Latvijā būs vien tuksneši nav patiess. Meži ir jācērt, un jāstāda un jākopj jauns mežs. Arī koki noveco, mirst un aiziet bojā dabas procesu rezultātā. Tieši jaunaudzes un vidēja vecuma audzes aug visstraujāk, tāpēc saražo visvairāk skābekli, ko mēs elpojam. Savukārt iegūtā koksne tiek izmantota videi un cilvēka veselībai draudzīgu produktu – koka rotaļlietu, mēbeļu, logu un durvju, būvmateriālu mājas celtniecībai radīšanai.
Māris Bērziņš, konkursa “Sakoptākais mežs” 2017.gada uzvarētājs, stāsta: “Savā mežā izvēli esmu izdarījis. Neproduktīvais pieaugušais mežs tiek nocirsts kailcirtē, un vietā tiek stādīts jauns mežs ar augstvērtīgiem stādiem. Sausie, mirstošie, vēja gāztie koki pārējās audzēs tiek no meža izvākti un izmantoti gan kā malka, gan, ja to dara savlaicīgi, pat kā lietkoki. Tiek atstāti tikai nedaudzi resnie, kaltušie koki dobumperētājiem putniem. Kukainīši, tārpiņi un gliemezīši veiksmīgi barojas ar nocirsto koku celmiem, un jaunaudzēs čivina putniņi. Augsni baro izcirstie krūmi, mazvērtīgie lapkoki un zari, kuri paliek satrūdēšanai mežā, kopjot jaunaudzes.”
Cilvēki bieži piemirst, ka mežs daudzu gadsimtu garumā viņus ir barojis, sildījis, sniedzis patvērumu, tādēļ mūsu visu pienākums ir mežu kopt un audzēt. Kā nekā vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas aizņem meži, un, lai mēs Latvijā sasniegtu pietiekamu labklājības līmeni, tie ir jāapsaimnieko. Un cilvēki, kas to dara, ir jānovērtē!
Vairāk par konkursu “Sakoptākais mežs” lasiet šeit
Foto: Latvijas Meža īpašnieku biedrība
