3 svarīgi jautājumi, kas jāzina par skujeņiem 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
1. Vai mēslot skujeņus
“Sausuma dēļ nesamēsloju skujeņus. Tagad līst, bet nezinu, vai nu nav par vēlu to darīt?” – jautā Astra Madonā.
Ar skujeņu mēslošanu nevajag pārspīlēt. Ja no papildbarības nekas nav dots, līdz mēneša vidum vēl var mēslot ar speciālajiem – skujeņiem paredzētajiem kompleksajiem mēslojumiem. Taču, ja augi ir veselīgi zaļi, kupli, var iztikt bez papildbarības.
Lai noteiktu, vai vispār vajag mēslot skujeņus, speciālists iesaka apskatīt nezāles, kas aug pie tiem. Pa kādai nezālei pat vērts atstāt augsnes auglības testēšanai. Ja dobē lekni aug pienene, gārsa, virza, tātad augsne ir laba, un skujeņiem nekā netrūkst. Ja tās spēcīgas, gaļīgas, arī mitruma gana. Ja dobē nīkst pat nezāles – tās ir bālas un sīkas, barības trūkst arī tūjām.
Dažkārt, ierīkojot jaunu dārzu, jautā, vai var stādīt tūjas vai citus skujeņus vietā, kur nekas neaug. Nedrīkst, jo tur, kur pat zāle un nezāle negrib augt, nekas nejutīsies labi. Nereti tādas vietas ir jaunajos projektos, kur grunts stiprināšanai apakšā pabērti būvgruži. Tādās vietās stādīšanai rok lielas bedres, slikto augsni aizved un pilda ar auglīgu substrātu.
2. Novērtē stirnu nedarbus
Šopavasar stirnas apgrauza jaunās tūjiņas. Vai labāk stādīt jaunas vai gaidīt, lai ataug? Ivars Babītē
Ja meža zvēri nav apgrauzuši vai nobadījuši centrālo stumbriņu vai sabojājuši mizu, tad postījumi nav tik traki. Īpaši labi atjaunojas jauni stādi.
Apdobi ap bojāto stādu uzrušina, iestrādā mēslojumu. Sausā laikā cītīgi laista.
Apgrauztajām tūjām vēlams saīsināt galotni vismaz par 10–15 cm. Tas stimulēs sānu dzinumu veidošanos, augs kļūs kuplāks. Ja bojāti daži no dzīvžoga augiem, saīsina arī visus pārējos. Sevišķi tas vajadzīgs, ja tūjām apgrauzti sāni. Šādas tūjas stiepsies tikai garumā un slinki veidos jaunos dzinumus uz sāniem un sānu zariem, kuri cietuši no apgraušanas. Arī augi ir gudri. Sak, ja mani grib redzēt slaidu, tāda arī būšu.
Ja pamatīgi cietuši lielie koki, atlabšana notiek daudz lēnāk, neglītais grauzums saglabājas ilgi vai pat nav labojams. Piemēram, kapos stirnas mēdz pamatīgi nošķibīt tūjas, īves.
Ja bojājumi nopietni, tad kritiski novērtē, kas ir labāk: stādīt jaunus vai vismaz divus trīs gadus gaidīt, kad un vai tie atjaunosies.
Taču svarīgākā lieta, kas risināma, ir nodrošināt sētu ap augiem, lai reanimācijas tūri izgājušajiem skujeņiem ziemā atkal neatnāktu nežēlīgie degustētāji.
3. Veido priedēm kuplumu
Vai var lauzt priedēm jaunos dzinumus, ja uz tiem jau ir mazi čiekuriņi? Cik no dzinumiem drīkst nolauzt, un kā paveidot kuplāku vainagu? Santa Valmierā
Priedēm drīkst nolauzt vismaz pusi jauno dzinumu. Ja vēlas saglabāt zemāku, kompaktāku formu, var saīsināt vēl vairāk. Parasti šis darbs veicams līdz maija beigām, taču šogad var turpināties gandrīz līdz Jāņiem.
Ja jāveido lieli apjomi, priedes apgriež mehāniski. Taču mazdārziņā jaunām, mazām priedītēm, priedēm ar garām skujām, dažādiem šķirņu retumiem jaunos dzinumus labāk aplauzt pa vienam. Griežot ar šķērēm, tiek apgrieztas arī augšējās skujas. Laužot tās paliek neskartas un saglabā savu skaistumu. Lai nezaudētu jaukos čiekuriņus, dzinumus lauž līdz tiem.
Kad plānots pamatīgāk ietekmēt priedes izskatu (samazināt augumu, novākt kādu lieko, kas traucē citiem augiem), tad nozāģē visu zaru līdz stumbram vai līdz zaru žāklei. Priedēm stumbeņus gludajiem zariem, kas klāti ar mizu, nedrīkst atstāt, jo jauni dzinumi no tiem nenāks – nav snaudošo pumpuru.
