
4. Atļaujot Putinam paturēt lielu daļu Ukrainas teritorijas 6
Trampa aizsardzības ministrs Pīts Hegseths nosauca Ukrainas mērķi atgūt visu Krievijas okupēto teritoriju kopš 2014. gada par “nereālu”. Šis paziņojums būtībā atņēma Kijivai jebkādas iespējas panākt labvēlīgu iznākumu turpmākās sarunās. Turklāt Hegseths piešķīra Putinam vēl vienu uzvaru, paziņojot, ka Ukraina netiks uzņemta NATO.
5. … un pēc tam brīdinot, ka Krievijai jau pieder liela daļa Ukrainas teritorijas
Pats Tramps paziņoja, ka Krievijai tagad ir “spēles kārtis” miera sarunās, jo tā “jau ir sagrābusi lielu daļu teritorijas”.
6. Piekrītot Putina prasībai, lai NATO neiesaistītos Ukrainā
Hegseths arī norādīja, ka jebkuri NATO dalībvalstu karavīri, kas dienēs Ukrainā, netiks aizsargāti ar NATO 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienam dalībniekam ir uzbrukums visai aliansei.
7. Izslēdzot iespēju sūtīt ASV karavīrus uz Ukrainu
Vēl viens lēmums, kas iepriecina Putinu, no Hegsetha puses.
8. Paziņojot Eiropai, ka tai pašai jārūpējas par savu drošību
Eiropa kopš 1945. gada ir paļāvusies uz Amerikas militāro aizsardzību. Krieviju satrauc iespējamais ASV militārais atbalsts Eiropai, taču, ja Eiropa būs spiesta cīnīties viena pati, tas ir pavisam cits scenārijs, kas daudz mazāk biedē Maskavu.
9. Organizējot beznosacījumu sarunas ar Krieviju Saūda Arābijā
Tramps jau pirms sarunu sākuma piešķīra Putinam būtiskas piekāpšanās NATO un Ukrainas teritorijas jautājumos. Viņš būtu varējis pieprasīt Krievijas pamieru kā nosacījumu, lai vispār sāktu sarunas starp abu pušu augstākajiem diplomātiem. Viņš to nedarīja. Patiesībā, šķiet, ka nekādu nosacījumu vispār nebija.