28 miljonu eiro sods par 19,5 km sliežu 10
Eiropas Komisija (EK) vakar noteica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijai “Lietuvos geležinkeliai” 27,873 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu–Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis ES konkurences noteikumus.
Stāstam ir gandrīz desmit gadu vēsture. “AB Orlen Lietuva” (“Orlen”), kas pieder Polijas naftas uzņēmumam “PKN Orlen” un kas ir viens no lielākajiem “Lietuvos geležinkeliai” komercklientiem, 2008. gadā apsvēra novirzīt savus kravu pārvadājumus no Lietuvas uz Latviju, izmantojot cita dzelzceļa pārvadātāja pakalpojumus. 2008. gada oktobrī “Lietuvos geležinkeliai” demontēja 19,5 kilometrus garu sliežu ceļa posmu, kas savienoja Lietuvu un Latviju. No “Orlen” pārstrādes rūpnīcas Mažeiķos taisnākais ceļš uz Rīgu un Ventspili veda caur Reņģi. Sliežu ceļa noārdīšanas dēļ “Orlen” nācās izmantot daudz garāku maršrutu uz Latviju, kas ved caur Šauļiem. Demontētais sliežu ceļš nav ticis atjaunots līdz pat šim brīdim.
Pēc “Orlen” iesniegtās sūdzības EK 2011. gadā veica pārbaudi, un tika secināts, ka sliežu ceļa izjaukšana ierobežoja konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, liedzot vienam no lielākajiem “Lietuvos geležinkeliai” klientiem izmantot cita dzelzceļa operatora pakalpojumus. “Lietuvos geležinkeliai” nav pierādījis, ka tam bija objektīvs pamatojums likvidēt šo sliežu ceļa posmu.
“Eiropas Savienībai ir vajadzīgs labi funkcionējošs dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus. Ir nepieņemami un vēl nav pieredzēts, ka uzņēmums demontē sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences,” vakar paziņoja EK konkurences komisāre Margrēte Vestagere.
EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība “Lietuvos geležinkeliai” izbeigt pārkāpumu. Turklāt uzņēmumi, kuri cietuši zaudējumus, var celt dalībvalsts tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējumus pienākas segt pat pēc naudassoda uzlikšanas un neatkarīgi no tā lieluma. Taču, spriežot pēc Lietuvas premjerministra izteikumiem ziņu aģentūrai BNS, Lietuvas dzelzceļa kompānija 6. septembrī piedāvājusi “Orlen” labvēlīgus kravu pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes posms netiktu atjaunots.
Latvija 26. septembrī pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas iesniedza Lietuvai notu par dzelzceļa kustības atjaunošanu šai posmā. Kāpēc? “Kad “Lietuvos geležinkeliai” saprata, ka “Orlen” naftas produktu kravas vedīs caur Latvijas ostām, tas 2008. gadā mēneša laikā demontēja sliedes. Tas bija ļoti rupjš Eiropas līguma un konkurences likumu pārkāpums, turklāt Lietuvas puse vairs pat neizliekas, ka šo posmu remontētu. Tā bija apzināta rīcība, lai Lietuvu padarītu konkurētspējīgāku par Latviju. Mūsu tautsaimniecība tā dēļ cieš ap 15 miljonu eiro zaudējumus gadā. Naftas pārstrādes rūpnīcas produkcijas daudzums mūsu ostās samazinājies, termināļi meklē citas, ko tur slēpt, lētākas, nekvalitatīvākas un smirdīgākas kravas. Tagad, kad uzzinājām par vienošanos Varšavā šā gada 6. septembrī, kas ir jauns konkurences likuma pārkāpums, iesniedzām notu,” “LA” skaidroja Edgars Tavars, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš uzskata, ka svarīgi nevis paust bažas, bet aprēķināt precīzus zaudējumus, iespējams, piesaistot starptautisko auditorkompāniju, lai tos varētu iesniegt tiesā zaudējumu piedziņai. “Rosināju šo dzelzceļa jautājumu iekļaut Latvijas–Lietuvas starpvaldību komisijas sēdē, bet Lietuvas puse to atsakās darīt,” piezīmēja Tavars.
“Orlen” preses sekretārs Toms Digaitis atteicās komentēt EK lēmumu, “pirms iespējas to detalizēti izanalizēt”. Savukārt “Latvijas dzelzceļš” atzīst zaudējumus, ko radījusi mirusī līnija. “Līdz ar līnijas nojaukšanu “LDz” ir radušies divu veidu zaudējumi – gan negūtie ieņēmumi, ko pārvadātāji būtu maksājuši par infrastruktūras lietošanu, izmantojot šo līniju, gan arī izdevumi, kas ieguldīti sliežu uzturēšanā Latvijas pusē gandrīz desmit gadu garumā,” “LA” vēstīja Māris Ozols, VAS “Latvijas dzelzceļš” preses sekretārs.
Dzelzceļa līnijas atjaunošana būtu izmaksājusi aptuveni 20 miljonus eiro. Tā vietā, pat neskatoties uz EK brīdinājumiem, Lietuva iet vairākkārt dārgāku ceļu – grib maksāt sodu teju 28 miljonu eiro apmērā, ieguldīt naudu kustības atjaunošanā Mažeiķu–Reņģes posmā un vēl samaksāt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vakar paziņoja, ka iepriekšējo Lietuvas valdību iecietīgā attieksme pret “Lietuvos geležinkeliai” šajā jautājumā nodarījusi kaitējumu visai valstij, ziņo LETA. D. Grībauskaite, kas jau pirms diviem gadiem kritizēja dzelzceļa uzņēmumu, ka tas uzvedas kā “valsts valstī”, tagad norādījusi, ka šādas patvaļīgas un bezatbildīgas izturēšanās un valdību iecietīgās attieksmes dēļ nākas ciest gan Lietuvas finansēm, gan reputācijai.
“Pašreizējā valdība Reņģes posma problēmu mantoja tādā stadijā, ka praktisku iespēju kaut ko mainīt nebija. To, ka pārmaiņas iespējamas pat vissarežģītākajās situācijās, mēs jau esam apliecinājuši, atrisinot seno strīdu starp “Lietuvos geležinkeliai” un “Orlen Lietuva”. Nešaubos, ka to pašu būtu varējuši panākt arī strīdā par Reņģi, ja vien mums būtu bijis laiks un iespējas. Pēc EK lēmuma atliek skrupulozi izanalizēt visas juridiskās iespējas un izvēlēties risinājumus, lai kaitējums valstij būtu vismazākais,” savā komentārā medijiem teicis Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, vēsta LETA.
