Latvijā ar smacējošo bronhītu jeb HOPS, kas neatgriezeniski bojā dziļos elpceļus un plaušas, sirgst aptuveni 150 000 cilvēku. Oficiāli gan šāda diagnoze ir uzstādīta tikai aptuveni 25 000 cilvēku, jo gan slimnieki un viņu tuvinieki, gan ģimenes ārsti HOPS bieži neatpazīst, stāsta asoc. profesors Alvils Krams, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs. 0
Vairāk kā 80% gadījumu HOPS izraisa smēķēšana, un visbiežāk ar to slimo vīrieši pēc 45 gadu vecuma. Kā uzsver A.Krams, pamati smacējošajam bronhītam visbiežāk tiek likti jau bērnībā, jo aptuveni 90% smēķētāju sāk pīpēt pusaudža gados, pēcāk nespējot atmest, jo izveidojusies smaga nikotīna atkarība.
„Tāpēc svarīgākais ir panākt, lai jaunieši dzīvo veselīgu dzīvi bez cigaretēm, lai sporto, elpo tīru gaisu, rūpējoties par savām plaušām un veselību kopumā. Uz to mudina arī HOPS diena, ko šogad atzīmējam ļoti sportiskā noskaņā,” uzsver A.Krams.
Savukārt tiem smēķētājiem, kam dzīvi apgrūtina smacējošs elpas trūkumus un klepus, noteikti jādodas pie ārsta un jāpārbauda plaušu veselība. Labā ziņa ir tā, ka smacējošo bronhītu var viegli diagnosticēt, veicot spirometriju. Arī ārstēšana ir efektīva un īsā laikā spēj būtiski uzlabot slimnieka dzīves kvaltāti. Diemžēl tās pieejamību samazina nepietiekamā valsts noteiktā HOPS zāļu iegādes kompensācija, kas Latvijā ir tikai 50% apmērā no medikamentu cenas, norāda A.Krams.
Ignorēt HOPS nedrīkst, jo slimība var būt nāvējoša. „ Mirstība pēc smacējošā bronhīta pirmā smagā uzliesmojuma un hospitalizācijas turpmāko septiņu gadu laikā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā pēc miokarda infarkta,” brīdina A.Krams.
