Koalīcija turpina atbalstīt “savējo” jumtus, tāfeles, baznīcas, rotaļlaukumus 9
Neskatoties uz deputātu liegšanos un dievošanos, ka šogad nekādas “deputātu kvotas” vairs netikšot dalītas, pirmdien Saeimā galīgajā lasījumā lemjot par nākamā gada budžetu, viss notika, kā ierasts. Turklāt šoreiz deputātu favorītiem sadalīts pat vairāk līdzekļu nekā pērn – aptuveni 2,6 miljoni eiro.
“LA” jau pērn rakstīja, ka šāds naudas dalīšanas princips tiek kritizēts. Opozīcija minēja, ka partiju iesniegtajiem priekšlikumiem neesot nekādu kritēriju par to, cik tie ir ekonomiski pamatoti un vajadzīgi, un ka netiek domāts par valsti kopumā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers šo naudas sadali nosauca par pozīcijas deputātu “reklāmas projektiem”. Neraugoties uz ikgadējo kritiku, nekas nemainās – savējo aplaimošana Saeimas stilā kļuvusi tikpat tradicionāla kā Ziemassvētku dāvanas. Šogad pēc politiskām simpātijām sadalītā valsts nauda tika baznīcu torņiem, rotaļlaukumiem, teātriem, novada grāmatu izdošanai, interaktīvām tāfelēm, mūzikas instrumentiem, dažādiem pasākumiem un citiem projektiem.
Tā saukto deputātu kvotu aizstāvji gan apgalvo, ka tas taču nav nekas slikts. Sak, nauda vismaz netiek nozagta, bet tiek izmantota konkrētiem projektiem dažādos reģionos. Taču pretinieki norāda, ka šāds sadales mehānisms nav īsti korekts, jo atbalsts galvenokārt nonāk pašvaldībām, kuras kontrolē valdošo partiju pārstāvji, kaut arī citos novados ir tādas pašas vajadzības.
Kad pirmdien budžeta grozījumu skatīšana bija aptuveni pusē, sirds pilna bija sakrājusies arī Latvijas Reģionu apvienības Jurim Viļumam. “Es saprotu, ka Cēsīs un Jēkabpilī vajag stadionu, bet tādu vajag arī pierobežas pilsētā Kārsavā, lai vietējie jaunieši tur sportotu un robežsargi varētu trenēties. Nu kāpēc mēs nevaram pēc kaut kādas loģikas atbalstīt šos bērnu laukumus, sporta stadionus un tā tālāk? Lūdzu, kolēģi, nākamgad tā vairs nedariet!” no tribīnes teica opozīcijas deputāts Viļums, piedraudot, ka pretējā gadījumā nākamgad par katru priekšlikumu prasīs balsojumu, tādējādi pagarinot budžeta izskatīšanu. Koalīcijas vairākums par opozicionāra draudiem uzjautrinājās un turpināja kvotu dalīšanu.
Tradicionāli visaktīvāk šo iespēju izrādīties saviem vēlētājiem izmantoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti ar 72 priekšlikumiem par kopējo summu nedaudz virs viena miljona eiro. Individuālo priekšlikumu skaita rekords šogad pieder deputātam Jurim Vectirānam. ZZS pārstāvji galvenokārt dalījuši nelielas summas – pa vienam vai diviem tūkstošiem pēc iespējas lielākam skaitam projektu.
Salīdzinoši “Vienotībai” priekšlikumu ir mazāk, bet tie ir krietni vērienīgāki. Piemēram, Solvita Āboltiņa iesniegusi 10 priekšlikumus, tostarp gandrīz 150 000 eiro Rudbāržu pils renovācijai, 80 000 eiro Lestenes luterāņu baznīcas restaurācijai, 54 000 eiro ebreju biedrībai “Šamir” un citus.
Savukārt Nacionālā apvienība (NA) savas kvotas dalījusi galvenokārt pēc ideoloģiskiem apsvērumiem, priekšroku dodot projektiem, kas saistīti ar patriotisko audzināšanu, vēstures skaidrošanu un tamlīdzīgi.
Uz budžeta apstiprināšanas laiku parlamentā izveidojusies arī sporta entuziastu koalīcija no vairāku frakciju pārstāvjiem – Artis Rasmanis (ZZS), Jānis Upenieks (“Vienotība”), Jānis Ruks (LRA), Ivans Klementjevs (“Saskaņa”), Kārlis Krēsliņš (NA), Ainārs Mežulis (ZZS) un citi, kas prasīja līdzekļus dažādiem sporta projektiem.
No viņu priekšlikumiem tika apstiprināta iniciatīva piešķirt 250 000 eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma rekonstrukcijai un 952 000 eiro olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecībai.
Opozīcijas priekšlikumi lielākoties tika noraidīti, bet “Saskaņa” gadu gaitā iemanījusies izsisties cauri koalīcijas balsošanas mašīnai. Šogad atbalstu guvuši veseli desmit saskaņiešu priekšlikumi, tostarp aptuveni 85 000 eiro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām, kā arī atbalsts vairākām Liepājas skolām, kas raksturīgi – mazākumtautību skolām. Citu opozīcijas partiju pārstāvji kuluāros gan smīkņā, ka tā esot koalīcijas pateicība par “Saskaņas” pakalpojumiem kritiskos balsojumos. Tomēr jāsaka, ka “Saskaņas” atbalstītie priekšlikumi bija sagatavoti ļoti rūpīgi, pamatoti ar aprēķiniem un tāmēm, lai nebūtu kur piekasīties. Bet arī tas ne vienmēr līdzēja. Piemēram, balsojumā deputātu vairākums noraidīja “Saskaņas” lūgumu piešķirt līdzekļus Elejas vidusskolai planšetdatoru iegādei, kamēr pozīcijas atbalstītās skolas tika gan pie planšetēm, gan sporta inventāra, gan interaktīvajām tāfelēm un pat 3D printera.
Tomēr liela daļa opozīcijas priekšlikumu bija iesniegti ar acīmredzamu vēlmi parādīt sevi kā labajiem, apzinoties, ka tie netiks atbalstīti. Piemēram, “Saskaņa” rosināja piešķirt 22 miljonus eiro veselības darbinieku algu paaugstināšanai, 32 miljonus eiro skolotāju algām un vēl pusotru miljonu kultūras darbinieku algām. Savukārt “No sirds Latvijai” prasīja 300 000 eiro Valsts probācijas dienesta darbinieku atalgojuma celšanai, bet tie visi tika noraidīti.
“No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA teikusi, ka deputātu kvotu sadale liecina, ka budžeta pieņemšanas laikā notiek lēts politiskais tirgus. Viņa izteica nožēlu, ka kolēģi budžeta pieņemšanu saprot ar izdevīgu priekšlikumu atbalstīšanu sev tuvai pašvaldībai, taču nerīkojas plašāk un nesniedz nepieciešamo atbalstu, piemēram, biznesa attīstībai un veselības aprūpei. “Šāda valsts naudas dalīšana, kas atļauta daļai deputātu, ļoti izskatās kā koruptīva darbība, jo finansējums kļūst atkarīgs nevis no vajadzībām, bet no pazīšanās, kas nav pieņemama situācija un rada ļoti daudz jautājumu,” teica I. Sudraba.
Tālāk – atbalstu guvušie Saeimas deputātu priekšlikumi papildu līdzekļu piešķiršanai no 2016. gada valsts budžeta
