Ārkārtas palīdzība Vācijai: 250 miljonus papildina ar 200 miljoniem 4
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plūdu skarto federālo zemju – Reinzemes-Pfalcas un Ziemeļreinas-Vestfālenes – valdības jau piešķīrušas 250 miljonus eiro ēku un bojātās infrastruktūras atjaunošanai. Ārkārtas palīdzībai Vācijas federālā valdība šo summu nolēmusi papildināt ar 200 miljoniem eiro.
Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs sacīja, ka nepieciešamības gadījumā varētu piešķir vēl vairāk līdzekļu, vēsta “Deutsche Welle”. Pilns postījumu apmērs vēl nav noteikts, taču Šolcs atgādināja, ka pārbūve pēc iepriekšējiem plūdiem 2002. gada augustā izmaksājusi aptuveni sešus miljardus eiro. Kancleres Angelas Merkeles valdība vēl spriež par palīdzības fonda izveidi plūdos cietušajiem.
Tā lielums vēl nav noteikts, bet skaidrs, ka sagrautajiem ceļiem un tiltiem vien vajadzēs divus miljardus. Ekonomikas ministrs Pēters Altmeijers “Deutschlandfunk radio” solīja, ka palīdzība ietveršot arī atbalstu uzņēmējiem zaudēto ienākumu segšanai, piemēram, frizētavām un restorāniem.
Divas trešdaļas aptaujāto vāciešu uzskata, ka federālajiem un reģionālajiem politikas veidotājiem bija jādara vairāk, lai aizsargātu iedzīvotājus no applūšanas, liecina INSA institūta veiktā aptauja laikrakstam “Bild”. Pēc lielā plūdos bojāgājušo skaita apzināšanas opozīcijas politiķi prasījuši iekšlietu ministra Horsta Zēhofera atkāpšanos. Uz to viņš atbildējis, ka atjaunošanai naudas netrūkšot: “Tādēļ jau cilvēki maksā nodokļus, lai varētu saņemt palīdzību tādā situācijā kā šī. Ne visu var apdrošināt.”
Mājiens uz apdrošināšanu liek pārlūkot šos skaitļus. 2002. gada nelaimē apdrošinātajiem tika izmaksāti 4,65 miljardi eiro. Šoreiz summa būs lielāka – līdz pieciem miljardiem, prognozē GDV, apdrošināšanas nozares asociācija. Tikai aptuveni 45% māju īpašnieku Vācijā ir apdrošināšana, kas sedz plūdu postījumus, norāda GDV, raisot diskusiju par obligātās apdrošināšanas nepieciešamību.
Eiropas Savienība palīdz divējādi – ar tiešu palīdzību un ar finansiālu atbalstu. Piemēram, pēc Beļģijas lūguma 14. jūlijā tika iedarbināts ES Civilās aizsardzības mehānisms. No Francijas nekavējoties tika mobilizēta plūdu glābšanas komanda un helikopters applūdušajos rajonos ap Lježas pilsētu. Arī Itālija un Austrija piedāvājušas plūdu glābšanas brigādes. Eiropas Komisija koordinē un finansē līdz 75% no palīdzības transporta izmaksām.
“Interreg” programmas ietvaros Trīras reģionā tika mobilizēta amfībija “Lurchi”. Iepriekš starp Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju iedibinātā pārrobežu krīzes apkarošanas platforma “Euregio Meuse-Reina” šoreiz nebija spējīga darboties, jo… visas trīs valstis bija spiestas visus pieejamos resursus izmantot savā valstī, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātā.
Papildus reģionālajai politikai atjaunošanu pēc dabas katastrofām atbalsta ES Solidaritātes fonds (ESSF), ko dalībvalsts var aktivizēt, lai segtu valsts iestāžu veiktās ārkārtas un atjaunošanas pasākumu izmaksas. Vācija gatavojas pieprasīt atbalstu no ES Solidaritātes fonda.
