250 miljoni šoka mazināšanai: kāds atbalsts iedzīvotājiem paredzēts energoresursu cenu pieauguma dēļ? Vai to saņems visi? 16
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība vakar apstiprinājusi papildu atbalsta pasākumus 250 miljonu eiro apjomā tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju un uzņēmēju gala rēķinos, kā arī paplašinājusi sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojekts vēl būs jāapstiprina Saeimā.
Ministru kabinets lēmis, ka laika periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim seniori un cilvēki ar invaliditāti saņems 80 eiro, bet ģimenes par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, kuri nav stājušies laulībā, saņems 200 eiro. Savukārt pašvaldībām līdz šā gada beigām tiks piešķirta valsts mērķdotācija 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai.
Prognozēts, ka pirmās mērķa grupas atbalsta saņēmēju skaits ir 552 540, tostarp 501 005 pensionāri, 21 977 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, 10 486 apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības apgādnieka zaudējuma saņēmēji, 2883 bērna ar invaliditāti kopšanas atbalsta saņēmēji, 16 180 pabalsta personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji un deviņi pabalsta personām ar alternatīvo statusu saņēmēji. Tāpat atbalstu saņems 84 Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēji ar invaliditāti.
Otrās mērķa grupas prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 397 936 personas, tajā skaitā – 17 383 bērni vecumā līdz vienam gadam, 349 754 bērni, par kuriem tiek saņemts ģimenes valsts pabalsts, 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata, 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu, 27 482 studenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, 2581 bērns 16–17 gadu vecumā, kas nemācās. Atbalstu studentiem, ja tie ir sasnieguši 18 gadu vecumu, piešķirs pašai personai.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kristafers Zeiļuks gan iebilst, ka atbalsts ir paredzēts tikai tiem studentiem, kuri nav iestūrējuši laulības ostā, jo par pieaugušajiem rēķiniem ir jāmaksā visiem studējošajiem jauniešiem – arī tiem, kuri ir precējušies.
Bremzēs cenu pieaugumu
Lai mazinātu energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos, valsts šā gada pirmos četrus mēnešus pilnībā segs elektroenerģijas sadales tīkla pakalpojuma izmaksas un OIK izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) visiem elektroenerģijas galalietotājiem, kā rezultātā 860 000 iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem būs jānorēķinās tikai par elektroenerģijas cenu un tai pievienoto PVN.
Centralizētās siltumapgādes mājsaimniecības lietotājiem atbalsts tiks sniegts, piemērojot maksimāli pieļaujamo siltumenerģijas cenu 68 EUR/MWh, tas nozīmē, ka valsts no budžeta līdzekļiem segs piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu. Plānots, ka maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiks sniegts aptuveni 78 500 mājsaimniecībām.
Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, un, ja to dabasgāzes vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kWh/mēnesī (21 m3 mēnesī), valsts segs starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kWh (bez PVN un bez sistēmas pakalpojumiem) un 0,0340 EUR/kWh (bez PVN). Plānots, ka atbalsts kopumā būs aptuveni 65 000 mājsaimniecību, kas dabasgāzi izmanto apkurei.
Atbalstu visi lietotāji saņems automātiski. Tikai dabasgāzes lietotājam daudzdzīvokļu mājās būs jāpiesakās pie dabasgāzes tirgotāja maksas samazinājuma saņemšanai.
Laikus jādomā par citām iedzīvotāju grupām
“Pozitīvi, ka izvēlēts komplekss risinājums, kas paredz izmantot elementus šoka absorbēšanai un mērķētai palīdzībai sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, turklāt netiek īstenots uz papīra vienkāršākais, taču mazāku efektu sniedzošs PVN samazināšanas instruments,” valdības lēmumu vērtē Latvijas Bankas (LB) ekonomists Kārlis Vilerts.
Viņš uzskata, ka šī energoresursu krīze apstiprina nepieciešamību pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmu, lai var mērķēti sniegt atbalstu konkrētām sabiedrības grupām, nevis izmantot plašus un vispārīgus risinājumus. Viņaprāt, ir nepieciešams ciešāks strukturēts mehānisms pašvaldībām, lai rastu risinājumus, kā nākamo krīžu laikā ātri un efektīvi sasniegt nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, kā arī iedzīvotājus, kuri atrodas tuvu šim slieksnim, bet nekvalificējas tam.
LB norāda, būtu izvērtējama citu valstu, piemēram, Norvēģijas, pieredze un iespēja noteikt dažādus cenu kompensācijas sliekšņus – piemēram, valstij kompensējot 50% no siltuma/dabasgāzes cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni, un 75% no cenas, kas pārsniedz nākamo slieksni. Tādējādi tiktu būtiski samazināti pieaugušie rēķini un vienlaikus cenas netiktu iesaldētas, bet patērētāji joprojām būtu motivēti īstenot energoefektivitātes pasākumus. Valstij pilnībā kompensējot cenu virs noteikta sliekšņa, netiktu veicināta siltuma un dabasgāzes patēriņa samazināšana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana.
LB ieskatā sadales tarifu un OIK pasākumi elektrības cenu kompensācijai ir atbilstoši un pietiekami, turklāt sniegs atbalstu uzņēmējiem. LB pārstāvis uzsver, ka būtiski ir apzināties, ka energoresursu izmaksu ziņā dažāda veida izaicinājumi gaidāmi arī turpmāk.
Nevar izslēgt ģeopolitiskus saasinājumus, kā arī neprognozējamus notikumus klimata pārmaiņu ietekmē, ņemot vērā, ka arvien aktuālāki kļūst Eiropas Zaļā kursa pasākumi. “Līdz ar to būtiski veicināt Latvijas pašpietiekamību enerģētikā, videi draudzīgu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, energoefektivitāti, vides tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, stiprināt enerģētikas infrastruktūru, mazinot atkarību no Austrumu kaimiņvalstīm,” rezumē K. Vilerts.
Viņaprāt, šie notikumi tik būtiski ir ietekmējuši Latviju, jo ceturtā daļa valsts iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, līdz ar to ir daudz jūtīgāki pret dažāda veida satricinājumiem. Valstij jādomā, kā celt sabiedrības labklājības līmeni, investējot cilvēkos, izglītības sistēmā un pārkvalifikācijā, jaunu iemaņu un prasmju apguvē, veselības aprūpē, atbalstot uzņēmumus, kas eksportē un ražo augstas pievienotās vērtības produktus, kā arī pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu.
UZZIŅA
Valsts atbalsts mājsaimniecībām un juridiskām personām (no 1. janvāra līdz 30. aprīlim)
100% segts elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājums;
100% segtas elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas;
centralizētās siltumapgādes klientiem, kuriem vērojams ekstremāls cenu pieaugums, 100% segta starpība līdz SPRK apstiprinātajam tarifam;
mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, segtas izmaksas virs 34 EUR/MWh.
* Papildus Ekonomikas ministrija vērtē risinājumus uzņēmējiem gāzes rēķinu samazināšanai.
UZZIŅA
Centrālapkures maksas samazinājums
No valsts budžeta līdzekļiem par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu piemēros šādā apmērā:
ja centralizētās siltumapgādes komersants siltumapgādes pakalpojumu sniedz par noteiktajiem tarifiem, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu (bez PVN) un 68,00 EUR par vienu MWh;
ja siltumapgādes komersants siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par noteiktajiem tarifiem:
starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu (bez PVN) un 68,00 EUR par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena ir mazāka par 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu;
starpību starp 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu (PVN) un 68,00 EUR par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena ir lielāka par 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu.
