Viens gads tīrai no heroīna 0
Tev tiek stāstītas visādas biedējošas lietas, bet viņi nestāsta visbiedējošāko – cik ļoti tu to mīlēsi. Tu mīlēsi to tik ļoti, ka tas tevi piemuļķos, liekot domāt: “Ak, tas ir tik jauki, nav nemaz nekas tik traks.” Es domāju, ka tā ir svētība, jo skolā varēju koncentrēties. Es darīju dažas diezgan briesmīgas lietas, kuras nekad nevarēju iedomāties sevi darām, bet tas viss tikai saasinājās un saasinājās.
Tas izmisums un tas, kā narkotikas lika justies… Tajā brīdi tevi nemaz neuztrauca tas, ko dari, tev tikai vajadzēja iegūt naudu vienalga kādā veidā, lai iegūtu devu. Manis paša ģimene vairs nezināja, kas es esmu. Pat es nezināju, kas es esmu. Tagad es vairs nejūtu to pastāvīgo spiedienu, ka jāiet ārā un jādara vai jābūt kaut kam, kas neesmu. Es varu vienkārši būt es pati.
Reklāma
Reklāma
