“25 gadu pieredze vadītāja amatā, bakalaurs un enerģija, bet darbu man tāpat nedod…”Ansis norāda uz nežēlīgo darba tirgu
0
“Jauna diena – jauna iespēja, izsūtīšu CV un gan jau, ka šī būs tā laimīgā reize! Eh, atkal nekā. Varbūt rīt.” Šāds iekšējais dialogs nav nekas svešs daudziem latviešiem. Stāstu par to, cik grūti atrast darbu Latvijā ir bezgala daudz, lūk Anša pieredze.
“Labprāt padalīšos ar savu darba meklētāja pieredzi, kura sākās pēc 25 nostrādātiem gadiem industrijas vadošā uzņēmumā. Pabiju dažādās nodaļās, apguvu dažādus speciālista un vidējā līmeņa vadītāja amatus, kuros profesionāli strādāju. Regulāri mācījos dažādos kvalifikāciju kursos un ieguvu Maģistra grādu biznesa vadībā.
Garlaicīgi nebija, jo bija regulāras pārmaiņas un projektu daudzveidība tiešajā darbā, kā arī labprāt savas zināšanas un pieredzi liku lietā draugu un paziņu uzņēmumos dažādās jomās un sektoros.
Esmu lojāls un stabils cilvēks, kuram ne reizi nav bijusi slimības lapa un tikai pateicības par padarīto darbu un atrisinātām problēmām, bet visam pienāk gals.
Ārvalstu vadība augstos amatos sāka likt jaunas un ambiciozas personas, kas slavināja pastāvošo varu un skaldīja visu, kas zem sevis. Biznesa vadību pārvērta par ierēdniecību, kur galvenais uzdevums bija saražot apjomīgu atskaišu daudzumu aizmirstot par produktu un klientu.
Un te nu man paveras viss Latvijas darba tirgus – esmu nosūtījis vismaz 300 pieteikumus divu gadu laikā uz dažādiem amatiem daudzveidīgos uzņēmumos, ko atļauj mana darba pieredze, izglītības un zināšanas.
Neesmu izvēlīgs – no labi apmaksātiem vadības amatiem līdz vidēja līmeņa speciālistam man liekas piemērots. Man ir krietni pāri 40, dzīvē viss sakārtots, tāpēc esmu elastīgs visā un nekādas paaugstinātas prasības man nav. Gribu atbildēt par savu darbu un godīgu attieksmi.
Kā jau minēts iepriekšējos rakstos – saņemu apbrīnojuma vārdus par savu izglītību, pieredzi un veltīto laiku, bet šoreiz esmu neatbilstošs, nederīgs, ir kompetentāki… vai atbildes nav vispār.
Man parasti rodas jautājums, kā varu būt neatbilstošs, ja CV sniegtā informācija pilnībā pārklāj uzņēmuma prasības un kā varēja atrast kompetentāku, ja, piemēram, loģistikā man ir akadēmiskais grāds, kvalifikācijas sertifikāti un 25 gadu pieredze?
Mana atlases pieredze:
1. Ja intervē personāla atlases uzņēmuma speciālists, tad ir sajūta, ka esi pie ģimenes ārsta – vispārīga apskate, vizuāls un komunikācijas novērtējums, vai tev viss ir savās vietās un atbilstošs gaidītajam;
2. Ja intervē viena no uzņēmuma personāla atlases nodaļas meitenēm, tad ir sajūta, ka pārpratuma pēc esi nokļuvis aklajā randiņā – kā jūties, ko dari, kur redzi sevi pēc 5 gadiem…var ieciklēties uz nenozīmīgām niansēm sarunas uzturēšanai – tad no kura līdz kuram gadam jūs vadījāt konkrēto nodaļu, cik darbiniekus tieši jūs vadījāt konkrētā laika posmā.
3. Sakarīgas sarunas ir ar vienīgo vai vadošo uzņēmuma personāla speciālistu, bet tad nākamajās intervijās parasti pieslēdzas kāds vadītājs, kurš ir aizdomu un neticības pilns un intervijas laikā mēģina iebiedēt, ka būs jāstrādā, būs grūti un nebūs, kas palīdz…
4. Ar uzņēmumu īpašniekiem bijis, ka jau intervijā stāsta par izlutinātiem tautiešiem un nepieciešamību ekonomēt, kas tieši attiecināms uz to, ka būs jādara vairāku cilvēku darbs, bet atalgojums tam līdzi netiks.
5. Automatizētās darba intervijas, kur video formātā jāpārsteidz un jāizklaidē topošais darba devējs – vispār ārpus manas sapratnes un cilvēcīgas cieņas.
6. Un intervijas, kur tu kļūsti par ideju un risinājumu avotu nogurušiem vadītājiem – tevi pakāpeniski caur vairākām intervijām ieved uzņēmumā, iepazīstina ar vidi, situāciju, pat dažiem kolēģiem un tad seko iespēja izpausties dažādu problēmu risināšanā, jaunu ideju ģenerēšanā, kas visiem saprotami jānoprezentē valdei. Neatkarīgi no rezultāta lieki teikt, ka ar to tava misija ir beigusies.
Kādā Latvijas lieluzņēmumā, kur šī shēma bija atstrādāta visaugstākajā līmenī, vēlāk saņēmu zvanu, kur svarā un kubatūrā efektīvi saplānota un sakrauta starptautiskā krava personāla atlases meitenes vārdos pārvērtās par rupju likumpārkāpumu (kas gan ir transporta policijas kompetencē), tāpēc tādus krāpniekus darbā pieņemt nevaram, lai gan viss pārējais esot bijis ideāls. Lēmums galīgs un skaidrošanās nav iespējama.
Tā nu pa šiem gadiem esmu notrulinājis sevi darba intervijās, varbūt pat kļuvis naidīgāks pret intervētāju, jo mākslīgos smaidus, pieklājības frāzes un dažādas viltīgas izdarības no personāla atlases speciālistiem un potenciālajiem darba devējiem jau esmu izbaudījis. Ar kompetentu un patiesi ieinteresētu personu ir reta izdevība aprunāties, diemžēl.
Nu šo divu gadu laikā strādāju jau trešajā uzņēmumā – divos tiku pieņemts neatbilstošas atlases rezultātā uz sev nepiemērotiem amatiem – pieņēmu, jo jāiet tālāk, jāuztur ģimene un iemācīties ko jaunu vienmēr nāk par labu. Vienā man uzkrāva milzu atbildības, dubultoja darbu apjomu, kad saprata, ka tieku galā, bet neiedeva nekādus resursus darbu paveikšanai, otrā pēc pieņemšanas kļuvu par inženieri, par kuru nekad neesmu mācījies, bet trešajā esmu pazīšanās pēc, kur manai izglītībai un zināšanām gandrīz nav pielietojuma.
Par cik strādāt es protu, tad nekur mani aiziet nepalūdza, bet man ir sava sapratne par lietu kārtību, labi padarītu darbu un sirdsapziņu, tāpēc turpinu meklēt, lai būtu noderīgs vienam darba devējam un gūtu gandarījumu no paveiktā.
P.S. Vēl šodien ir moderni strādāt pie sava tēla – modificēt un personalizēt CV pirms katras izsūtīšanas, attīstīt LinkedIn profilu, nolīgt karjeras un tēla konsultantus… bet vai pēc tā es būšu labāks darba ņēmējs savam potenciālajam darba devējam? Es protu pārdot, bet esmu pret liekulību un glaimošanu, kam šodien jau veidojas pozitīva vērtība…”
Vai kāds ir gatavs Ansim dot iespēju? Ja vēlies ar Ansi sazināties, raksti uz [email protected]. un mēs padalīsimies ar Anša kontaktiem. Ja arī Tu vēlies pastāstīt par darba meklējumiem, interesantu pieredzi darba intervijās vai negodīgiem darba apstākļiem, algu savā profesijā, raksti man epastu uz [email protected]. Es tavu ziņu noteikti izlasīšu!
