Rubiks – zaudētājs vai ieguvējs? 1
Nozīmīgākais 1991. augusta notikumu dalībnieks pretējā nometnē bija tobrīdējais LKP CK pirmais sekretārs un Latvijas ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kas atbalstīja VĀSK darbību. 19. augustā Rubiks ierosināja noteikt komandanta stundu, apcietināt vairākus Augstākās padomes deputātus, slēgt preses izdevumus un aizliegt visas sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju. Pēc Maskavas puča izgāšanās Rubiks 23. augustā tika apsūdzēts apvērsuma organizēšanā, arestēts un vēlāk notiesāts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Atbrīvots 1997. gadā. Bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Šobrīd viņš ir Latvijas Sociālistiskās partijas līderis. Jautāts, vai tagad, zinot, kā attīstījās notikumi Rīgā un Maskavā, viņš 1991. gada augustā būtu rīkojies citādi, LSP līderis pēc īsa pārdomu brīža atbild: “Visticamāk – nē. Pēc aresta es būtu varējis sūdzēties Maskavai vai lūgt OMON palīdzību, bet to nedarīju. Man galvenais mērķis visos šajos notikumos bija nepieļaut vardarbību. Diemžēl bija upuri, bet izdevās izvairīties no lielām sadursmēm. Es arī neatbalstīju, ka Maskavā ielās tiek izvesti tanki, jo ar tiem nav iespējams panākt izmaiņas.” Kad atgādinu Rubika 1991. gada augusta paziņojumu, ka viņa pārstāvētā valdība apspiedīšot jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā, Rubiks paskaidro, ka bruņotie spēki tiktu iesaistīti tikai, lai nepieļautu sadursmes starp pretēji domājošiem iedzīvotājiem. Uz jautājumu, ar kādām sajūtām viņš atceras 1991. gada augusta notikumus, politiķis atbildēja: “Protams, ar rūgtumu. Taču arī tiem, kas tobrīd jutās kā lieli uzvarētāji, šodien nav pamata eiforijai – valsts ir izlaupīta, un neviens par to nav sodīts, rūpniecība ir sagrauta, iedzīvotāji bēg no šīs “brīvības”. Te nav ar ko lepoties! Es tolaik teicu un joprojām uzskatu, ka neatkarības cīnītāji nevēlējās brīvību, bet nomainīt PSRS pret citu saimnieku – ASV.”
