Kā labākais Rīgas skolotājs tiek galā ar 24 skolēniem klasē un dvīņiem mājās 3
Žviks! Un televīzijas studijā uzšaujas gaisā krāsainas putas! Vai atceraties aizraujošo skatu janvāra raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”? Šo eksperimentu demonstrēja RTU Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) un Rīgas 72. vidusskolas ķīmijas skolotājs PĀVELS PESTOVS (29). Tikko aizvadītā Skolotāju diena ir īstais brīdis, lai noskaidrotu Ekselences balvas laureāta ķīmijā un Rīgas labākā skolotāja balvas “Zelta pildspalva” ieguvēja Pāvela Pestova “ķīmiskās reakcijas” klasē un mājās.
Kāpjot uz trešo stāvu Kronvalda bulvāra pirmajā namā, kur jau otro gadu atrodas RTU Inženierzinātņu vidusskola, prātoju, kāpēc gan jauns un eksaktajās zinībās izcils cilvēks nestrādā bankā vai kādā IT kompānijā, bet gan māca skolēnus?
– Kopš ceturtās klases sapņoju kļūt par skolotāju. Kad vidusskolas pēdējā gadā valdīja satraukums, kur iet studēt, biju mierīgs, jo man bija skaidrs. Vecāki gan gribēja, lai mācos ekonomiku vai uzņēmējdarbību. Bet es izlēmu – būšu ķīmijas skolotājs, – stāsta Pāvels. Viņš mācījās vienā no lielākajām skolām – Rīgas 72. vidusskolā ar pāri par 1200 skolēniem, 100 skolotājiem un baseinu. Pāvels tik aizrautīgi apraksta skolas gaisotni, ka tā šķiet gluži kā filmas uzņemšanas laukums, kur režisors nupat ruporā būtu nokliedzis: “Action!” (darbība! – no angļu val.) Ka tur labi gājis, liecina fakts: apmēram 10% tagadējo skolotāju ir šīs skolas absolventi. Arī Pāvels šeit turpina skolotāja gaitas, kuras uzsāka, būdams otrā kursa students. Var gluži labi saprast, ka skolēnam, rosoties skolas pašpārvaldē un draudzējoties ar citu skolu bērniem, bija interesanti. Bet, ja tajā pašā skolā esi skolotājs?
– Tā ir aizraujoša dzīve! Skolēni ir vēl aktīvāki par tevi, visu laiku jūti darbību, pārmaiņas, – stāsta Pāvels. Taču ko tad, ja kāds nākamais Mendeļejevs pajautā kaut ko pilnīgi neiedomājamu?
– Jā, jautājumi reizēm ir ļoti dziļi. Tos izskaidrot augstskolas līmenī ir viegli, bet tā, lai arī skolēnam būtu skaidrs, turklāt, lai būtu interesanti, patiešām ir izaicinājums, – atklāj Pāvels. Skaidrs, ka RTU Inženierzinātņu vidusskolā, kur viņš arī māca ķīmiju, iet vēl karstāk, jo te nav parastu skolēnu. Uz 24 vietām pretendējuši 200 jaunieši. Tie ir eksakto priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji no visas Latvijas. Jā gan, šeit mācās arī novadu bērni, kam skola sarūpējusi bezmaksas kopmītnes un stipendiju pusdienām. Tomēr, iekļuvuši šajā ekskluzīvajā skolā, gudrinieki nesamierinās ar sasniegto. Viņi grib samēroties prātiem un uzvarēt pilsētas, valsts, pat pasaules olimpiādēs, veikt zinātniski pētnieciskos darbus kopā ar RTU zinātniekiem. Galu galā tāds ir arī RTU rektora Leonīda Ribicka “savtīgais” mērķis, lai pēc desmit gadiem būtu 24 jauni zinātņu doktori, kas bīdītu zinātni un kuplinātu Latvijas tautsaimniecību.
IZV mājas lapā lasāma Pāvela Pestova filozofija: “Ieraudzīt pasauli ķīmiķa acīm.” Kāda tad tā ir?
– Ķīmijas zinātne ir abstrakta. Runājam par to, ko neredzam – par atomiem, molekulām, joniem… Tāpēc starp ķīmijas neredzamo pusi un ikdienā redzamajiem procesiem jāpārmet tiltiņš, tad ļoti daudz kas kļūst skaidrāks. Tomēr veidot šo tiltiņu ir ārkārtīgi grūti. Redzam, kas notiek, ja savieno divus šķīdumus, bet izsakām to vienādojumos ar simboliem. Tā ir kā vēl viena svešvaloda, kas jāapgūst. Gribam, lai bērns to aptver momentā, bet tik ātri tas nav iespējams, – pacietību skolotāja darbā iesaka Pāvels.
Bet nu gan pie “jūtu ķīmijas”. Pētnieki mēģina izzināt arī to, kas tad mūs piesaista otram cilvēkam. Pāvels pasmaida un domā, ka šis process lai tomēr paliek citu spēku pārziņā. Iespējams, tieši augstākie spēki pirms vairākiem gadiem lēma, lai Pāvels sastop Anastasiju un lai viņiem piedzimst Elizabete un Aleksandrs. Mazo ierašanās pasaulē, ja tā varētu teikt, izkonkurēja robotus, jo viņu māmiņa RTU studē intelektuālās robotizācijas sistēmas. Tomēr Pestovu ģimenei ir plāns sakopot spēkus, lai Anastasija iegūtu bakalaura grādu. Bet vai tas ir iespējams, jau ar vienu bērnu būtu grūti pabeigt studijas?
– Mēs arī sākumā domājām, ka būs ķēdes reakcija – viens sāks raudāt, otrs arī. Bet bērniem katram ir savs raksturs. Viens raud, otrs blakus omulīgi spēlējas vai pat guļ. Nesen meitiņa sāka staigāt, dēliņš vēl turas mammai pie rokas, bet pēc brīža arī skries savām kājām, – Pāvels priecājas. Ieminos, ka divi bērni reizē, tā droši vien arī ir ķīmija.
– Kad uzzinājām, ka mums būs bērns, kā jau visi topošie vecāki, spriedām, vai mums būs puisītis vai meitenīte, un jokojām, ka varbūt būs divi. Pēc kāda laika sieva man parāda sonogrāfijas attēlus. Aplūkoju. Viņa jautā – vai tu neko nepamanīji? Nē, tajās bildēs taču neko nevar saprast. Tad paskaties vēlreiz, viņa aicina un rāda ārstu izrakstu. Tur nu skaidri un gaiši bija rakstīts, ka gaidāmi divi! Mūsu bērni ir 1. aprīļa joks, pilnīgi negaidīts. Todien pārnācu no darba, dzemdību datums vēl nebija klāt, bet sieva saka – tāda jocīga sajūta. Izsaucām ātros. Domājām, mediķi pakonsultēs un dosies prom. Bet nē, teica, lai sakravājam somu un braucam uz dzemdību namu. Kādu somu!? Tikai pēc pāris dienām bijām nolēmuši iet uz veikaliem un iegādāties visu vajadzīgo. Jā, piedalījos dzemdībās. Bērnu nākšana pasaulē – tas ir neaprakstāms brīdis! Pirmais nāca dēliņš, otrā meitiņa. Nu viņiem pusotrs gads, visu laiku smaida un priecājas par visu. Sieva tiek galā viena, taču, kad vakarpusē pārrodos mājās, spēka viņai vairs nav, – atzīst Pāvels. Droši vien viņam kā pedagogam ir vieglāk tikt ar jauno paaudzi galā, ieminos. Nē, neesot vis, jo skolā māca citu vecuma grupu. Tātad paša bērni sarūpē gluži jaunu pieredzi?
– Pilnīgi noteikti. Un daudz jautrības. Nesen visi četri aizlidojām uz Vāciju pie mana drauga, kuram ir piecgadīgs puisītis. Mūsu dvīņi spēlējās ar viņa mašīnītēm. Drauga dēlēns tētim teica: “Redzi, viņi paņēma manas spēļmantas un saplēsīs!” Tēvs atbildēja: “Neuztraucies, gan jau nesaplēsīs.” Un piecgadīgais puika sacīja: “Kā tu nesaproti, tie taču ir bērni!” Mēs visi ļoti smējāmies, – Pāvels atceras ciemošanos. Bet kādas ir dvīņu iecienītākās rotaļas mājās?
– Izslēgt un ieslēgt gaismu, tas ir vislielākais brīnums, neviena spēļmanta nav tik interesanta, – stāsta Pāvels. Kas zina, varbūt viņa ģimenē aug jaunie dabaszinātnieki.
Uzziņai
Pāvels Pestovs, Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes loceklis. Strādā pie ķīmijas eksāmena programmas izveides. Māca ķīmiju RTU Inženierzinātņu vidusskolā un Rīgas 72. vidusskolā. Vada ķīmijas nodarbības bērnu un jauniešu vides izglītības centrā “Rīgas dabaszinību skola” un “Jauno ķīmiķu skolās” Rīgā, Ventspilī, Kuldīgā u. c.
Abi ar sievu Anastasiju audzina dvīņus Elizabeti un Aleksandru.
