Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Līdz 2028. gadam tiks elektrificēti 75% Igaunijas dzelzceļa
Vietne err.ee informē par Igaunijas plāniem līdz 2028. gadam elektrificēt līdz 75%dzelzceļa.
Patlaban elektrificēti ir tikai 14% sliežu ceļu. Tas nozīmē, ka elektrificēto ceļu kopgarums pieaugs līdz 900 kilometriem. Projekta izmaksas tiek lēstas 295,1 miljona eiro apmērā.
Igauņi ir aprēķinājuši, ka viena elektrovilciena apkalpošana būs par 10,5 miljoniem lētāka nekā dīzeļvilciena apkalpošana. Vilcieniem uzlabosies arī tehniskie rādītāji, un tiks samazināts ogļskābās gāzes izmešu apjoms.
Kaļiņingradas uzņēmēji cer uz kompensāciju par tranzītu caur Lietuvu un Baltkrieviju
rbk.ru raksta, ka, iespējams, Kaļiņingradas uzņēmēji saņems kompensāciju par tarifiem, kuri tiek noteikti kravu tranzītam pa dzelzceļu caur Lietuvas un Baltkrievijas teritoriju. Kaļiņingrada tādā veidā cer atgūt aptuveni 5 miljardus rubļu, kas ir starpība tarifos, vedot preces pa Lietuvas un Baltkrievijas teritoriju. Ar šādu paziņojumu ir nācis klajā Kaļiņingradas apgabala ekonomiskās attīstības, rūpniecības un tirdzniecības ministrs Dmitrijs Kuskovs.
Uzņēmēji jau tagad patstāvīgi cenšoties vienoties par atlaidēm, jo Lietuvā un Polijā saprotot, ka pārvadājumu apjomi krītas, tāpēc arī piekrītot dot atlaides pārvadājumiem pa savu valstu teritoriju. Augstie tarifi negatīvi ietekmējot Kaļiņingradas uzņēmējus, jo patlaban apgabalā tiekot slēgtas stividoru kompānijas, kuru skaits samazinājies no 25 līdz 3.
Piemēram, kokmateriālu eksports caur Lietuvu ir 3-3,5 reizes dārgāks, bet caur Baltkrieviju 15 reizes dārgāks, nekā transportējot pa Krievijas dzelzceļu.
Kaļiņingrada piedāvā Minskai savas ostas
Tikmēr tks.ru raksta, ka Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Alihanovs tikšanās laikā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko piedāvājis izskatīt Kaļiņingradas ostu izmantošanas perspektīvas.
Alihanovs atzīmējis, ka sadarbībai ar Minsku ir vēsturisks pamats un pagājušajā gadā faktiski dubultojies kravu apgrozījums starp Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu. Taču šī gada 9 mēnešos “mums ir neliels samazinājums”. Tāpēc esot jānoskaidro, kur problēma. 2018. gadā tirdzniecības apjoms sasniedza 358,9 miljonus dolāru. Baltkrievi galvenokārt eksportē cementu, tērauda armatūru, taukvielas, putnu gaļu, sieru un sviestu.
No Kaļiņingradas Baltkrievijā ieved poliesterus, automobiļus, televizorus un jūras produktus.
Eksperti Krievijā pārsteigti par grupas “Djelo” uzvaru “TransKonteiner” izsolē
Vedomosti.ru raksta, ka, pēc ekspertu domām, Sergeja Šiškarjova grupas “Djelo” uzvara cīņā par Krievijas lielākā konteineru operatora “TransKonteiner” akcijām bijusi negaidīta. Šiškarjovam zaudēja Krievijas oligarhiem Romānam Abramovičam un Vladimiram Ļisinam piederošas struktūras.
27. novembrī Krievijas dzelzceļa struktūra izsolē pārdeva 50%plus 2 “TransKonteiner” akcijas. “Djelo” piedāvāja vairāk nekā konkurenti – 60,3 miljardus rubļu, kad sākumcenas bija 36,16 miljardi rubļu. Pavisam solīšanā tika veikti 120 soļi.
Šiškarjova uzvara cīņā par “TransKonteiner” akcijām bija negaidīta. “Neviens nedomāja, ka viņš uzvarēs. Šiškarjovam nebija naudas, lai piedalītos izsolē, viņu neņēma nopietni,” sacīja kāds federālais ierēdnis.
Bija divi solīdi pretendenti – Romāna Abramoviča un Aleksandra Abramova “Jeņisej kapital” un Vladimira Ļisina “Pirmā kravu kompānija”. Tika sagaidīts, ka uzvarēs “Jeņisej kapital”, kas jau kontrolē 24,74 procentus “TransKonteiner”.
“Pirmā kravu kompānija” jau drīz vien izstājās no cīņas un vēlāk paziņoja, ka izsoles gala cenu uzskata par ekonomiski nepamatotu.
Beigu beigās Šiškarjovs apsteidza Abramoviču un ieguva akciju kontrolpaketi. Papildus paša grupas naudai Šiškarjovam 36,5 miljardus rubļu piešķirs “Sberbank”. Viņš riskē, secina vedomosti.ru.
Vai risks attaisnosies? Pašlaik konteineru pārvadājumi katru gadu aug par 15–20 procentiem, un tas ir iespaidīgi, taču tirgus ir nepastāvīgs.
Transporta – loģistikas holdingu “Djelo” Šiškarjovs izveidoja 1993. gadā. 1999. gadā viņš kļuva par Valsts Domes deputātu, bet 2014. gadā atkal atgriezās biznesā.
Prognozē Krievijas dīzeļdegvielas eksporta samazināšanos
Eksperte, naftas un gāzes sektora analītiskās aģentūras “NAANS-Media” izpilddirektore Tamāra Safronova uzskata, ka perspektīvā Krievijas naftas pārstrādes tirgus zaudēs aptuveni 46 miljonus tonnu naftas produktu, raksta rzd-partner.ru.
Tas esot saistīts ar dīzeļdegvielas patēriņa samazināšanos Eiropā pēc tā sauktā dīzeļgeitas skandāla. Rezultātā samazinājums ietekmēšot arī Krievijas naftas eksportu, jo pašlaik dīzeļdegvielu saražo divas reizes vairāk, nekā izlieto.
Tāpat eksperte norāda uz pārstrādes jaudu palielināšanu. Krievija gan prognozē, ka pārstrāde līdz 2036. gadam pieaugs par 1,7% jeb 292 miljoniem tonnu, taču eksperte uzskata, ka gaidāms samazinājums. No tirgus pazudīs aptuveni 46 miljoni tonnu.
Krievijas dzelzceļu aicina pārtraukt investīcijas ostās
“РБК daily” raksta, ka Federālā antimonopolu dienesta vadītājs Igors Artemjevs iesaka Krievijas dzelzceļam atteikties no investīcijām projektos jūras ostās un tajos projektos, kurus pabeigt plānots pēc 2025. gada, un koncentrēt investīcijas BAM un Transsibīrijas maģistrāļu pabeigšanā. Tas teikts Artemjeva vēstulē Krievijas transporta ministram Jevgēņijam Dītriham un Krievijas dzelzceļa vadītājam Oļegam Belozerovam.
Pašlaik dzelzceļš piedalās ostas termināļa “Lavna” būvē Murmanskā, Suhodolas ogļu ostas celtniecībā Vladivostokā, kā arī plāno iegūt 10 procentus daļu Tamaņas sauskravu ostā.
Artemjevs norāda, ka Krievijas dzelzceļš pirms gada saņēma 8 procentu tarifu palielinājumu eksportam. Taču, neskatoties uz papildu līdzekļiem, tas netiek galā ar ilglaicīgās attīstības programmā paredzētajiem darbiem BAM un Transsibīrijas trases attīstībā, pievedceļu izbūvē Azovas un Melnās jūras, kā arī Baltijas jūras baseinu ostām, kā arī konteineru tranzīta plūsmas uzlabošanā.
Savukārt dzelzceļā atbild, ka nepārtrauks iesāktos darbus. Pētnieciskās aģentūras “InfraNews” ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs ir dzelzceļa pusē, norādot, ka pievedceļu būve ostām ekonomikai dos tūlītēju efektu, kamēr ieguldījumi BAM un Transsibīrijas maģistrāles attīstībā atmaksāsies pēc ilgāka laika.
Ukrainas valdība atļauj izmantot privātās lokomotīves
Tikmēr hromadske.ua raksta par Ukrainas valdības lēmumu par pilotprojektu privāto lokomotīvju izmantošanai. Ar šo lēmumu ir paredzēts projekta ietvaros atļaut privātiem pārvadātājiem izmantot valstij piederošo dzelzceļa infrastruktūru.
Taču privātie pārvadātāji varēšot strādāt tikai atsevišķos maršrutos, kuru sarakstu apstiprinās Infrastruktūras ministrija.
Infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs norādīja, ka pilotprojekts daļēji atrisinās lokomotīvju deficītu un ļaus notestēt dzelzceļa tirgus funkcionēšanu vairāku pārvadātāju darbības apstākļos, atstrādāt pieejas dzelzceļa infrastruktūrai tehniskās un tehnoloģiskās īpatnības, izpētīt satiksmes drošības organizēšanu, ekspluatējot privātos dzelzceļu sastāvus kopējās lietošanas dzelzceļa tīklā.
Krievijas kokmateriālus izved uz Somiju
rzd-partner.ru informē, ka Somijas dzelzceļa operators “VR Group” uzsāka regulārus meža materiālu pārvadājumus no Krievijas uz Somiju. Kompānija ir paziņojusi, ka oktobra sākumā uzsāka 24 vagonu testa nosūtīšanu somu kompānijai “Mets Group”, ar kuru parakstīts kontrakts uz 10 gadiem. Novembrī ir uzsākti regulāri pārvadājumi, kas notiks četras reizes mēnesī.
“VR Group”, kas ir Somijas valstij piederoša dzelzceļa kompānija, uzņēmumam “Altajvagon” ir pasūtījusi 300 platformas kokmateriālu pārvadāšanai un izskata iespēju paplašināt savu vagonu parku.
