Kā jauns VID darbinieks 365 dienās azartspēlēs laimēja 237 reizes un beigās attapās cietumā 55
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāds Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nu jau bijušais darbinieks 2018. gadā esot laimējis 154 441,26 eiro, bet, mēģinot izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksāšanas, šo savu iespaidīgo laimestu nav deklarējis, tāpēc ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu sodīts ar septiņiem mēnešiem cietumā. Apsūdzētais šo spriedumu pārsūdzēja līdz pat Senātam, bet velti – Temīdas kalpi savu viedokli nemainīja.
No pirmā acu uzmetiena lieta it kā skaidra – valsts amatpersona, kura turklāt nodarbojās ar nodokļu iekasēšanu, laimējusi loterijā, bet sava skopuma pēc mēģinājusi valsti piekrāpt. Tomēr, ja paskatās uzmanīgāk, stāsts laikam ir arī par atkarību no azartspēlēm, kas pamatīgi sabojājusi kāda jauna vīrieša dzīvi…
365 dienu laikā 237 laimesti
365 dienās 237 laimesti – tā nav drukas kļūda. Kā liecina tiesas spriedumā pieejamā informācija, VID vecākais muitas uzraugs Arvils (uzvārds redakcijai zināms) 2018. gadā laikā no 2. janvāra līdz 28. decembrim saņēmis 237 laimestus – gan azartspēļu, gan izložu.
Laimestus viņam izmaksājuši trīs uzņēmumi – SIA “Optibet” (kopā 88 700 eiro), SIA “Olympic Casino Latvia” (65 449,95 eiro) un VAS “Latvijas Loto” (291,31 eiro). Lai arī neviens atsevišķais laimests nebija lielāks par 2200 eiro, bet pats mazākais, kas gūts ar loterijas biļetes “Moments” palīdzību, bija tikai 0,50 eiro, tomēr kopējā summa VID darbiniekam ar vidējo atalgojumu tikai 1000 eiro mēnesī bija ļoti pat iespaidīga – 154 311,26 eiro.
Analizējot saņemtos laimestus, var pamanīt, ka gada sākumā spēlmaņa laimesti bijuši vēl samērā pieticīgi – no 40 līdz 240 eiro. Martā lielākā viņa saņemtā izmaksa sasniedza 1250 eiro, bet jau 10. aprīlī rekords – 2200 eiro.
Savukārt gada nogalē teju 2000 eiro lieli laimesti kļuvuši par tik parastu parādību, ka dažu dienu tādu bija pat vairāki. Piemēram, 14. novembrī vien vecākais muitas uzraugs no SIA “Optibet” saņēma sešas izmaksas, katra no kurām bija precīzi 1900 eiro (kopā – 11 400 eiro), kā arī vēl vienu laimestu no “Olympic Casino Latvia” – 809,95 eiro. Var teikt, ka vienā dienā “nopelnīta” gada alga muitā. Apskaužama veiksme, vai ne? Tikai diez vai ir par ko apskaust…
Divi noziedzīgi nodarījumi
Jo lielāks laimests, jo vairāk no tā jāatdod valstij kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja azartspēlēs iegūti 154 311,26 eiro, tad saskaņā ar likuma grozījumiem, kas, starp citu, stājās spēkā tieši 2018. gada 1. janvārī, nodoklis no šīs summas iznāk 44 178,26 eiro. Varētu rasties jautājums, kādēļ gan azartspēļu un izložu veiksminieks šo summu jau nākamajā gadā nesamaksāja, jo arī pēc tam viņam tāpat paliktu vairāk nekā 110 tūkstoši eiro?
Taču Arvils nodokli nesamaksāja, un tas kļuva par vienu no diviem viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Otrs bija – ieņēmumu no azartspēlēm nedeklarēšana viņam kā VID darbiniekam obligātajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2018. gadu.
Iespējams, azartiskais muitas uzraugs bija cerējis, ka Valsts ieņēmumu dienests neuzzinās par viņa laimestiem, bet tā droši vien būtu vēl lielāka veiksme nekā laimēt loterijā. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar izložu un azartspēļu organizēšanu, par veiktajām izmaksām obligāti jāziņo. Tā notika arī šoreiz.
Laimēts ir, bet naudas nav
Pret Arvilu tika sākts kriminālprocess. Izmeklēšana, ja neskaita laimestu kopsummas aprēķināšanu, varēja būt samērā ātra, jo apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā. Jau pirmās instances tiesā šī krimināllieta tika skatīta rakstveida procesā un bez pierādījumu pārbaudes. Iespējams, tieši šo iemeslu dēļ spriedumā nevar izlasīt, kādēļ apsūdzētais nesamaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja reiz bija laimējis tik daudz.
Skaidrojums gan uzprasās pats no sevis – ilgstoši spēlējot azartspēles, beigās laimēt var tikai tas, kurš tās organizē… Noteikti tā bija arī šajā gadījumā, kad spēlmanis laimē, laimēto tūlīt atkal liek lietā azartspēlēs un varbūt kopumā vairāk zaudē. Par klientu zaudējumiem azartspēļu uzņēmumiem nevienam nav jāziņo, tie nodokļu apmēru nekā neietekmē.
Šī gada sākumā, kad Arvils attālināti sēdās uz apsūdzēto sola, viņš jau gadu kā bija pārtraucis darba attiecības ar VID. Kādu laiku pabijis bezdarbnieka statusā, bet 2020. gada oktobrī sācis strādāt kādā uzņēmumā, kur viņa atalgojums esot 1200 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Triju mēnešu laikā viņš bija iekrājis 400 eiro, ar kuriem sāka segt savu nodokļa parādu.
Par 400 eiro brīvību nenopirkt…
Valsts budžetā iemaksātos 400 eiro tiesa vērtēja kā apsūdzētā vainu mīkstinošu apstākli, bet tas neesot pat 1% no kopējās kaitējuma summas. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ Arvils tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem, lai arī apsūdzētais bija cerējis uz nosacīti piemērotu cietumsodu.
Vēl viņam piespriestas 200 stundas piespiedu darba, kā arī divus gadus aizliegts nodarboties ar komercdarbību. Apsūdzētais šo spriedumu pārsūdzēja gan Rīgas apgabaltiesā, gan Augstākajā tiesā, kas pēc lietas izskatīšanas lēma atstāt spēkā pirmās instances tiesas piespriesto sodu.
Arvilam nav mantas, ko varēja arestēt, lai ar to segtu viņa nodokļa parādu, kas šobrīd ir 43 778,26 eiro. Tādu mantisko kaitējumu šajā krimināllietā pieteica cietusī Latvijas valsts, kuru tiesā pārstāvēja VID. Tiesa lēma šo summu piedzīt no apsūdzētā, dodot viņam 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās tā labprātīgai izpildei. Ja spriedums šajā daļā netiks izpildīts labprātīgi, pie darba ķersies tiesu izpildītājs, kas jau visdrīzāk ir noticis.
Iegāž grozījumi likumā
Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai kā iemeslu tam, kādēļ pieļāvis savu noziedzīgo nodarījumu, Arvils atsaucas uz izmaiņām likumā un konkrētā likuma regulējuma sarežģītību. Jāpiebilst, ka līdz 2017. gada 31. decembrim Latvijā fizisko personu izložu un azartspēļu laimestus ar nodokli neaplika, nodokļus maksāja tikai azartspēļu rīkotājs.
Ja izlozē vai azartspēlē tika izmaksāts laimests, kas vienā reizē vai summējot visā azartspēles organizēšanas vietas viena apmeklējuma laikā pārsniedza 3000 eiro, paziņojums par maksātājam izmaksāto laimestu Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim. Šī raksta varonis jau pirms 2018. gada bija aizrāvies ar azartspēlēm, un neviena izmaksa, ko viņš saņēma, nesasniedza 3000 eiro robežu.
Bet nu jau ceturto gadu spēkā ir likuma grozījumi, kas paredz, ka vienreizēji izložu vai azartspēļu laimesti, kā arī laimestu summas un laimestu daļas līdz 3000 eiro (ieskaitot) ar nodokli aplikti netiek, bet laimesta daļai no 3000 līdz 55 000 eiro tiek piemērota 23% nodokļa likme, savukārt laimesta daļai virs 55 000 eiro nodokļa likme ir 31,4%.
Ja spēlētājam taksācijas gada laikā izmaksātie izložu un azartspēļu laimesti summējot pārsniedz 3000 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamaksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Kurš ieguvējs?
Var cerēt, ka Arvils, kurš cietumsodu vēl nav sācis izciest, bet uz žurnālista jautājumiem arī nebija ieinteresēts atbildēt, būs guvis mācību visai dzīvei un azartspēļu vietām turpmāk ies apkārt ar lielu līkumu. Viņam tagad citu problēmu vēl pietiks gadu gadiem. Tajā pašā laikā rodas jautājums, kam ir izdevīga šī samērā jaunā iedzīvotāju ienākuma nodokļa par laimestiem azartspēlēs un izlozēs iekasēšanas kārtība?
Vai nav tā, ka vislabāk šādā situācijā jūtas tieši azartspēļu uzņēmumi, kas pelnīs vienmēr, kamēr būs kaut viens klients? Lielākais neveiksminieks, protams, ir azartiskais spēlmanis, kurš kopumā bija laimējis tikai “uz papīra”, bet patiesībā zaudējis visu, kas viņam bija, tagad pasēdēs cietumā, tad atstrādās viņam piespriestos piespiedu darbus, bet pēc tam vēl gadu gadiem skaitīs tūkstošus eiro uz tiesu izpildītāja kontu.
Arī valsts ieguvums ir samērā nosacīts – pagaidām tikai izdevumi par tiesvedību un izdevumi par notiesātā uzturēšanos ieslodzījuma vietā, kā arī cerība, ka kādreiz viņš segs valstij nodarīto mantisko kaitējumu…
Valstij noteikti būtu izdevīgāk, ja ienākuma nodoklis jau uzreiz tiktu ieturēts no katra laimesta izmaksas. Laimētājam tādā veidā iznāktu nodokļa pārmaksa, bet to varētu atgūt nākamajā gadā, iesniedzot VID attiecīgu ienākumu deklarāciju.
Toties totalizatoru un kazino klienti mazāk zaudētu un viņiem nebūtu vajadzības algot grāmatvežus, lai zinātu, cik liels nodoklis jāmaksā nākamajā gadā, nemaz nerunājot par iespēju nokļūt uz apsūdzēto sola. Taču azartspēļu rīkotājus tāda kārtība noteikti neapmierinātu, tāpēc cerību, ka kaut kas varētu tikt mainīts, nav daudz.
