23. maijā iespēja izglītoties sirds mazspējas pacientiem un viņu tuviniekiem 0
Lai vērstu uzmanību uz sirds mazspējas profilaksi un savlaicīgas diagnostikas, kā arī ārstēšanas un fizisko aktivitāšu nozīmi, piektdien, 23.maijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies pasākums sirds mazspējas pacientiem, viņu tuviniekiem un citiem interesentiem. Pasākumā klātesošos uzrunās PSKUS kardioloģe dr.Ginta Kamzola, PSKUS kardiologs dr. Andris Skride, kā arī PSKUS Ambulatorās kardiorehabilitācijas pārstāvji.
Kardioloģe Ginta Kamzola:„Tā kā sirds mazspēja ir hroniska slimība ar paasinājumiem, kas lielā mērā ietekmē dzīves kvalitāti, pacientiem ļoti svarīgs ir tuvinieku atbalsts. Zināms, ka regulāri fiziski vingrinājumi (kaut vai regulāras pastaigas) ar pacienta vispārējam stāvoklim piemērotu slodzi, stabiliem sirds mazspējas pacientiem uzlabo slodzes toleranci, samazina atkārtotu hospitalizāciju skaitu, kā arī pagarina dzīvildzi. Taču, lai to īstenotu ilgtermiņā, bez ģimenes locekļu iesaistīšanās un atbalsta neiztikt.”
Aicinām uz Sirds mazspējas pasākumu š.g.23.maijā plkst.13.00 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Konferenču zālē (15.korpusā). Pasākuma laikā varēsiet uzzināt, kā labāk sadzīvot ar sirds mazspēju, kā fiziskās aktivitātes var uzlabot pacienta pašsajūtu un kāda ir pacienta tuvinieku loma ārstēšanās procesā.
Lai pieteiktos pasākumam, lūdzu, zvaniet pa tālruni 26782948 vai rakstiet uz e-pastu: [email protected].
Pasākumā:
Kardioloģe dr. Ginta Kamzola – kā labāk sadzīvot ar sirds mazspēju, kas ik dienu jāievēro, kādiem veselības rādītājiem jāseko līdzi, kas jāzina pacientam un viņa tuviniekiem, lai palīdzētu sirds mazspējas pacientam
Kardiologs dr. Andris Skride – par koronārās sirds slimības un arteriālās hipertensijas kā biežāko sirds mazspējas cēloņu diagnostikas iespējām
Sandra Seimane, Ambulatorās kardiorehabilitācijas vadītāja, P. Stradiņa KUS, FMRC un Marta Tūna, Ambulatorās kardiorehabilitācijas koordinatore, P. Stradiņa KUS, FMRC – fiziskās aktivitātes sirdij un priekam
Pasākumā būs iespēja izmērīt asinsspiedienu un pulsu, kā arī saņemt informatīvus materiālus par sirds veselību.
Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: „Diemžēl pie mums, atšķirībā no citām valstīm, šobrīd nav pieejamas rehabilitācijas programmas vai klīnikas, kur sirds mazspējas pacientiem un viņu tuviniekiem saņemt atbalstu un konsultācijas par slimību, kā arī uzzināt papildus informāciju. Tāpēc sadarbībā ar kardiologiem rīkojam pasākumu pacientiem, kurā būs iespēja saņemt gan praktiskus padomus, kā sadzīvot ar slimību, gan ieteikumus ikdienas fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz uzlabot pašsajūtu un informatīvus materiālus. ”
Par sirds mazspēju: Statistikas dati liecina, ka Eiropā vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam to sastop aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā – jau 7%.
Cilvēkiem ar sirds mazspēju raksturīga dzīves kvalitātes pasliktināšanās, biežas hospitalizācijas, kas dažādās valstīs veido 2-5% no visām neatliekamajām hospitalizācijām, un augsta mirstība. Sirds mazspēja ir biežākais hospitalizācijas iemesls pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Sirds mazspēja ir viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem sirds un asinsvadu slimību grupā. Tā var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds slimības rezultātā. Visbiežāk sirds mazspēju izraisa koronāra sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts, un paaugstināts asinsspiediens, taču to var izraisīt arī dažādas sirds muskuļa un sirds vārstuļu slimības. Biežākie sirds mazspējas simptomi ir diezgan nespecifiski – nogurums, nespēks, elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, potīšu tūska. Sākuma stadijā sirds mazspēja var attīstīties arī bez simptomiem! Tāpēc kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību, tostarp īpašu uzmanību pievēršot pulsam (optimālam pulsam miera stāvoklī jābūt aptuveni 60 sitieniem minūtē) un asinsspiedienam – arī tad, ja simptomi liekas mazsvarīgi, vai arī nekas neliecina par sirds veselības traucējumiem.
Ļoti izteiktai sirds mazspējai joprojām ir slikta prognoze – 50% mirst 5 gadu laikā, taču, regulāri lietojot medikamentus un sekojot visiem ārstēšanās norādījumiem, var ne tikai paildzināt dzīvi un uzlabot tās kvalitāti, bet pat strādāt.
