23.augusts – vēsturiska diena! 1989.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji sadevās rokās Baltijas ceļā 86
Akcija “Baltijas ceļš”, kurā piedalījās aptuveni divi miljoni cilvēku, izveidojot cilvēku ķēdi no Viļņas līdz Tallinai, notika tieši Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienā un tika veidota tāpēc, lai pieprasītu pakta slepeno protokolu publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, vēsta portāls “Travelnews.lv“.
Pats Molotova-Ribentropa pakts jeb neuzbrukšanas līgums tika parakstīts 1939. gada 23. augustā, un tajā bija iekļauti slepeni protokoli, kuros sadalītas nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības ietekmes sfēras Austrumeiropā, kā rezultātā PSRS okupēja un anektēja Baltijas valstis. Jau iepriekšējos gados šajos datumos tika rīkoti mītiņi visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās, lai izrādītu savu vēlēšanos pēc neatkarības atgūšanas. taču Baltijas ceļš bija vislielākais no valstu kopīgi organizētajiem protestiem.
84 years ago Stalin and Hitler made a deal known as #MolotovRibbentrop dividing Europe in spheres of influence. It is a black day in Europe’s history, modern Russia continues this criminal policy by committing genocide in Ukraine. It is our common task to stop Russia now
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) August 23, 2023
Today is the 84th anniversary of the signing of the Molotov-Ribbentrop Pact in Moscow.
According to a secret protocol, Romania, Poland, Lithuania, Latvia, Estonia & Finland were divided into German and Soviet “spheres of influence”
Central Eastern Europe will never forget! pic.twitter.com/N2698DC1U4
— Visegrád 24 (@visegrad24) August 23, 2023
Baltijas ceļu organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: “Rahvarinne” Igaunijā, Latvijas Tautas fronte un “Sajūdis” Lietuvā. Dalībnieki pulcējās akcijas norises pilsētās, ciemos vai arī organizēti vai paši ar transportu devās uz tām Baltijas ceļa norises vietām, kur tas vijās cauri mazāk apdzīvotām teritorijām.
Grūti noteikt precīzu dalībnieku skaitu, jo dažādos informācijas avotos domas par šo jautājumu dalās. Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Aģentūra “Reuters” nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījās apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, bet Associated Press ziņoja, ka tajā no Latvijas piedalījās apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra TASS izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā, raksta “Travelnews.lv”.
Apjomīgs bija ne tikai dalībnieku skaits, bet arī akcijas atstātais iespaids. PSRS piekāpās Baltijas valstu iedzīvotājiem, atzina Molotova-Ribentropa paktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Baltijas ceļš panāca lielu starptautisku publicitāti visu trīs valstu kopējai cīņai. Tas deva grūdienu demokrātiskām kustībām arī citviet pasaulē, bija pozitīvs piemērs citu valstu neatkarības atjaunošanas centieniem, arī Vācijas atkalapvienošanās procesam.
Baltijas ceļš apliecināja, ka ticība demokrātiskām idejām vieno Baltijas valstu iedzīvotājus. Šādi stiprināta brālības, vienotības un kopēja mērķa izjūta kļuva par nozīmīgu faktoru politiskās līdzdalības nodrošināšanai, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas.
