Šogad 20 juridiskām personām atļauta roņu letāla atbaidīšana. Vai tas tiešām atrisinās zvejnieku problēmas? 8
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, piedaloties TV24 raidījumā “Uz līnijas”, sniedza svarīgu informāciju par atļaujām, kas šogad izsniegtas 20 juridiskām personām letālā veidā atbaidīt pelēkos roņus Baltijas jūrā. Šis lēmums ir izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, jo roņi ir aizsargājama suga, kas izraisa bažas par vides aizsardzību.
Strode skaidroja, ka, lai gan pelēkie roņi ir aizsargājami, to populācija Baltijas jūrā ir būtiski pieaugusi, sasniedzot ap 90 000. Zvejnieki ir ziņojuši par postījumiem, ko izraisa roņi, kuri saplēš zvejas tīklus un izēd saķertās zivis.
“Mērķis nav samazināt roņu skaitu, bet risināt zvejnieku radītās problēmas,” uzsvēra Strode.
Viņa norādīja, ka atļaujas ir piešķirtas stingri kontrolētos apstākļos, un katram zvejniekam ir atļauts nogalināt ne vairāk kā trīs roņus. Strode uzsvēra, ka ir nepieciešams pierādīt, ka šī pieeja patiešām samazina postījumus. “Ja mēs redzēsim, ka šī metode nedarbojas, tad šādas atļaujas vairs nebūs nepieciešamas,” viņa teica.
Interesanti, ka šāda veida atļaujas ir izsniegtas arī citās Baltijas jūras valstīs, piemēram, Igaunijā un Zviedrijā, kas liecina par kopīgu pieeju šai problēmai visā reģionā. Strode piebilda, ka ir jāmeklē arī alternatīvas metodes, kā samazināt postījumus, tostarp jaunu zvejas rīku un tehnoloģiju izmantošana:
“Ir svarīgi turpināt strādāt pie risinājumiem, jo roņi ir ļoti gudri un var atrast veidus, kā apiet esošās metodes.”
Tādējādi, Dabas aizsardzības pārvalde meklē līdzsvaru starp dabas aizsardzību un zvejnieku interesēm, rūpīgi izvērtējot nepieciešamību izsniegt atļaujas roņu nogalināšanai. Dabas aizsardzības pārvalde sola turpināt monitoringu un analīzi, lai nodrošinātu efektīvus risinājumus nākotnē.
Vairāk skaties video!
