Durova aizturēšana un “Telegram” politikas izmaiņas ir izraisījusi plašas diskusijas par vārda brīvību internetā 1
Ziņapmaiņas lietotne “Telegram” ir paziņojusi, ka nodos lietotāju IP adreses un tālruņu numurus varas iestādēm, vēsta BBC.
“Izmaiņām pakalpojuma sniegšanas noteikumos un privātuma politikā vajadzētu atturēt noziedzniekus no dalības tajā,” pirmdien “Telegram” ierakstā sacīja izpilddirektors Pāvels Durovs.
“Lai gan 99,999% “Telegram” lietotāju nav nekāda sakara ar noziedzību, 0,001% lietotāju ar nelikumīgām darbībām rada sliktu tēlu visai platformai, apdraudot mūsu gandrīz miljardu lietotāju intereses,” skaidroja Durovs.
Šis paziņojums ir būtisks pavērsiens Krievijā dzimušā platformas līdzdibinātāja, Durova dzīvē, kuru aizturēja Francijas varas iestādes.
Viņš tika apsūdzēts par noziedzīgas darbības atļaušanu “Telegram” platformā. Apsūdzības pret viņu ietver līdzdalību bērnu pornogrāfijas attēlu izplatīšanā un narkotiku tirdzniecībā. Viņam tika izvirzītas arī apsūdzības par nepakļaušanos likumsargiem.
Durovs, kurš apsūdzības noraidīja, īsi pēc aizturēšanas vērsās pret varas iestādēm, sakot, ka saukt viņu pie atbildības par trešo personu noziegumiem platformā ir gan pārsteidzoši, gan maldīgi.
Kritiķi saka, ka “Telegram” ir kļuvis par dezinformācijas, bērnu pornogrāfijas un ar terorismu saistīta satura perēkli, daļēji pateicoties funkcijai, kas ļauj grupām būt līdz pat 200 000 dalībnieku lielām.
“Meta” īpašumā esošais “WhatsApp”, savukārt, ierobežo grupu lielumu līdz 1000 dalībnieku.
“Telegram” pagājušajā mēnesī tika rūpīgi pārbaudīts, vai tajā tika izvietoti galēji labējie kanāli, kas veicināja vardarbību Anglijas pilsētās.
Savukārt, šīs nedēļas sākumā Ukraina aizliedza lietotni valsts izdotajās ierīcēs, tādā veidā cenšoties samazināt Krievijas radītos draudus.
“Telegram” izpilddirektora arests ir izraisīja diskusijas par draudiem vārda brīvībai interentā.
Pēc Durova kunga aizturēšanas daudzi cilvēki sāka apšaubīt, vai “Telegram” patiešām ir droša vieta politiskajiem disidentiem, norādīja Džons Skots-Railtons, Toronto Universitātes vecākais pētnieks.
“”Telegram” mārketings kā platforma, kas pretojas valdības prasībām, piesaistīja cilvēkus, kuri vēlējās justies droši, daloties ar saviem politiskajiem uzskatiem tādās vietās kā Krievija, Baltkrievija un Tuvie Austrumi,” sacīja Skots-Railtons.
“Daudzi tagad rūpīgi pārbauda “Telegram” paziņojumu, paturot prātā pamatjautājumu: vai tas nozīmē, ka platforma sāks sadarboties ar varas iestādēm represīvos režīmos?”
Viņš piebilda, ka “Telegram” nav devusi lielu skaidrību par to, kā uzņēmums turpmāk rīkosies ar šādu režīmu līderu prasībām.
Kiberdrošības eksperti saka, ka, lai gan “Telegram” iepriekš ir noņēmis dažas grupas, tai ir daudz vājāka ekstrēmistu un nelegāla satura regulēšanas sistēma nekā konkurējošiem sociālo mediju uzņēmumiem un ziņojumapmaiņas lietotnēm.
Pirms nesenajām aplikācijas lietošanas politikas izmaiņām “Telegram” sniedza informāciju tikai par terorismā aizdomās turētajiem, norāda “404 Media”.
Atsaucoties uz izpilddirektoru Pāvelu Durovu, lietotne tagad izmanto moderatoru komandu, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai slēptu problemātisku saturu meklēšanas rezultātos.
Taču ar šāda veida darbībām, visticamāk, nepietiks, lai izpildītu Francijas vai Eiropas tiesību aktu prasības, norāda Dafne Kellere no Stenfordas Universitātes Interneta un sabiedrības centra.
“Viss, ko “Telegram” darbinieki aplūko un var ar pietiekamu pārliecību atpazīt, ka ir nelikumīgs, viņiem vajadzētu to pilnībā izņemt,” uzskata Kellere.
Viņa uzsver, ka dažās valstīs jāinformē varas iestādes par īpaši nopietniem nelegāla satura veidiem, piemēram, materiāliem par seksuālu vardarbību pret bērniem.
