2,2 miljardiem jauniešu visā pasaulē vēl aizvien nav piekļuve digitālajām tehnoloģijām 3
Covid-19 ir būtiski ietekmējis izglītības procesu universitātēs un skolās. Saskaņā ar UNESCO datiem, pandēmijas laikā 1,6 miljardi jauniešu un bērnu mācību procesu turpināja attālināti.
Savukārt, pēc Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) datiem ir zināms, ka 3,7 miljardiem cilvēku nav piekļuves digitālajām tehnoloģijām, no kuriem lielākā daļa jeb 2,2 miljardi ir vecuma grupā līdz 25 gadiem.
Huawei jau gadiem ir iesaistījies šīs problēmas risināšanā gan tīri praktiski, gan veicinot zināšanas par šo globālās sabiedrības neatliekamo problēmu un pieaicinot pasaules labākos nozares prātus šī jautājuma risināšanā. Š.g. jūlijā kompānija organizēja ekspertu diskusiju, kurā tika pārrunāta izglītības nākotne digitālajā laikmetā.
Pandēmijas pēkšņās korekcijas visu pasaules iedzīvotāju ikdienā mudināja tehnoloģiju izstrādātājus zibenīgā ātrumā radīt risinājumus, kas arī mazinātu tās ietekmi uz izglītības procesu. Tehnoloģijas deva iespēju ne tikai turpināt mācības attālināti, bet arī ļāva dažādot un pat uzlabot mācību procesu.
“Ja raugāmies uz izglītību plašākā kontekstā, varam pamanīt, ka digitālās tehnoloģijas spēj uzlabot jau esošo izglītības pieredzi. Bet patiesais digitalizācijas spēks slēpjas tajā, ka mums ir iespēja darīt lietas pilnīgi jaunā veidā.
Piemēram, mums ir ļoti daudz dažādu pārvietošanās iespēju, bet uz ceļiem tik un tā ir sastrēgumi. Ir ļoti daudz nozares, kurās būtu jāpārvērtē esošā pieredze un no kvantitātes jāpāriet uz kvalitāti.
Līdzīgi ar izglītību – tās procesi pamatā tiek organizēti nacionālā un reģionālā līmenī, taču būtu nepieciešams ar to strādāt globālā mērogā,” tehnoloģiju uzņēmuma Huawei organizētajā diskusijā par izglītības nākotni stāstīja Deniss Pamlins (Dennis Pamlin), Zviedrijas Pētniecības institūtu (RISE) vecākais padomnieks.
Lai veiksmīgāk nākotnē izmantotu to, ko tehnoloģijas var dot izglītības digitalizācijai, ir jāmaina domāšana, jāpārskata pieeja tam, kā gūstam un dalāmies ar informāciju, izmantojot iespējas, ko sniedz 5G, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un citas mūsdienu tehnoloģijas.
Elena Tačstouna (Ellen Touchstone), Sianas Jiaotongas-Liverpūles apvienotās universitātes dekāne atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jautājumos, diskusijā norādīja, ka pirms pandēmijas daudzi pedagogi mācības klātienē uztvēra kā ko pašsaprotamu.
Tas bija ierastais risinājums, kas tika izmantots gadu simtiem. Līdz ar triecienu, ko izdarīja pandēmija, pedagogiem nācās būt radošiem, uzņemties izaicinājumus un pārvērst tos par iespējām.
“Izmantojot interneta sniegtās priekšrocības, attālināto mācību gaitā man bija iespēja uzaicināt vieslektorus no dažādām pasaules valstīm sniegt lekcijas. Studenti ļoti novērtēja šāda veida mijiedarbību ar nozares praktiķiem. Digitālo rīku būtība ir spēja attālināti un jebkurā laikā sasniegt dažādus cilvēkus un vietas. Bet tagad lielākais izaicinājums, ar kuru mēs saskaramies daudzviet pasaulē, ir tieši piekļuve tehnoloģijām,” pieredzē dalās Elena.
Tas ir viens no galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, kas jārisina, lai digitalizācija izglītības jomā attīstītos vēl straujāk – jāveicina tehnoloģiju pieejamība ikvienam pasaules iedzīvotājam.
Ir vairāki šķēršļi, kas traucē nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai digitālajā laikmetā, svarīgākais no tiem – piekļuve tīkla infrastruktūrai. Par šo problēmu liecina UNICEF un ITU 2020. gada statistika – aptuveni 2,2 miljardiem jauniešu vecumā līdz 25 gadiem mājās nav pieejas internetam un digitālajām tehnoloģijām.
Lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk skolēniem pieejamību tehnoloģijām un internetam, Huawei organizē neskaitāmus projektus visā pasaulē. Kā piemēram – sagādā jauniešiem aprīkojumu Bangladešā un Latīņamerikas valstīs, veido 4G un 5G tīklu pārklājumus Dienvidāfrikā, šādi nodrošinot attālinātu mācību iespējas 22 tūkstošiem skolēnu no 29 skolām.
Huawei globālo valdības attiecību vecākā viceprezidente Afke Šāra (Afke Schaart) diskusijā runāja arī par to, kā digitālajām tehnoloģijām būs būtiska loma iekļaušanas un vienlīdzības veicināšanā, uzsverot: “Mūsu 2020. gada ilgtspējības ziņojums arī stāsta par Huawei realizētajām programmām HUAWEI4HER un TECH4HER, kas palīdz sievietēm uzlabot viņu IKT prasmes, tādējādi sieviešu īpatsvaru nozarē.”
Sociālās atšķirības un problēmas ir jārisina nekavējoties, lai jau tagad, pasaulei lēnām atkopjoties no globālās pandēmijas, iestrādes izglītības digitalizācijā lēnām pārvērstos par ikdienas praksi, tādējādi sperot soli tuvāk efektīvākam attālinātās izglītības procesam.
Digitalizācija Latvijā arī ir svarīgs solis izglītības procesā. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija paudusi viedokli, ka pirms pandēmijas Latvijā tika jau strādāts pie digitālo prasmju attīstīšanas, pandēmija bija vien vēl viens virzītājspēks, lai tiktu novērtētas tehnoloģiju priekšrocības mācību procesos.
Paralēli jaunu tehnoloģiju attīstībai rodas bažas par to, ka automatizācijas procesā cilvēks kļūs lieks, jo roboti ikvienu darbu spēšot paveikt efektīvāk un ātrāk. Tomēr diskusijā eksperti norādīja, ka tā nebūs – mainās tikai prasmes, kas darba tirgū būs pieprasītākās un aktuālākās.
Viena no tām ir radošums, ko būs iespēja vairāk attīstīt, esot saskarē ar dažādiem cilvēkiem, izmantojot tehnoloģijas, jo, kā zināms – dažādība rada lielāku radošumu.
”Tāpat svarīgas prasmes būs empātija un iejūtība, spēja iejusties otra ādā, lai izprastu situāciju un apstākļus cita acīm. Arvien būtiskāk kļūt vienkārši atvērtam inovācijām un vēlēties izmēģināt jaunas lietas, kā arī patiesi ieklausīties otra cilvēka viedoklī,” diskusijā norādīja psiholoģe Kulani Abendroth-Dias.
Ekspertes teiktais apliecina, ka tehnoloģijas izglītības attīstībai pavērs aizvien jaunas iespējas, ļaujot topošajiem speciālistiem mācību procesā atvēlēt laiku arī humāno prasmju pilnveidošanai, izmantojot visas tehnoloģiju priekšrocības.
