15. mīts: Cilvēks pēc dabas ir plēsoņa 45
Realitāte: Ja tu apgalvo, ka esi plēsoņa, tad varbūt noķer govi, saplosi to ar saviem nagiem, iecērt viņas miesā savus zobus, un izbaudi jēlās gaļas un asiņu garšu? Nevari? Tad varbūt sāc ar vistu vai kāmi?
Cilvēks ir dabas daļa. Viņa fiziskais ķermenis – apbrīnojamas evolūcijas rezultāts. Cilvēka gremošanas sistēma ir praktiski identiska primātiem (pērtiķi, orangutani, šimpanzes utt.). Bet visi šie dzīvnieki tiek baroti tikai augu pārtiku. Vienīgais izņēmums ir putnu olas, ar kurām mīl pamieloties dažas primātu sugas. Pat milzīgi divmetrīgi gorillas ar savu lielo fizisko spēku nav plēsēji. Šie King Kongi ēd tikai augļus, saknes, lapas… Gorilla var nogalināt otru dzīvnieku tikai pašaizsardzības nolūkos.
Tāpēc bioloģiski cilvēks nav plēsoņa. Viņam nav ilkņu, nav tādu nagu, nav tādas gremošanas sistēmas kā plēsoņām. Par plēsoņām cilvēki var kļūt sava egoisma, nepareizas un destruktīvas prāta un intelekta izmantošanas rezultātā.
16. mīts: Arī augiem sāp, kad tos nogalina
Realitāte: Veģetārieši nereti mēdz dzirdēt dzēlīgas piezīmes par to, ka apēstie tomāti arī cieš vai “kā tu vari ēst kartupeļus ar ceturtās pakāpes apdegumiem”. Mūsdienu pētījumi pierāda, ka augiem piemīt zināms “prāts”. Tomēr šūnu līmenī augi atšķiras no dzīvniekiem un cilvēkiem.
Piemēram, ja nolauzīs krūma zaru, vietā izaugs cits, arī nopļautā zāle ataugs, taču dzīvnieka vai cilvēka ķermeņa daļa neataug. Sagriezti un izkaltēti augi gadiem saglabā ārstnieciskas īpašības. Dzīvnieks kautuvē aiz šausmām izdala toksīnus asinsritē.
Lai iegūtu 1 g olbaltumvielu no gaļas, nepieciešams dzīvniekam izbarot vidēji 10 reizes vairāk augu, nekā izmantojot augus pārtikā „bez starpniekiem”.
“Ja lopkautuvēm būtu stikla sienas, visi būtu veģetārieši”, teicis Pols Makartnijs.
17. mīts: Veģetārisms – tas ir grūti. Jātērē daudz laika, meklējot, ar ko aizstāt gaļu
Realitāte: Šī sarežģītība ir tikai šķietama. Ir vairāki galvenie veģetārisma veidi: vegānisms. Stingra veģetāra diētu, kas izslēdz gaļu, zivis, olas un piena produktus. Dietologi apliecina, ka tāda pienācīgi plānota diēta var būt pilnvērtīga. Tā ietver graudaugus, pākšaugus (sojas – galvenais olbaltumvielu avots), riekstus, dārzeņus, augļus, garšaugus u.c.
Ovolaktoveģetārieši nelieto gaļu un zivis. Lieto piena produktus un olas. Pat tie ārsti, kuri ir pret veģetārismu, apliecina, ka šāds uzturs ir pilnvērtīgs un nekaitē.
Laktoveģetārietis nelieto gaļu, zivis un olas. Lieto piena un citus produktus. Pie tādas diētas pieturas vairums Indijas iedzīvotāju (aptuveni 80%) un nesūdzas par bērnu trūkumu ģimenēs…
18. mīts: Veģetārisms – tas ir dārgi. Es nevaru to atļauties
Realitāte: Saskaņā ar žurnāla Vegetarian Times aplēsēm, pateicoties veģetārai diētai, gadā var ietaupīt vidēji četrus tūkstošus dolāru (ASV dati). Bendžamins Franklins kļuva veģetārietis, papildus veselīga uztura apsvērumiem, ņemot vērā arī iespēju ietaupīt naudu (lai tērētu to grāmatām).
Ovolakto veģetārs uzturs. Siers un olas nekad nav bijuši dārgāki nekā gaļa. Pārbaudiet!
Laktoveģetārietis. Siers, biezpiens, krējums, graudaugi, pākšaugi pilnībā aizstāj gaļu un ir lētāki produkti. Tā barojas vairums Indijas iedzīvotāju un Indija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.
Vegānisms. Graudaugi kopā ar pākšaugiem (galvenokārt soja) pilnībā aizstāj gaļas olbaltumvielas.
Dzelzs var iegūt no graudaugiem un pākšaugiem, apvienojot tos ar pārtiku, kas bagāta ar C vitamīnu (citrona sulu, pētersīļi, kāposti vēl nevienu nav izputinājuši). Par dzelzi un B12 vitamīna skatiet mītus 4 un 5.
