13. mīts: Veģetārisms ir piemērots karstā klimata valstīm. Ziemeļu platuma grādos neizturēsi bez gaļas pat līdz vakaram 45
Realitāte: Sibīrijā reliģisku iemeslu dēļ jau kādus 17 gadus pastāv vegānu apdzīvota vieta. Žurnālā “Uzturs”, № 3, 1998 ir mediķu grupas, kura rūpīgi pētīja šīs vietas iemītnieku veselības stāvokli, dzīves apstākļus un uztura veidu, atskaite.
Lūk, daži dati no ziņojuma: “Parādās izteikta pozitīva vegānu uztura ietekme uz lipīdu spektra rādītājiem asins serumā, ķermeņa svaru, sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli. B12 vitamīna un dzelzs seruma saturs asinīs ir fizioloģiskās normas robežās”.
“Dati liecina, ka vegāni (85%) galvenokārt izmanto mājās pagatavotu rupjmaizi. Baltmaize un smalkmaizītes uzturā tiek lietotas ļoti reti. No graudaugiem kopienas locekļi dod priekšroku rīsiem – 97%, griķiem – 94%, prosai – 53%. Tiek lietoti arī miežu, auzu putraimi. No pākšaugiem 100% aptaujāto ēd zirņus, bet pupas – 59%, 41% – lēcas, sojas pupas. 91% aptaujāto neēd makaronus. Jāatzīmē, ka vegāni nelieto ne tikai dzīvnieku taukus, bet arī gandrīz neviens nelieto augu eļļu. Tikai 8% aptaujāto lieto saulespuķu eļļu un 6% – olīvu. Augļu un dārzeņu lietošanai ir izteikti sezonāls raksturs. Vegāni iekļauj savā uzturā kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus, sīpolus, ķiplokus, gurķus, redīsus, rāceņus, ķirbjus, baklažānus, kabačus, papriku, tomātus. Sezonas laikā daudz svaigos garšaugus – skābenes, pētersīļi, dilles, selerijas, koriandrs, salāti, piparmētra, sīpoli, no savvaļas augiem – papardes, savvaļas ķiploki, nātres, pienenes u.c. No augļiem un ogām lieto zemenes, jāņogas, dzērvenes, mellenes, bumbierus, plūmes. Ziemā galvenokārt ābolus, reti – apelsīnus, citronus. Uzturā ietilpst žāvēti augļi, piemēram, rozīnes, žāvētas aprikozes. 54% aptaujāto izmanto sēnes svaigā un kaltētā veidā. Lieto medu un cukuru, dod priekšroku galvenokārt zāļu tējām. No riekstiem – 89% respondentu ēd ciedru riekstus, 11% papildus lieto zemesriekstus un valriekstus”.
14. mīts Veģetārisms – tā ir tikai viena no modē nākušām diētām
Realitāte: Tiešām ir pierādīts, ka veģetāriešu dzīves ilgums ir lielāks nekā tiem, kas ēd gaļu. Turklāt veģetārieši dzīvo veselīgāku dzīvesveidu, kas arī ietekmē rezultātus. Veģetārietis, kurš dzer un smēķē – tas ir rets gadījums.
Veģetārisms var kļūt ne tikai par efektīvu atveseļojošu diētu, bet arī fundamentālu filozofisku sistēmu, kas ietver noteiktu dzīvesveidu, atbilstošu domāšanas veidu un pasaules uztveri, harmonisku modeli cilvēka attiecībām ar sevi, ģimeni, cilvēci, visām dzīvām būtnēm dabā, Visumu un Dievu. Visi pasaules gudrie ir vienisprātis, ka dzīves kvalitāte un ilgums lielā mērā atkarīga no mūsu rīcības pagātnē un, izrādot tādas īpašības kā līdzjūtība pret dzīvniekiem un labi darbi, mēs sējam sēklas savai nākotnei.
