10. mīts: Mūsu senči jau gadsimtiem ēd gaļu 45
Realitāte: Zinātnieki, tai skaitā evolūcijas hipotēzes izvirzītājs Čārlzs Darvins, ir vienisprātis, ka senie cilvēki bija veģetārieši (ēda augļus, dārzeņus un riekstus). Visā cilvēces vēsturē mūsu anatomija nav mainījusies.
Nepētīsim ļoti tālos senčus, bet aizdomāsimies – vai mūsu vecmāmiņas, vecvecmāmiņas, lai būtu veselīgas, spēcīgas un varētu dzemdēt 10 bērnus, katru dienu ēda gaļu? Par vārgu cilvēku Krievijā teica “Maz putru ēdis”! Graudaugu ēdieni bija visvienkāršākā, sātīgākā un pieejamākā maltīte. Mūsu senču ēdienkartes pamatā bija maize no kviešu miltiem, dažādu pilngraudu putras, dārzeņi, augļi, sēnes, ogas, rieksti, kvass, pākšaugi – zirņi (no seniem laikiem), piena produkti, daudz zaļumu (esam aizmiruši jauno nātru zupu, lai gan tā satur daudz dzelzs). Ēda arī gaļu, bet tas bija ļoti reti!
11. mīts: Veģetārisms – tas ir viegls veids, kā sabojāt savu veselību
Realitāte: Pasaules veselības statistika liecina, ka valstīs, kur gaļas patēriņš ir visaugstākais, ir vislielākā saslimstība ar vēzi un sirds slimībām. Pēc alkoholisma un smēķēšanas, gaļas lietošana uzturā ir galvenais nāves cēlonis attīstītajās valstīs, jo cilvēka organisms nespēj tikt galā ar pārlieku augsto dzīvnieku tauku un holesterīna līmeni.
12. mīts: Dārzeņi, augļi, graudi un pākšaugi arī tiek apstrādāti ar “ķīmiju”
Realitāte: Tā ir taisnība, bet patiesība ir arī tas, ka, cilvēki ir pēdējais posms barības ķēdē un visvairāk lieto un uzkrāj visaugstākās koncentrācijas pesticīdus.
“Gaļā pesticīdu līmenis ir 12 reizes augstāks nekā pesticīdu līmenis dārzeņiem un augļiem. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti ir galvenais avots pesticīdu uzkrāšanai organismā. Neviens gan vēl nezina, kā tas mūs ietekmē, bet daudzi ārsti baidās, ka pieaugošais pesticīdu daudzums, kas uzkrājas cilvēka organismā, var izraisīt vēzi un pazemināt imunitāti” (“Kā kļūt, būt un palikt veģetārietim” Džuljeta Gellatli).
