21. gadsimta karadarbība notiek daudzās jomās. “LA” intervija ar Kanādas ģenerālleitnantu Lantjē 0
Nesen iepazīšanās vizītē Latvijā viesojās Kanādas Bruņoto spēku sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Žans Marks Lantjē, kurš iepazinās ar Kanādas vadītās NATO daudznacionālās kaujasgrupas darbu Latvijā.
Vai Kanādas iedzīvotāji pilnībā saprot, kāpēc Kanādas bruņotie spēki nosūtīti uz Latviju? Varbūt daži no viņiem nezina, kur ir Latvija…
Ž. M. Lantjē: Kanādā ir laba latviešu diaspora, kas ir viena no lielākajām diasporām mūsu valstī – tajā ir 28 000 latviešu. Mūsu valstis ir NATO locekles. Kopš 2004. gada Latvija ir NATO, un mēs bijām viena no pirmajām valstīm, kas šo dalību atbalstīja. Pēc 2014. gada notikumiem mūsu sabiedrībā valda liela izpratne, kāpēc NATO nepieciešama šāda aizsardzības operācija un kāpēc mums ir jāaizsargā NATO valstis. Mūsu militārajām lietām ne visi seko, tomēr kopumā Kanādā ir sapratne, kāpēc mums tas ir svarīgi un kāpēc Latvija ir svarīga Kanādai.
Kā Kanādas sauszemes spēki sadarbojas ar Latvijas sauszemes spēkiem? Vai ir jaunas jomas, kur varam stiprināt sadarbību?
Protams. Mūsu dalība NATO paplašinātās klātbūtnes misijā ir pagarināta līdz 2023. gadam. Misijai ir pieaugums par 240 cilvēkiem. Mums ir spēcīga apņemšanās, un tā attiecas ne tikai uz NATO paplašinātās klātbūtnes kaujasgrupu. Mēs strādājam kopā ar NBS Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, ir daži virsnieki, kas strādā kopā ar Latvijas armiju. Mums šeit ir aizsardzības atašejs, Latvijā pastāvīgi atrodas 44 Kanādas karavīru ģimenes. Mūsu starpā ir daudz sadarbības, un mēs sniedzam savu devumu arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā. Mums ir lielas iespējas, un domāsim, kā varam tālāk uzlabot lielisko darbu, kuru darām. Esam diskusijās par to, vai varam palīdzēt attīstīt pašgājējartilērijas spējas, un drīzumā Latvijā ieradīsies mūsu komanda ar “M102” haubicēm.
Ko kanādiešu karavīri var mācīties no saviem ieroču brāļiem Latvijā?
Mēs varam daudz mācīties no Latvijas NBS. Atslēgas termins ir “spēju savietojamība”. NATO ir 29 dalībvalstis. Tas nozīmē, ka ir dažādi veidi, kā darboties un komunicēt. Tas ir unikāli un ļoti labi – šādi veidojas “kaujaslauka laboratorija”, kurā varam noskaidrot, kā kopā strādāt, kādas sistēmas nepieciešamas, lai varam būt efektīvāki un sasniegt kopā savus mērķus. Visa pieredze, kuru mums sniedz Latvijas armija, un Kanādas armijas pieredze, kuru sniedzam Latvijai, veido simbiozi, kurā papildinām viens otru. Vēl pirms Latvija iestājās NATO, mums bija militārās apmācības programma, kurā aptuveni 400 Latvijas karavīru apguva militārās zinības Kanādā. Joprojām jaunākie virsnieki no Latvijas NBS dodas uz Kanādu, lai piedalītos armijas operāciju kursos. Mēs savukārt sūtām studentus uz Baltijas aizsardzības koledžu Tartu, lai viņi mācītos personāla procedūras citā vidē. Mūsu sadarbība ir veiksmes stāsts.
Latvijas armijā ir ziemas vingrinājums, kura būtība ir karavīram iegremdēties āliņģī ledusaukstā ūdenī un tikt laukā. Vai kanādieši Latvijā to mēģinājuši?
Domāju, ka mūsu karavīri to ir darījuši šeit. Mēs to pašu darām pie sevis, jo esam arktiska nācija. Man vienmēr ir liela cieņa un apbrīns pret karavīriem, kas uzdrošinājušies veikt šo vingrinājumu. Savulaik arī esmu to paveicis. Tā ir būtiska pieredze karavīram.
Kas padara Kanādas bruņotos spēkus īpašus un izceļ tos citu valstu armiju vidū?
Mums ir liela operacionālā pieredze. Esam bijuši daudzās karadarbības zonās. Esam pavadījuši dekādi Afganistānā, arī pašlaik kanādiešu karavīri nosūtīti veikt apmācību misijā Tuvajos Austrumos. Katru gadu īstenojam pašmāju operācijas – vai tā būtu dalība plūdu vai meža ugunsgrēku novēršanā un kanādiešu aizsargāšanā. No militārā skatpunkta Kanādas attiecības ar ASV militārajā jomā ir Kanādas spēcīgā puse. Mēs vienmēr strādājam kopā ar sabiedrotajiem. Mūsu armiju veido neliels aktīvais militārais personāls un rezerves karavīri, tie ir 45 000 cilvēku. Mums nav tik daudz spēju, cik mēs vēlētos, tomēr mūsu priekšrocība ir tā, ka esam pieredzējuši strādāt daudznacionālā vidē.
Vai varat raksturot, kā ir noskaņots kanādiešu karavīrs, kurš ir nosūtīts uz šejieni? Mazu valsti, kura ir arī NATO robeža ar Krieviju.
Mums ir lieliska pieredze Eiropā. Līdz 90. gadu vidum mūsu bruņotie spēki bija izvietoti Eiropā. Karjeras sākumā es dienēju aukstā kara apstākļos. Daži mūsu armijas pieredzējušākie karavīri tos joprojām atceras. Vide, uz kuru nosūtīti mūsu karavīri, mums nav nekas svešs. Mūsu karavīri ir iepriekš informēti, ka viņi šeit atrodas aizsardzības nolūkos, lai sniegtu drošības garantijas un aizsargātu mūsu partnerus. Tas neizslēdz nepieciešamību iesaistīties militārā darbībā pret Krieviju, ja būtu nepieciešams deeskalēt situāciju. Mēs nevēlamies atgriezties aukstā kara apstākļos, tas nenāktu par labu nevienam no mums – nedz NATO, nedz Krievijai, nedz alianses biedriem un partneriem. Mūsu karavīri ir sagatavoti un informēti – viņi saprot ģeopolitisko un stratēģisko operācijas kontekstu. Tās mērķis ir nodrošināt uzticamu atturēšanu. Operācija nepieciešama, lai dotu laukumu diplomātiskām un politiskām diskusijām un lēmumiem.
Kā Kanādas karavīri Latvijā iesaistās komunikācijā ar sabiedrību? Piemēram, ASV karavīri palīdz bērnunamiem, sacērtot malku un tamlīdzīgi.
Kad karavīri ierodas šeit, vispirms mums ir jāizveido misija. Ikreiz, kad notiek rotācija, mums jāintegrējas bataljonā un jāsertificē savi spēki. Mūsu karavīri drīkst doties uz pilsētu un būt saziņā ar vietējiem, novērtēt Latvijas bagātīgo kultūras mantojumu mākslā, mūzikā un arhitektūrā. Man bija iespēja redzēt arhitektūru, un man jāatgriežas, lai Latviju iepazītu kā tūrists. Mums jāizskaidro Latvijas iedzīvotājiem, kāpēc esam šeit. Karavīri savukārt vēlas uzzināt par vidi, kura viņiem jāaizsargā un kurā jāuztur drošība – viņi arī vēlas uzzināt vairāk par cilvēkiem, valsti un kultūru.
Kāds ir jūsu skatījums uz Latvijas apvidus apstākļiem?
Apvidus ir izaicinošs, jo Latvijā ir daudz upju, mitrāju un purvu. Ja šeit gatavojat militāro manevru plānus, ir apvidi, kuros no pretinieka skatpunkta pastāv ievainojamība, jo, piemēram, purviem pāri tikt nav viegli. Tas ir izaicinājums, bet arī interesanta militārā problēma, kas risināma taktiskajā līmenī. Tās risināšana mums ir liela mācīšanās pieredze. Tomēr mūs labākus šajā apvidū padarīs, ja saliksim kopā spējas un spēkus ar Latvijas armiju.
Ko jūs sakāt cilvēkiem, kuri uzskata, ka šeit izvietoti spēki, lai uzbruktu Krievijai, bet ne lai to atturētu?
Mūsu misijai ir drošības un agresijas atturēšanas raksturs, tās mandātā nav nekā par uzbrukšanu. Pēdējais, ko mēs vēlētos darīt, ir saasināt situāciju. Mēs esam šeit, jo esam norūpējušies par situāciju, taču mēs nepieņemsim agresiju. Mūsu uzdevums ir aizsargāt Latvijas veselumu.
Vai esat novērojis dezinformācijas kampaņas par Kanādas bruņotajiem spēkiem?
Ir bijušas dezinformācijas kampaņas un viltus ziņu elementi. Ir tikai viena izeja – piedāvāt skaidrus faktus. Ja ir dažādi pieņēmumi, tad mēs izmeklēsim un nodrošināsim caurspīdīgumu, respektējot mūsu karavīru privātumu. Mēs pārliecināsimies, ka dezinformācija nerada viltus stāstījumu, kas ceļ neslavu tam, ko mūsu karavīri un sabiedrotie kā profesionāļi šeit dara, vai Latvijas armijai kā vērtīgam un uzticamam partnerim. Pastāv daudz troļļošanas, taču visam nav jāatbild, jo nav tā vērts. Ja dzirdat dažādus stāstus, jautājiet un izaiciniet! Mūsdienās ir tendence dalīties ar informāciju bez pārbaudīšanas, no tā cenšamies izvairīties. Mūsu karavīri ir instruēti par informācijas drošību. Būtība: lai viņi nenonāktu situācijās, kur viņu gods būtu apdraudēts. Nevaru ar pilnu pārliecību teikt, ka dezinformācija nāk no Krievijas, jo dezinformācijas ražotājiem piemīt tendence maskēt tās izcelsmi.
Kas jādara, lai NATO spēki būtu vēl spējīgāki?
Jāstrādā pie spēju savietojamības. Jāpārliecinās, vai ir tehniska savietojamība – starp ieročiem: starp saziņas ierīcēm, lai komunikācijas sistēmas var “runāt” savā starpā, kā arī vai piegādes sistēmas ir savietojamas.
Kanādas bruņotie spēki piedalījās arī Latvijas NBS rīkotajās militārajās mācībās “Namejs”. Kā vērtējat notikušās mācības?
Tika sertificēta mūsu karavīru jaunā rotācija, un īstenojām tās integrāciju kaujasgrupā. Mūsu organizācijas mācību laikā strādāja kopā. Latvija mācību laikā bija iesaistījusi vairākas aizsardzības iestādes, koordinējot sadarbību starp dažādām ministrijām nacionālajā līmenī. Lasīju ziņojumus par mācībām – manuprāt, tās bija ļoti veiksmīgas.
Latvijas rīcībā ir CVR(T) kāpurķēžu bruņumašīnas, haubices un “Spike” prettanku sistēmas. Kā jūs lūkojaties uz NBS bruņojumu?
NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde mums ir spējīgs un lielisks partneris. Zinu, ka notiek Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes modernizācija, un tās ir lieliskas ziņas, jo brigāde iegūs izcilas spējas. Neviena armija nevar aptvert visas spējas. Arī Kanādas bruņotajiem spēkiem noteiktas spējas iet prom, citas nāk klāt. Tādēļ mēģinām tās līdzsvarot. Tas, ko esmu redzējis no Latvijas NBS, liecina, ka esat ļoti spējīgs sabiedrotais.
21. gadsimtā ir runas par hibrīdkaradarbību, ne tikai par militārajām spējām. Kur šādos apstākļos ir vieta militārajām spējām?
Jāapzinās, ka 21. gadsimta karadarbība notiek daudzās jomās, nevar pielietot tikai militāro spēku. Jāsaprot informācijas operāciju būtība. Tās var tikt īstenotas caur publiskās informācijas jomu, tas var notikt kiberjomā vai arī liedzot pieeju elektromagnētiskajam spektram, vai izmantojot globālās pozicionēšanas, radio un datorsistēmas. Ja kaut kas no tām jomām tiek izsists no ierindas, jūsu rokās ir spēcīgs ierocis, bet, ja nezināt, kur to pielietot, tad tam nav jēgas. Mēs iestājamies par kolektīvu doktrīnu, kurā iesaistās Kanāda ar vairākiem NATO sabiedrotajiem. Jānovirza investīcijas šīm spējām, lai mēs šīs jomas ne tikai aizsargātu, bet arī attīstītu un izprastu trūkumus, kā arī spētu atbildēt, ja tiek izvērsta kāda dezinformācijas kampaņa.
