Nekāpt uz tā paša grābekļa: kļūdas, kuras veiksmīgi cilvēki divreiz nepieļauj 0
Lai arī ir teiciens, ka jāmācās no citu kļūdām, daudzi tomēr labprātāk “apdedzinās” paši un gūst mācību no savām neveiksmēm. Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču, ja vēlies attīstīties, kāpt pa karjeras kāpnēm un sasniegt nospraustos mērķus, ir grābekļi, uz kuriem gudri cilvēki divreiz nekāpj. Turpinājumā iepazīstinām ar situācijām, no kurām jau pirmajā reizē būtu jāgūst kārtīga mācība.
Palikšana netīkamā darbā
Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas vienu vai otru profesiju, piemēram, lai piepildītu bērnības sapni, pelnītu daudz naudas vai darītu to, kas patiesi patīk. Taisnība, ka arī veiksmīgiem cilvēkiem ir lietas, kuras viņi savā darbā gribētu mainīt, kas neliek sajūsmā iespiegties, taču viņi iedegas par saviem sapņiem, uz kuriem mērķtiecīgi arī cenšas iet.
Daudzi neiet prom no netīkama darba tāpēc vien, ka baidās neatrast vietā citu. Šādā veidā viņi sevi iesprosto un neļauj attīstīties gan kā personībai, gan arī jomas profesionālim. Ja jau reizi dzīvē ilgstoši pavadīji dienas darba vietā, kura nesagādāja ne mazāko prieku, šādu kļūdu otrreiz nepieļauj. Tu apzodz pati sevi, zaudējot laiku, kas varēja tikt izmantots daudz lietderīgāk.
Prasīt padomu, bet neņemt to vērā
Ar šo situāciju cilvēki ikdienā saskaras ļoti bieži – ne tikai tad, kad runa ir par darbu un karjeru. Kā piemēru var minēt situāciju veikalā, kad draudzenei vaicā: “Kurš krekliņš man piestāv labāk – zilais vai baltais?” Lielākoties tu jau pati esi izdomājusi, kurš variants tev šķiet labāks, taču tu vēlies dzirdēt apstiprinājumu. Arī tad, ja viedokļi atšķiras, tu tāpat izvēlēsies to, kas pašai tīk vairāk.
Ja reiz vērsies pēc padoma pie kāda, kurš par konkrēto darba tēmu ir zinošāks, šo viedokli būtu jāņem vērā. Protams, nevar noliegt, ka tikpat svarīgi ir arī uzticēties savai intuīcijai, kas bieži vien nepieviļ, tomēr veiksmīgi cilvēki saprot, ka reizēm skats no malas var būt ļoti vērtīgs. Īpaši tad, ja viņi paši to ir lūguši.
Ticēšana lietām, kas šķiet pārāk labas
Ir cilvēki, kas ar savu harizmu un pārliecību spēj apburt tik ļoti, ka šķiet vilinoši un pareizi sekot viņu viedoklim. Viņi parasti stāsta, cik veiksmīgu karjeru izdevies izveidot, kā viss iet teju vai no rokas un kādas iespējas var pavērties, ja uzsāksi kopīgu projektu vai nāksi pie viņa strādāt. Nevar noliegt, ka pasaulē ir ļoti veiksmīgi ļaudis, kuri patiešām var redzēt potenciālu un savus solījumus arī piepildīt, taču patiesi vērts divreiz apsvērt, vai tiešām aiz patīkamās personības slēpjas godīgs cilvēks, kurš ar vārdiem nemēģina tevi iepīt savos tīklos.
Tas pats arī sakāms par situācijām, kuras šķiet pārāk labas, lai būtu patiesība. Protams, pesimistam nav jābūt, jo ne visām labajām lietām ir kādi apslēpti zemūdens akmeņi, taču labāk būt reālistam, lai pēc tam nenāktos vilties.
Nevajadzētu baidīties uzdot neērtus jautājumus, jo tie spēs dot patiesu ieskatu, kas šajā brīdī vai cilvēka galvā notiek.
Ja vienreiz esi kļūdījusies un ticējusi lietām, kas šķitušas pārāk labas esam, uz situācijām jāskatās ar daudz kritiskāku aci.
Izlikšanās, lai iepatiktos citiem
Cilvēki vēlas, lai viņi un viņu darbs tiktu pienācīgi novērtēti gan priekšniecības, gan potenciālo partneru vidū, tāpēc nereti šķietami nevainīgi pietēlo – sirsnīgāk pasmaida, izpilda kādu lūgumu, kas patiesībā riebjas, samelo par savām interesēm, kas varētu nebūt kopīgas, un tamlīdzīgi. Šī noteikti ir kļūda, kuru nevajadzētu atkārtot divreiz, jo cilvēks nespēj izlikties mūžīgi. Agrāk vai vēlāk visi “radziņi” nāk ārā, un tad situācija var būt daudz nepatīkamāka.
Lai turpinātu veiksmīgi soļot pa dzīvi, jāsaprot, ka, ļoti iespējams, būs cilvēki, kuriem tu nepatiksi – viņus neapmierinās tavs ģērbšanās stils, runas maniere vai brīvā laika pavadīšanas izvēles, taču visiem izpatikt nevar. Ja centīsies darīt visu iespējamo, lai apkārtējie redzētu tevi kā perfekti noslīpētu dimantu, kuram nav ne mazāko skrambiņu, nespēsi savu darbu veikt tik produktīvi, kā iepriekš.
Runājot par izpatikšanu, reizēm cilvēki aiz labas gribas mēģina citus mainīt – parādīt, ka tieši tā rīkoties nav gudri un ar šiem konkrētajiem cilvēkiem labāk neveidot tuvāku kontaktu. Taču gudri cilvēki ar laiku saprot, ka cilvēku var tikai ievirzīt šķietami pareizajā sliedēs, bet ne mainīt. Tieši tāpēc labāk fokusēties uz sevi un mēģināt saprast, kā pati vari pilnveidoties.
“Mājasdarbu” nepildīšana
Kad skolas laikā vecāki nosēdināja pie lielas mājasdarbu kaudzes, bet citi bērni spēlējās vai darīja kādas tajā brīdī šķietami interesantākas lietas, doma par uzdotā nepildīšanu lielai daļai vairākas reizes izskrēja cauri galvai. Taču mājasdarbi, nu jau citā formā, cilvēkam seko līdzi arī profesionālajā darbā, piemēram, kad priekšnieks uzsver – vajadzētu paplašināt nozarē izmantojamo terminoloģiju, tāpēc iesaka lasīt konkrētas grāmatas.
Piespiest jau tevi neviens nevar, taču veiksmīgi cilvēki zina, ka “mājasdarbu” nepildīšana var iegriezt gan makam, gan arī personīgajai attīstībai.
Dažādu prasmju neapgūšana var rezultēties atteikumos, un veiksmīgi cilvēki šādu iespējamību pat nepieļauj. Viņi dara visu iespējamo, lai uzzinātu vairāk, tāpēc arī tos “mājasdarbus”, kas nav šķietami nav obligāti, pilda ar maksimālu atdevi.
Kad ikdienas pienākumi ņem virsroku, cilvēki aizmirst par “lielo bildi”.
“Man nevienu nevajag, visu varu pati”
Saprotams, līdera dotības, asas prāta spējas un plašs redzējums palīdz sasniegt augstus mērķus, taču virsotnē reti kurš kāpj viens pats. Ir vajadzīga atbalsta komanda, ar kuru konsultēties, jo nekad nevar izslēgt iespējamību, ka kaut ko neesi palaidusi garām. Tāpat vērts piebilst, ka viena problēma dalīta uz vairākām galvām šķiet mazāk problemātiska un vieglāk atrisināma.
Aiz veiksmīgiem zīmoliem, uzņēmumiem un vadītājiem ir cilvēki, kas palīdz radīt pievienoto vērtību. Iespējams, ideja vai virzība ir viena cilvēka iniciatīva, taču realizēšanā ir nepieciešama saliedēta komanda, kas ir vērtība. Tieši tāpēc arī veiksmīgi cilvēki neatsaka kādam, kurš piedāvā vērtīgu palīdzību. Svaigs skats var ieteikt kaut ko pavisam jaunu un inovatīvu, tāpēc palīdzību bez pamatota iemesla ignorēt ir muļķīgi.
