Kārlis Streips par politiku ASV: “Kongresa apakšpalātā patlaban valda absolūtākais haoss” 0
2023. gada vasaras pēdējā dienā Latvijā tika laboti augstākās temperatūras rekordi. Ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka septembris šogad ir bijis siltākais mēnesis kopš visai tālā 1934. gada. Togad vidējā gaisa temperatūra bija 15,2 grādi, bet šogad mēneša pirmajā dekādēs tā bija 15,6 grādi. Kopumā mēnesī pārspēti 40 siltuma rekordi. Klimata maiņa dara savu, par to nav nekādu šaubu.
Taču šonedēļ gribu apspriest politiku Amerikā.
Kongresa apakšpalātā patlaban valda absolūtākais haoss.
Lai tiktu pie kāda likumprojekta apspriešanas, deputātiem jāpieņem noteikumi par tā apspriešanu. Pagājušajā nedēļā trīsreiz pietiekami liels skaits Republikāņu partijas pārstāvju balsoja pret, lai šo jautājumu noraidītu.
Konkrētais jautājums bija par nākamā gada budžetu Amerikas aizsardzības sistēmai. Cita starpā, tajā paredzēti 24 miljardi dolāru, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret Kremļa fašista spēkiem. Cik var spriest, pēdējā laikā ukraiņiem veicies tīri labi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pagājušajā nedēļā bija Ņujorkā, kur viņš uzrunāja Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālasambleju. Vēstīts, apmēram puse sēdvietu lielajā zālē bija tukšas, diplomātiem acīmredzot uzskatot, ka bija jādara kaut kas cits.
Zeļenska kungs tālāk devās uz Vašingtonu, kur viņš tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un atklātā tekstā pateica, bez palīdzības no Amerikas un citām valstīm, Ukraina karā zaudēs. Skarbs atgādinājums nudien.
Ukrainas prezidents arīdzan tikās ar ASV senatoriem. Senāts jau pirms laba laiciņa ar lielu balsu vairākumu apstiprināja visus nākamā gada budžeta likumus. Zeļenski zālē, kur viņš uzrunāja senators, ieveda gan Demokrātu frakcijas, gan arī Republikāņu frakcijas līderi.
Republikāņu frakcijas priekšsēdētājs Mičs Makonels atzina: “Amerikas atbalsts Ukrainai nav labdarība. Tas ir ieguldījums mūsu pašu interesēs.”
Senatori Amerikā ir saprotošāki, nekā apakšpalātas deputāti. Spīkers Kevins Makārtijs atteicās tikties ar Zelenski, apgalvojot, ka viņš bija pārāk aizņemts, lai tā darītu. Tā vietā namatēvs Ukrainas prezidentam bija Demokrātu frakcijas priekšsēdētājs Hakīms Džefrijs.
Tiesa, Makārtijs vēlāk atzina, ka tikšanās laikā abās Kongresa palātās, Ukrainas prezidents bija “tiešs un godīgs, atbildot uz visiem jautājumiem. Dzirdēju daudz kā pozitīva.”
Nelaime Makārtijam, kā esmu rakstījis citreiz, ir fakts, ka viņa frakcijā ir maza grupiņa drausmīgi radikālu republikāņu. Šogad janvārī, kad bija vajadzīgas 15 kārtas, lai Makārtiju apstiprinātu spīkera amatā, viņš šiem radikāļiem apsolīja visādas lietas un nu, diemžēl, laiks samaksāt rēķinu.
Cita starpā, Makārtijs piekrita grozīt palātas noteikumus, lai noteiktu, ka kaut viens Kongresa deputāts var pieprasīt spīkera atstādināšanu no amata un automātiski nodrošināt balsojumu palātā par šo prasību.
Visticamāk, ja kāds no tiem tā darīs, Makārtija dienas amatā būs skaitītas.
Viens, kas viņam liek justies drošāk, ir fakts, ka visticamāk neviens cits amatu nevēlas, jo pārvaldīt Republikāņu frakciju patlaban ir tas pats, kas ganīt lielu baru kaķu. Nekas tur nesanāk.
Tomēr situācija patlaban ir ļoti smaga. Ja Republikāņu frakcija nesavāksies un neapstiprinās kaut vai viena mēneša pagarinājumu šī gada budžetā, tad šosestdien, 30. septembrī un pusnaktī, Amerikai nāksies izslēgt gaismas un slēgt durvis.
Pēdējo desmitgažu laikā tas ir noticis divreiz. 1995. gadā republikāņi saniķojās par valsts budžeta jautājumu un panāca valdības slēgšanu vispirms no 14. līdz 19. novembrim un tad no 16. decembra līdz 1996. gada 6. janvārim.
2018. gadā strīdā par to, vai finansēt prezidenta Donalda Trampa ieceri gar visu robežu ar Meksiku uzbūvēt mūri, republikāņi panāca valdības slēgšanu no 22. decembra līdz 25. janvārim nākamajā gadā – kopumā 35 dienu garumā.
Valdības slēgšana nozīmē tieši to – visu valsts iestāžu slēgšanu līdz situācija ir atrisināta. Būtiskiem darbiniekiem valdības ministrijās un citur jābūt darbā bez maksas. Pārējie var doties mājās, arīdzan bez samaksas.
Tas nozīmē algu apturēšanu ne tikai politiskiem darbiniekiem, bet arīdzan, piemēram, valsts bruņoto spēku karavīriem. Slēgti visi valsts parki. Apturēta jaunu tiesību izsniegšana attiecībā uz sociālo nodrošinājumu vecumdienās u.tml.
2018. gadā bezpartejiskais Kongresa birojs aprēķināja, ka valdības slēgšana ASV tautsaimniecībai maksājusi vismaz 11 miljardus ASV dolāru zaudējumos un droši vien vairāk, jo situācijā arī bija grūti aprēķināmas netiešas izmaksas.
Šogad būs precīzi tas pats, un šogad tas būtu tikai tāpēc, ka Republikāņu frakcija ASV Kongresa apakšpalātā ir izrādījusies darba nespējīga un nekompetenta.
Trakie republikāņi vēlas masīvus budžeta izdevumu samazinājumus, tajā skaitā atceļot gandrīz visu to, ko prezidents Baidens un Demokrātu partijas vairākums panāca pirmajos divos viņa administrācijas gados.
Tā kaut kam, protams, nepiekrīt demokrāti un nekādā gadījumā nepiekritīs Senāts. Pirms jebkurš likums nonāk uz valsts prezidenta galda, identisks teksts ir jāapstiprina abās Kongresa palātās. Ja vienā pieņemts cits teksts, tad delegātiem no abām palātām ir jātiekas un jāatrod kopsaucējs.
Šogad tā vien šķiet, ka apakšpalāta neko nedarīs. Skumji.
Senātā pa to laiku izcēlās nudien nejēdzīgs kašķis. 2022. gadā Senātā ievēlēts cilvēks vārdā Džons Fetermans no Pensilvānijas. Pirms kļūt par senatoru viņš bija štata vicegubernators. Vēl pirms tam Bradokas pilsētas mērs.
2022. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā Džons Fetermans cieta insultu. Atkopšanās prasīja labu laiku, tajā skaitā kandidātam bija grūtības runāt. Novembrī viņš vienalga uzvarēja ar 51% balsu. Laimīgā kārtā oponents bija kādreizējs televīzijas raidījumu vadītājs, kurš kampaņas laikā uzskatāmi uzrādīja, ka viņš nesaprot vienkāršo Pensilvānijas iedzīvotāju dzīves reālijas, plus vēl viņš patiesībā dzīvoja kaimiņu štatā Ņūdžersijā.
Fetermans laikā kopš tam ir pilnībā atkopies, taču viņš ir gandrīz 206 centimetrus augumā un līdz ar to uzvalkā iespīlēts ērti nejūtas. Tāpēc senators gandrīz vienmēr ir redzams tērpts sporta tērpos ar kedām kājās.
Pagājušajā nedēļā Demokrātu partijas līderis Senātā Čaks Šūmers paziņoja, ka viņš ir gatavs atslābināt prasības par “pareizu” ģērbšanos palātas plenārsēžu zālē.
Tikai 1993. gadā sievietes Senātā panāca noteikumu maiņu, lai atceltu prasību, ka tām mugurā jābūt kleitām un nevis bikšu kostīmiem.
Tikai 2019. gadā panākta noteikumu maiņa, lai sievietes drīkstētu nēsāt kleitas bez piedurknēm. Senāts manā dzimtenē ir tāda tradicionāla vieta.
Republikāņi sev raksturīgā kārtā uz Šūmera paziņojumu reaģēja tā it kā Demokrātu frakcijas līderis būtu, piedodiet, uzkakājis uz Senāta tepiķa.
Senatore Sjūzena Kolinsa no Meinas pajokoja, ka viņa tādā gadījumā darbā ieradīsies tērpta bikini peldkostīmā.
Senatorei Kolinsai ir 70 gadi. Tā kaut ko negribētu redzēt neviens. Viņas kolēģis Džošs Haulijs no Misūri štata uz noteikumu maiņu reaģēja, Senāta plenārsēžu zālē ierodoties džinsos un kovboja zābakos.
Floridas gubernators Rons Desantiss, kurš cer nākamgad kļūt par Republikāņu partijas kandidātu valsts prezidenta amatam, Tviterī (piedodiet, es to par portālu X tomēr nevēlos saukt) rakstīja, ka “standartiem jākļūst augstākiem, nevis dumjākiem.”
Džons Fetermans uz to reaģēja ar šādu tekstu: “Es ģērbjos tāpat kā viņš vada savu kampaņu.”
Šogad, janvārī, likās, ka Desantisam varētu būt izredzes pārspēt kādreizējo prezidentu Trampu. Diemžēl laikā kopš tam izrādījies, ka viņam nav pilnīgi nekādas personības vai šarma. Nupat iznākušā aptaujā Ņūhempšīrā, kur būs vienas no pirmajām priekšvēlēšanām nākamgad, Desantiss bija noslīdējis līdz piektajai vietai kandidātu starpā.
Floridā šis cilvēks principā ir bijis fašists. Aizliegts skolās mācīt tumšādaino amerikāņu vēsturi un vispār pieminēt cilvēka seksualitāti. Kad milzīgā Disneja firma kritizēja šo pēdējo noteikumu, Desantiss reaģēja atņemot Disneja pasaules izklaides parkam dažādas nodokļu priekšrocības, kādas tas sen bija baudījis.
Floridā ir drakoniski noteikumi par sievietes tiesībām pašai lemt par savu reproduktīvo veselību. Vecākiem Floridā dotas tiesības iebilst pret jebkuru grāmatu skolu bibliotēkās, un skolai obligāti tā ir jāizņem no apgrozības.
Viena no grāmatām, kura tā aizliegta, ir Annas Frankas dienasgrāmata. Viņa bija pusaudze Nīderlandē, kuras ģimene ilgi slēpās no nacistiem 2. pasaules kara laikā. Kāds viņus nodeva un Anna kopā ar māsu mira nacistu koncentrācijas nometnē.
Tas bija īsi pirms kara beigām un Annas tētis izdzīvoja. Viņš kādreizējā slēptuvē atrada meitas dienasgrāmatu un panāca tās izdošanu nīderlandiešu valodā. Laikā kopš tam tā iztulkota vairāk nekā 70 valodās.
Floridā grāmata skolās tagad ir aizliegta, jo tā varētu atsevišķiem skolēniem likt justies “neērti.” Tieši tā paša “iemesla” dēļ ieviesti minētie aizliegumi attiecībā uz mācībām par rases un cilvēka seksualitātes jautājumiem. Murgs kaut kāds.
Donalds Tramps tikmēr turpina plosīties savā sociālajā tīklā pret prokuroriem, tiesnešiem un visiem pārējiem, kuri patlaban ir nodrošinājuši, ka pret kādreizējo prezidentu ir izvirzīta 91 ļoti nopietna kriminālapsūdzība gan federālajā, gan arī štatu līmenī.
Jaunākā tiesvedība ir Kolorado, kur iesniegta prasība tiesā aizliegt Trampa vārdu likt uz štata biļeteniem priekšvēlēšanās un vēlēšanās kā tādas nākamgad novembrī.
Iemesls ir ASV Konstitūcijas 14. grozījums, kurā teikts šādi:
“Par senatoru vai pārstāvi Kongresā, prezidenta vai viceprezidenta elektoru nevar būt un civilu vai militāru amatu Savienoto Valstu vai atsevišķas valsts dienestā nevar ieņemt cilvēks, kas agrāk, būdams Kongresa loceklis vai Savienoto Valstu amatpersona, vai valsts likumdevējsapulces loceklis vai amatpersona, devis zvērestu par Savienoto Valstu Konstitūcijas ievērošanu, pēc tam tomēr ir ņēmis dalību sacelšanās vai dumpī pret to vai arī sniedzis palīdzību un atbalstu tās ienaidniekiem.”
Šis grozījums pieņemts īsi pēc ASV Pilsoņu kara beigām, kad bija jautājums, ko iesākt ar tiem politiķiem, kuri aktīvi bija piedalījušies cīņā pret Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šogad jautājums ir saistībā ar to, kas notika 2021. g. 6. janvārī. Būtu grūti teikt, ka tas bija kaut kas cits kā minētajā grozījumā minētie “sacelšanās vai dumpis.” Donalds Tramps to atbalstīja ar lielu entuziasmu, tāpēc prasība tiesā.
Kolorado nav vienīgais štats, kurā patlaban šis jautājums tiek apspriests. Nav nekāda jautājuma, ja kāds no tiem apstiprinās aizliegumu, tas taps pārsūdzēts, un jautājums ar laiku nonāks Augstākās tiesas priekšā.
Grūti spriest, ko augstā tiesa par tā kaut ko teiktu. Pēdējo gadu laikā tā ir noraidījusi dažādas prasības no kādreizējā prezidenta sakarā ar kriminālapsūdzībām pret viņu un ar attiecīgajām prasībām par liecību un dokumentu sniegšanu.
Nebūšu pārsteigts, ja tiesa arī šajā gadījumā balsos pret viņu, taču maz ticams, ka līdz tam tā varētu nonākt pirms nākamā gada vēlēšanām, kuras būs 5. novembrī.
Nudien nesaprotamu iemeslu dēļ Tramps joprojām ir populārākais kandidāts republikāņu pusē.
Jaunākajā aptaujā, kas publicēta 23. septembrī, viņam atbalstu pauda 55,2% republikāņu vēlētāju. Desantiss valsts līmenī joprojām ir otrajā vietā, bet ar tikai 13,2% atbalsta. Nevienam citam kandidātam vismaz patlaban nav vairāk par 7,4 procentiem.
Liels jautājums šajā visā ir par to, kā Trampa tiesāšana dažādu kriminālapsūdzību kontekstā ietekmēs vēlēšanas. Viņš ir turpinājis savā sociālajā tīklā un citur bļaut par prokuroriem, tiesnešiem un citiem, kuri ir vērsušies pret viņu.
Cita starpā kādreizējais prezidents arī ir mudinājis republikāņus Kongresa apakšpalātā turpināt balsot pret visu pēc kārtas un tāpēc panākt valdības slēgšanu.
Tramps cer, ka tas apturēs federālā izmeklētāja Džeka Smita un federālo tiesu darbu. Pirmkārt, diez vai, un, otrkārt, ja arī republikāņi tā darīs, tie tiks piespiesti piekāpties ātrāk un nevis vēlāk, jo bez budžeta Amerika tomēr nevar palikt.
Tiesnesis Kolorado pirmajā dienā, kad viņš apsprieda prasību, noteica, ka Tramps nedrīkst nekādā veidā apdraudēt vai censties ietekmēt tiesu vai citus. Šķiet, tāpat drīz arī darīs tiesnese federālajā lietā par 6. janvāra dumpi un tiesnesis Džordžijas lietā par Trampa centieniem tur viltot vēlēšanu rezultātus.
Ja tiesnešu pacietības kauss taps izsmelts, būs iespējams, ka taps noteikts, ka kādreizējam prezidentam būs jāsēž cietumā līdz tiesāšanas sākumam.
Tas būtu sarežģīti tādā nozīmē, ka viņam kā bijušajam prezidentam joprojām ir slepenā dienesta aizsardzība, un būtu jautājums par to, kā tas notiktu cietuma apstākļos.
Taču tiesnešiem un tiesām ir būtiski nodrošināt, ka amerikāņu tauta saprot, ka pret šo konkrēto privātpersonu tiesa izturas tieši tāpat kā pret jebkuru citu krimināli apsūdzētu personu. Iespējams, risinājums būs mājas arests un elektronisko ierīču konfiscēšana.
Nobeigumā sakarā ar senatoru Fetermanu un viņa sporta tērpiem, atgādināšu lasītājiem, ka 6. Saeimā no sen jau nebūtībā iegrimušās Vienības partijas tapa ievēlēts cilvēks vārdā Gundars Valdmanis. Kanādā uzaugušais Freimanis plenārsēdēs mēdza ierasties šortos un sandalēs. Viņš arī bija ļoti bļaustīgs deputāts un vairākkārt tāpēc tapa izslēgts no vairākām Saeimas sēdēm. 7. Saeima viņa vairs nebija, bet tāpat kā Senāts ar Fetermanu, arī Saeima ar Valdmani tika galā un darbojās tālāk.
