Pašdarbība bez kopskata 6
Vērienīgu kritiku VK revīzijas ziņojumā izpelnījušās izdienas pensijas. Valsts kontroliere uzskata, ka šajā jomā ilgstoši valdījusi pašdarbība, kad katra nozare virza savas prasības bez vienota kopskata. “LA” jau iepriekš aktualizēja šo tematu, vēstot par aizvien pieaugošo izdienas pensionāru skaitu un pensijām nepieciešamo finansējumu. Šogad to izmaksai nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro. Revidentu ieskatā pensiju sākotnējais mērķis ir novecojis, jo pieejami dažādi citi sociālās drošības pasākumi, turklāt gandrīz 71% izdienas pensionāru turpina strādāt arī pēc izdienas pensiju piešķiršanas. Izdienas pensiju apmērs ir vidēji 1,5 reizes lielāks nekā vecuma pensija.
“Piemēram, diplomāta izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet nopelnītā valsts vecuma pensija ir 592 eiro un šī starpība ir jāmaksā no valsts budžeta,” norāda I. Vārava, uzsverot, ka pašlaik tās ir tikai papildu ienākumu avots un pastāv atšķirīgi to piešķiršanas kritēriji. VK atzinusi, ka ir nepieļaujama izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšana, kamēr netiek sistēmiski izvērtēta šī joma. Tiesa, tam nepieciešams politisks atbalsts, ko līdzšinējais LM rosinājums nav guvis. Šobrīd ministrija ieņēmusi nogaidošu pozīciju un norāda, ka tās rīcībā nav mehānismu, lai situāciju risinātu. “Mēs piekrītam Valsts kontrolei šajā jautājumā, taču nebūsim tie, kas šajā brīdī virzīs šo jautājumu darba kārtībā,” saka I. Alliks.
Tālab VK aicinās to darīt Valsts prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu. Tikmēr jau rīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 2. lasījumā tiks skatīts jautājums par izdienas pensiju piešķiršanu pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības skolotājiem, kas ievērojami paplašinātu izdienas pensiju saņēmēju loku. Savukārt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vakar iesniegta 941 muitnieku un muitas policistu parakstīta petīcija par izdienas pensiju ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Kučinskis sola, ka valdība izdienas pensiju jautājumu skatīs konceptuāli.
Būtiskākie pensiju sistēmas trūkumi
Minimālās pensijas apmērs nesasniedz 20% no vidējās algas.
Daudzi veic mazas iemaksas vai neveic nemaz.
Pārmērīgi augsta maksa par pensiju līdzekļu pārvaldīšanu.
Nav pensiju budžeta rezerves jeb “drošības spilvena” regulējuma.
Sabiedrība netic pensiju sistēmai.
Nepilnības publiski pieejamajā informācijā.
Izdienas pensijas neatbilst pensiju politikas būtībai.
Avots: Valsts kontrole
