Nodedzina baznīcu, nogriež pirkstu taksometra vadītājam, terorizē sievietes. Krievijas karavīri nežēlo arī savējos 119
Mulino ciems Ņižņijnovgorodas apgabalā ir viena no galvenajām vietām, kur tiek apmācīti Krievijas karavīri karam Ukrainā. Cita starpā šeit atrodas lielākais artilēristu apmācības centrs Eiropā. Šeit no tūkstošiem algotņu tika izveidots arī 3. armijas korpuss, kas 2022. gada rudenī pie Harkivas un 2023. gada pavasarī pie Bahmutas cieta milzīgus zaudējumus. Taču vietējiem iedzīvotājiem tie ir pazīstami nevis ar saviem “varoņdarbiem” kaujas laukā, bet gan ar to, kā viņi terorizē ciematu: aprīlī karavīri aizdedzināja baznīcu, bet jūnijā nogrieza pirkstu taksometra vadītājam, vēsta izdevums “The Insider”.
Militāristu nemitīgā dzeršana ir kļuvusi par īstu murgu vietējiem iedzīvotājiem. Mulinas iedzīvotāji lūdz Ņižņijnovgorodas apgabala gubernatoru ieviest sauso likumu un neļaut karavīriem uzturēties ārpus apmācību centra.
Mulino iedzīvotājs, kas strādā par taksometra vadītāju, Abbas Ali atceras, kā nakts brauciens ar karavīriem viņam gandrīz maksāja dzīvību.
Jūnija vidū viņš piekrita aizvest jaunos karavīrus no Mulino militārās vienības uz pirti Dzeržinskā. Pa ceļam militāristi, kas jau bija apreibuši, lūdza šoferim apstāties veikalā un nopirka vēl degvīna. Kādā autoceļa posmā uz ceļa izlēca alnis – jauns, bet pietiekami liels, lai izsistu priekšējo stiklu. Pēc autovadītāja teiktā, “dzīvnieka iekšas aptraipīja priekšējā sēdeklī braucošā karavīra formas tērpu”. Pasažieri bija sašutuši.
“Es lūdzu šos karavīrus, sakot, ka man ir bērni, ģimene. Man nav nekā līdzi, brauksim uz ciematu, es jums visu kompensēšu. Bet viņš paņēma [nazi] un teica: pirkstu vai dzīvību? Es teicu: pirkstu, protams. Viņš ar nazi nogrieza man mazo pirkstiņu,” stāsta 50 gadus vecais taksometra šoferis.
Beigās viņu vēl piekāva. Ali guva ribu lūzumus, smadzeņu satricinājumu, plaušu bojājumus un vairākas hematomas. Galu galā vīrietim tika teikts: “Ja tu ziņosi, mēs tevi nogalināsim.
Visi četri spīdzinātāji tika aizturēti gandrīz nekavējoties. Divi no viņiem tika atzīti par lieciniekiem. Divi citi tika aizturēti, un tika ierosināta krimināllieta pēc panta “laupīšana”. Vietējie plašsaziņas līdzekļi baidījās pieminēt, ka taksometra vadītāja mocītāji bija militārpersonas un vismaz viens no viņiem bija atgriezies no Ukrainas.
Uz ceļa no šosejas uz Mulino pastāvīgi notiek avārijas. Ceļš ir līkumains, nav ne fotoradaru, ne patruļu, kas uzrauga negadījumus. Vietējie iedzīvotāji – gan civiliedzīvotāji, gan militārpersonas – regulāri sēžas pie stūres iereibuši.
Pašā ciematā dzīvo 14 500 cilvēku, galvenokārt militārpersonas, viņu ģimenes un radinieki. Vietējie iedzīvotāji visvairāk sūdzas par karavīru uzvedību, pieprasa aizliegt viņiem vakarā atstāt savas vienības un ieviest ciematā sauso likumu.
Piektdienas vakaros karavīri “ieņem” vietējo veikalu, kurā iegādājas alkoholiskos dzērienus.
Mulino iedzīvotāja, kas nesen strādāja par pārdevēju vienā no ciema veikaliem, tā arī nepierada pie iereibušo karavīru pūļiem. Viņas vīrs uzstāja uz viņas atlaišanu; viņš pats ir militārists un strādā vienā no mācību centriem, apmācot karavīrus. Tāpat kā daudzi ciemata iedzīvotāji, viņš nav sajūsmā par tiem, kas uz Mulino ievesti pēc kara Ukrainā. Viņa stāsta, ka sievietes un bērni izvairās staigāt vieni tumsā, jo baidās no iereibušajiem karavīriem, īpaši no brīvprātīgajiem, kas dodas uz karu Ukrainā, bet īpaši no tiem, kas no kara atgriezušies.
“Mēs šeit neesam pieraduši pie šādas sabiedrības! Mums tas ir ļoti mežonīgi!” – sūdzas sieviete. Pēc viņas domām, pirms Krievija iebruka Ukrainā, karavīri uzvedās pieklājīgāk: “Tagad mums ir tikai kaut kādi klaidoņi, es pat nezinu, kur šādi cilvēki dzīvo. Es braukāju pa reģioniem, man ir daudz radinieku mazpilsētās un ciemos, bet šādu uzvedību nekad neesmu redzējusi.”
Naktī uz 7. aprīli karavīri aizdedzināja ciemata baznīcu. Nav īsti skaidrs, kā aizdegās altāris – iespējams, ka karavīriem ar izdzerto alkohola daudzumu nepietika, lai sasildītos. Viens no viņiem bija tik piedzēries, ka nepamodās, kad sākās ugunsgrēks, un gāja bojā.
Tikmēr varas iestādes slēpj visus negadījumus, kuros iesaistīta armija, labākajā gadījumā aprobežojoties ar sausiem formulējumiem bez sīkāka izklāsta.
