EP deputāti pieprasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas 11
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā apstiprināja pasākumu plānu, kas palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ierosināto ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050. gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.
EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka jau 2026. gadā. EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi, – līdz 2032. gadam.
Tāpat EP deputāti vēlas, lai dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz “E” energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033. gadam – “D” klasi. Dalībvalsts ēku energoefektivitātes skalā no “A” līdz “G”, kas līdzīga skalai elektropreču marķējumā, “G” klasē ir 15% no ēkām ar viszemākajiem rādītājiem.
Ēkām, kas nav dzīvojamās ēkas, un sabiedriskām ēkām šīs klases būtu jāsasniedz attiecīgi līdz 2027. un 2030. gadam. Energoefektivitātes uzlabošana, ko var panākt, piemēram, ar siltumizolācijas darbiem vai apsildes sistēmas uzlabošanu, notiktu, kad ēku pārdod vai kad tajā notiek lieli renovācijas darbi, vai – īrēšanas gadījumā – kad tiek parakstīts jauns līgums.
Valstu renovācijas plānos būtu jāparedz atbalsta shēmas, lai atvieglotu piekļuvi dotācijām un finansējumam. Dalībvalstīm būtu jāveido bezmaksas informācijas punkti un izmaksu ziņā neitrālas renovācijas shēmas. Finanšu shēmās būtu jāparedz nozīmīga piemaksa par pamatīgām renovācijām, jo īpaši ēkām ar vissliktākajiem rādītājiem. Neaizsargātām mājsaimniecībām būs jāparedz iespēja saņemt dotācijas un subsīdijas.
Jāpiebilst, ka jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem un ES valstis šos noteikumus varēs nepiemērot ēkām, ko oficiāli aizsargā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, kā arī tehniskām ēkām, pagaidu ēkām un baznīcām un lūgšanas vietām. Dalībvalstis no šīm prasībām varēs atbrīvot publiskā īpašumā esošos sociālos mājokļus, ja renovācijas rezultātā pieaugtu īres maksa un to nevarētu kompensēt ar zemākiem enerģijas rēķiniem.
EP deputāti arī vēlas, lai dalībvalstis jaunos mērķus ierobežotā skaitā ēku varētu pielāgot atkarībā no tā, vai renovācija konkrētajās ēkās ir rentabla un tehniski iespējama un vai ir pieejams kvalificēts darbaspēks. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% no SEG emisijām.
