Vai izglītībā šogad gaidāms “kļūdu labojums”? 74
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atskatoties uz iepriekšējām prognozēm izglītības jomā, jāsecina, ka tās lielā mērā piepildījušās, tomēr bijušas arī kļūdas. Prognozēju, ka pēc vēlēšanām izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece paliks savā amatā. Bija gan piebilde: ja vien viņas pārstāvētā partija “Konservatīvie” vispār iekļūs 14. Saeimā. Neiekļuva, un tagad ministre ir Anda Čakša (“JV”).
Taisnība izrādījās, ka no 1. septembra nauda skolēnam nesekos uz skolu, bet gan uz pašvaldību. Kā gaidīts, turpinājās diskusijas par jaunu modeli skolotāju darba slodzes aprēķināšanai, bet ieviests tas netika.
Var strīdēties, cik precīza bija prognoze, ka lielas izmaiņas skolu tīklā 2022. gadā nav gaidāmas. Tika likvidētas aptuveni 20 skolas, vēl ap 10 skolām tika apvienotas. Zinot, ka valstī ir ap 600 skolām, tas nav daudz, tomēr skaidrs, ka katra konkrētā apdzīvotā vieta to izjūt sāpīgi.
Nākamo gadu prognozēt ir diezgan grūti. No vienas puses, aizvien biežāk politiķi atzīst kļūdas, kas pieļautas izglītības jomā, jo sevišķi attiecībā uz jaunā izglītības satura ieviešanu un skolotāju (ne)piesaisti. Tiek solītas pārmaiņas un kļūdu labošana. No otras puses, jau pieredzēts, ka lielie kritizētāji, tikuši pie darīšanas, saprot, ka tas tomēr nav iespējams.
? Vai tiks izvētīts jaunais izglītības saturs?
Jā, domāju, ka to darīs: būs sēdes un sanāksmes, kurās vērtēs, kas ir izdevies un kas ne. Iespējams, gaidāma šausmināšanās par centralizēto eksāmenu rezultātiem: pirmo reizi tos kārtos tie, kuri visus trīs vidusskolas gadus mācījušies atbilstoši jaunajam izglītības saturam, turklāt eksāmeniem būs trīs dažādas grūtības pakāpes.
Tāpat eksāmenus kārtos 9. klašu skolēni, kuri no 7. klases apgūst jauno saturu. Starp citu, 2021. gadā daļa devītklasnieku piedalījās arī starptautiskajā skolēnu sekmju mērījumā “PISA”, kura rezultāti vēl tiek apkopoti, bet tos publiskos nākamgad. Arī tie parādīs, kā tad skolēni mācījušies attālināti un jaunajā saturā.
Rezultāti varētu nebūt iepriecinoši. Tiks meklēti vainīgie, un kritīs kāda ierēdņa vai eksperta galva. Taču pēc būtības jauno saturu kardināli nemainīs: tam nebūs ne laika, ne resursu. Jauno saturu izstrādāja un ieviesa par Eiropas Savienības struktūrfondu miljoniem. Vai valsts budžetā ir nauda, lai to tērētu kļūdu labošanai?
? Kas notiks ar skolotāju vakancēm?
Tās strauji neaizpildīsies. Pat ja notiks neliela algu celšana, tā neaizvilinās uz skolām tos, kuriem izglītība ļauj strādāt skolā, bet kuri strādā citur. Jāņem vērā, ka pat tie, kuri piesaistīti darbam skolās, ne vienmēr tur grasās nostrādāt visu mūžu.
Pat ja vakanču skaits tehniski tiks samazināts, kārtojot skolu tīklu un efektivizējot izglītības sistēmu, skolotāju arvien trūks, ja tiešām tiks ieviests pedagogiem solītais slodzes sadalījums, kas ļaus tikai 60 procentus no darba laika vadīt kontaktstundas. Skolotāju trūkums būs politiskajā darba kārtībā vismaz tuvākos piecus gadus.
? Vai tiks ieviests jaunais augstskolu finansēšanas modelis, atsakoties no valsts pilnībā apmaksātajām studiju vietām?
Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām IZM nāca klajā ar šādu plānu, paužot vēlmi to ieviest jau no nākamā studiju gada. Domāju, ka šīs ir pārāk kardinālas pārmaiņas, lai tās ieviestu tik īsā laikā. Taču diskutēts par to tiks, jo ar naudu, ko valsts piešķir augstskolām studentu apmācībai, tām vairs pilnīgi noteikti nepietiek.
Tā kā valsts budžetā nav brīvas naudas, lai būtiski celtu finansējumu augstskolām, ideja paņemt vairāk naudas no studentiem tiks nopietni apspriesta, tomēr, manuprāt, par šādu soli politiķi izšķirsies vien tad, ja reforma būs sagatavota tā, lai visiem studentiem, kam tas vajadzīgs, tiešām būtu pieejami studiju kredīti, un arī sabiedrībai būs pienācīgi izskaidroti reformas ieguvumi. Taču tuvākā gada laikā tik pārdomātu reformu, kas turklāt gūtu sabiedrības atbalstu, nebūs iespējams sagatavot.
