Veselības aprūpē janvāris atnācis ar šausmām: vai gaidāms kovida uzliesmojums, slimnīcas uz bankrota robežas? 52
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arī aizvadītajā gadā tāpat kā 2020. un 2021. gadā bijām spiesti sadzīvot ar kovidu. Kā jau prognozēju, cilvēki neskrēja uz potēšanas kabinetiem, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu vakcīnu pret Covid-19. Lai neaizietu bojā neizpotētās vakcīnu devas, valdība tās bija spiesta ziedot trešajām valstīm kopsummā par gandrīz 20 miljoniem eiro.
Nav piepildījusies mana prognoze par to, ka jau pavasarī varētu atjaunoties pieejamība plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem. Atgādināšu, ka Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma no 2021. gada 3. decembra ierobežot hroniski slimo cilvēku ārstēšanu un izmeklēšanu, jo slimnīcas bija pārpildītas ar kovida pacientiem. Tikai no aizvadītā gada rudens, nevis pavasara, proti, 22. novembra, tika paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
? Vai jāgatavojas jaunam Covid-19 uzliesmojumam?
Labāk vai sliktāk, tomēr esam iemācījušies sadzīvot ar Covid-19. Pasaules Veselības organizācija vēl arvien nav oficiāli paziņojusi par pandēmijas atcelšanu. Kaut tas patlaban vēl plosās Ķīnā, kovids vairs netiek uztverts kā globāla mēroga apdraudējums.
Man ļoti gribētos iepriecināt Latvijas iedzīvotājus, paziņojot, ka jauns kovida uzliesmojums vairs nebūs, taču tas būtu pārāk optimistisks secinājums, nerēķinoties ar ārstu un zinātnieku pausto.
Piemēram, infektologs Uga Dumpis uzskata, ka janvārī tomēr varētu ievērojami pieaugt saslimstība ar omikrona jauno paveidu. Taču katra nākamā Covid-19 viļņa laikā gan inficēto, gan arī mirušo skaits ir krietni mazāks nekā iepriekš. Kaut vīruss kļūst vājāks, tomēr vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir aktuāla. Īpaši tiem cilvēkiem, kuri sasnieguši 70 gadu vecumu.
? Vai valsts un pašvaldību slimnīcas nonāks uz bankrota robežas lielo parādu dēļ?
Tas ir jautājums par to, kā valdība pārdalīs ap 215 miljoniem eiro, kas 2023. gada budžetā paredzēti jaunām iniciatīvām. Universitātes slimnīcām zaudējumi parasti tiek likvidēti no valsts budžeta, bet šobrīd nav skaidrs, vai nauda tiks atrasta, lai segtu pašvaldību stacionāru lielos mīnusus.
Jau tagad ir reģionālās slimnīcas, kurām šie zaudējumi mēnesī sasniedz vairāk nekā simts tūkstošus eiro un gadā var pārsniegt vienu miljonu eiro. Daudzi slimnīcu vadītāji neslēpa, ka janvāri gaidot ar tādām šausmām, kādas nekad neesot piedzīvojuši.
“Pieaugošās enerģētikas, būvniecības, pacientu ēdināšanas un citas administratīvās izmaksas rada neplānotu slogu ikvienai slimnīcai. Mums kopā ar valdības partneriem būs jāmeklē risinājumi, kā šo amortizēt, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību,” solīja veselības ministre Līga Meņģelsone, tiekoties ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīniku vadītājiem.
Gribētos ticēt, ka valdība nepieļaus slimnīcu bankrotus un naudu zaudējumu segšanai tomēr atradīs.
? Vai Līga Meņģelsone būs labāka veselības ministre nekā viņas priekšgājējs Daniels Pavļuts?
Meņģelsone nav tik pašpārliecināta un augstprātīga, kāds bija Pavļuts, un tas veiksmīgāk ļaus veidot attiecības ar mediķiem. Taču ar attiecībām vien nepietiks, ministrei būs nepieciešamas caursišanas spējas, lai veselības aprūpei tiktu vairāk naudas.
Jāteic, ka Pavļutam par šīm spējām nebija jāsūdzas, īpaši atceroties, kā tapa Vakcinācijas birojs ar “treknajām” algām. Visticamāk, ka Meņģelsonei šajā ziņā būs problēmas. Latvijas Radio Meņģelsone neslēpa, ka brīdī, kad ministram ir skaidrs, ka viņš netiek galā ar saviem pienākumiem, tas obligāti ir jāatzīst.
