Prognozējam ekonomiku! Cik ļoti samazināsies IKP? 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar pagājušā gada sākumā izteiktajām prognozēm ekonomikas jomā ir tāda pati nelaime kā ar prognozēšanu kopumā – mēs pieņemam, ka tendences un zināmie faktori, kurus redzam šobrīd, lineāri attīstīsies arī nākotnē. Daudzos gadījumos tā arī notiek, taču tikai līdz brīdim, kad iejaucas iepriekš neparedzami faktori, kurus ASV domātājs Nasims Nikolass Talebs nokristījis par “melnajiem gulbjiem”.
Tieši tā noticis ar pērn izteiktajām prognozēm ekonomikas jomā, jo divas no tām Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītie ekonomiskie procesi padarīja pilnīgi nevērtīgas. Tā, piemēram, balstoties uz datiem par ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas nodarītā posta, “Latvijas Avīze” prognozēja iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% apmērā, realitātē tas būs vairāk nekā trīs reizes mazāks – tikai 1,6%.
To nosaka kara un sankciju radītās piegāžu un eksporta tirgu izmaiņas un trakojošā inflācija. Arī otra prognoze par 2022. gada inflāciju, kuru komercbankas prognozēja 6% lielu, bet Latvijas banka – pat tikai 2% apmērā – ir brēcoši kļūdaina. Reālā, energoresursu un citu izejvielu cenu milzīgā pieauguma radītā vidējā inflācija gada mērogā būs ap 17,3%.
Vienīgi trešo prognozi, kurai nav sakara ar kara izraisītajām pārmaiņām, varētu uzskatīt par pārmērīgi optimistisku – tika prognozēts, ka taromātos izdosies savākt ap 90% no visiem dzērienu iepakojumiem. Reālais rezultāts ir pieticīgāks – tiek savākti ap 60% no visiem dzērienu iepakojumiem. Cilvēka daba un paradumi nemainās tik ātri.
? Cik ļoti samazināsies IKP?
Ņemot vērā, ka neparedzamie faktori, kas padarījuši pērnās prognozes nevērtīgas, turpina darboties, prognozēšanai jāpieiet uzmanīgi. Tomēr varam puslīdz droši prognozēt īsu Latvijas ekonomikas kritienu IKP samazināšanās zonā 2023. gada pirmajā pusgadā un tās pakāpenisku rāpšanos ārā no bedres gada otrajā pusē. Gada kopējais rezultāts varētu būt –1% no iekšzemes kopprodukta, tātad pirmajā pusgadā iekritīsim dziļākā bedrē, nekā otrajā pusgadā spēsim izrāpties. 2024. un 2025. gads sola vārgulīgu, bet tomēr pozitīvu ekonomikas izaugsmi – ap 3% gadā.
? Kāda būs inflācija?
Šā gada vidējā inflācija 17,3% apmērā nākamgad pārvērtīsies par apmēram 9% lielu inflāciju. To nosaka arvien lielākā tirgus pārliecība visā Eiropā, ka atteikšanās no Krievijas energoresursiem neradīs tik smagas sekas, kā iepriekš prognozēts. Tā kā tieši energoresursu cenas ir galvenais inflācijas virzītājs, tad, tām krītoties, kritīs arī inflācija. Jāpiebilst, ka tieši gāzes cenu kritums Eiropas tirgū šoziem ir viens no lielākajiem gada pārsteigumiem.
? Vai turpināsies atjaunojamās enerģētikas bums?
Nepieciešamība atrast alternatīvas Krievijas fosilajiem resursiem liks valdībai un pašvaldībām atteikties no birokrātiskās pieejas atjaunojamo resursu enerģētikas attīstībā, radot bumu šajā nozarē, kas ilgs apmēram desmit turpmākos gadus. Tas gan nemainīs faktu, ka dažus tuvākos gadus būsim ļoti atkarīgi no gāzes cenām, taču pakāpeniski tas mainīsies.
