2023. gads būs karstākais gads vēsturē. Zinātnieki septembra temperatūru nosauc par bezprecedenta 20
2023. gada septembris bija vissiltākais septembris, kāds jebkad reģistrēts. Gada pirmajos deviņos mēnešos globālā temperatūra bija par 0,52 grādiem pēc Celsija augstāka nekā vidēji tai vajadzētu būt. Turklāt paredzēts, ka šis gads kļūs par visu laiku karstāko gadu novērojumu vēsturē, tā liecina Eiropas Savienības “Kopernika Klimata pārmaiņu dienesta” (C3S) ziņojums.
Tajā konstatēts, ka globālā temperatūra 2023. gada janvārī–septembrī bija par 0,52 grādiem pēc Celsija augstāka nekā vidēji. Tas bija arī par 0,05 vairāk nekā līdz šim siltākā kalendārā gada, 2016. gada, pirmajos deviņos mēnešos, raksta Deutsche Welle.
Vidējā globālā temperatūra šogad līdz šim ir par 1,40 C augstāka nekā vidēji pirmsindustriālā laikmeta laikā no 1850. līdz 1900. gadam.
“Steidzamības sajūta vērienīgai rīcībai klimata jomā nekad nav bijusi tik kritiska,” sacīja C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa, norādot, ka ziņojums tiek publicēts tikai divus mēnešus pirms ANO klimata sarunām Dubajā.
Zinātnieki saka, ka klimata pārmaiņas, ko izraisa fosilā kurināmā dedzināšana, laikapstākļus padara ārkārtējus, piemēram, karstuma viļņus un vētras intensīvākas un biežākas.
Klimata pārmaiņu ietekme ir apvienojusies ar atkārtoto El Nino laikapstākļu modeli, kas sasilda virszemes ūdeņus Klusā okeāna austrumu un centrālajā daļā.
Saskaņā ar ziņojumu 2023. gada septembris bija siltākais septembris visu laiku. Vidējā virszemes gaisa temperatūra sasniedza 16,38 grādus pēc Celsija, kas ir par 0,93 C augstāka par mēneša vidējo 1991.-2020.gadā. Tas ir arī par 0,5 C siltāks nekā iepriekšējais siltākais līdz šim – 2020. gada septembris. Šis mēnesis bija aptuveni par 1,75 C siltāks nekā septembra vidējais rādītājs pirmsindustriālā atsauces periodā.
“Bezprecedenta temperatūra septembrī pēc vasaras rekordiem ir ārkārtīgi par daudz pārspējusi rekordus,” sacīja Bērdžesa. Viņa raksturoja mēnesi kā “ekstrēmu”, atzīstot, ka 2023. gads ir “ieguvis apšaubāmu pirmās vietas godu — tas ir siltākais gads un aptuveni 1,4 C virs pirmsindustriālā laikmeta vidējās temperatūras”. Saskaņā ar ziņojumu,
Eiropā šis mēnesis bija ne tikai karstākais reģistrētais mēnesis, bet arī laiks ar “mitrākiem nekā vidēji” apstākļiem daudzās kontinenta rietumu piekrastes daļās.
Tajā minēts ārkārtējais nokrišņu daudzums Grieķijā. Vētra izraisīja arī postošus plūdus Lībijā, nogalinot tūkstošiem cilvēku un lielā mērā iznīcinot tās austrumu pilsētu Dernu. Citas lietus skartās teritorijas Eiropā ir Ibērijas pussalas rietumi, Īrija, Lielbritānijas ziemeļi un Skandināvija.
Ārpus Eiropas tādas Latīņamerikas valstis kā Brazīlija un Čīle arī piedzīvoja to, kas ziņojumā teikts par “ārkārtējiem nokrišņiem” valstu dienvidu reģionos.
Dienests norāda, ka visi atklājumi ir balstīti uz datorizētām analīzēm, izmantojot mērījumus no satelītiem, kuģiem, lidmašīnām un meteoroloģiskām stacijām visā pasaulē.
