Optimistiskā prognoze var nepiepildīties. Kas šogad gaidāms veselības aprūpē? 30
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Janvārī apritēs gads, kopš veselības ministra amatā ir Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”), taču viņa aktivitātes nav palīdzējušas pārliecināt vakcinēties nozīmīgu sabiedrības daļu, kā to prognozēju iepriekš.
Senioru vakcinācijas aptveres ziņā Latvija joprojām ierindojas Eiropas Savienības beigu galā.
Sabiedrības uzticība politiķiem ir zema, tāpēc Pavļuta un citu politiķu aicinājumi pat izraisa pretreakciju. Paredzēju, ka no šā gada pavasara varētu atjaunoties ārkārtas situācijas laikā pārtrauktā pieejamība daļai veselības aprūpes plānveida pakalpojumu.
No 20. aprīļa tie tika daļēji atjaunoti, bet no 3. jūnija – jau pilnībā bija pieejama plānveida medicīniskā palīdzība. Taču rindā pēc tiem bija jāgaida mēnesi ilgāk nekā tad, ja plānveida ārstēšana nebūtu ierobežota.
? Vai omikrona uzliesmojuma laikā arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju steigsies saņemt balstvakcīnu?
Valdības izskatītajā informatīvajā ziņojumā 2021. gada nogalē plānots, ka 2022. gadā vakcināciju pret Covid-19 būs noslēguši 75–90% iedzīvotāju, bet balstvakcinācijas aptvere būšot 80%.
Tomēr var gadīties, ka pārliecināt cilvēkus saņemt balstvakcīnu būs vēl grūtāk, nekā iedrošināt doties pēc pirmajām divām potēm, un veselības ministra optimistiskās prognozes kārtējo reizi nepiepildīsies.
Cilvēki lasa un klausās, ka vakcīnu ražotāji strādā pie vakcīnas, kas varētu būt efektīva tieši pret omikrona mutāciju un varētu būt gatava lietošanai jau pavasarī. Tātad varbūt nesteigties un pagaidīt to?
Tieši šāds jautājums varētu rasties tiem cilvēkiem, kas šaubās par balstvakcinācijas lietderību. Nav zuduši arī citi aizspriedumi. Tāpēc VM būs ļoti grūts uzdevums pārliecināt cilvēkus saņemt trešo poti.
Palīdzēt varēs vienīgi digitālā Covid-19 sertifikāta termiņa ieviešana visā Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija uzskata, ka tam jābūt deviņiem mēnešiem un tad jāveic balstvakcinācija. Savukārt valdības vadītājs Krišjānis Kariņš licis saprast, ka Latvijā šis termiņš varētu būt vēl mazāks.
? Vai bijušais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens uzvarēs tiesā un tiks atjaunots amatā?
Par to, ka Latvija 2020. gada sākumā rezervēja mazāk vakcīnu nekā varēja, Ministru kabinets nolēma uz trim gadiem amatā pazemināt ZVA direktoru Svenu Henkuzenu. Viņš aizrotēts uz Veselības inspekciju par vadītājas vietnieku ārstniecības jautājumos.
Henkuzens jaunajā amatā nav stājies, jo pārmetumiem nepiekrīt un disciplinārsodu ir pārsūdzējis tiesā.
Visticamāk, tiesa varētu lemt par labu Henkuzenam, jo viņa darba pienākumu aprakstā nebija punkta, kas norādītu, ka viņam jāveic vakcīnu iepirkumi.
Šāda pienākuma nebija arī viņa vadītajai darba grupai.
? Vai Daniels Pavļuts būs veselības ministrs arī pēc Saeimas vēlēšanām?
Ja paskatāmies pagātnē, cik veselības ministri ir palikuši amatā jaunajā valdībā, kas izveidota pēc Saeimas vēlēšanām, tad jāteic, ka tikai viens, un tas bija Gundars Bērziņš, kurš pārstāvēja Tautas partiju. Viņš gan pēc neilga laika atkāpās veselības problēmu dēļ.
Šķiet, ka Pavļuts nebūs nekāds izņēmums un amatu nesaglabās, vēl jo vairāk tādēļ, ka pandēmijas ministra un arī visas valdības reitings ir visai zems.
