2022.gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu 6
2022.gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, kurā tiks aktualizēta darba ar jaunatni nozīme, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.
Bērziņa norādīja, ka Latvijā ir plānots pasākumu cikls, kurā īpaši aktualizēs starpnozaru atbalsta sniegšanu jauniešiem, kas cietuši no Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.
Viens no pasākuma cikla plāniem ir rīkot jaunu projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, ar mērķi sekmēt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, jauniešu informētību un medijpratību. Konkursā plānots atbalstīt 25 projektus.
Savukārt, lai nodrošinātu izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, 150 izglītības iestāžu pašpārvaldēm būs iespēja iesaistīties pašpārvalžu atbalsta programmā, kurā pašpārvalžu līderi varēs apgūt zināšanas par līdzdalību, komandas veidošanu, kā arī gūt atbalstu iniciatīvu īstenošanai izglītības iestādēs. Kopējais pašpārvalžu atbalsta programmas apjoms ir 294 680 eiro.
Tāpat plānots īstenot jaunatnes darbinieku izcilības programmu, attīstot jaunatnes darbinieku prasmi iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām darbā ar jaunatni. Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērziņa, programmas laikā tiks nodrošināts arī mentorings un supervīzijas jaunatnes darbiniekiem, lai sekmētu darba ar jaunatni kvalitāti. Turpmāk programmai paredzētās izmaksas sastādīs 144 700 eiro.
Vienlaikus nākamajā gadā tiks uzsākta jaunatnes politikas kvalitātes monitorings un pētniecība, turpmāk veltot finansējumu 50 000 eiro apmērā, sekmējot kvalitatīvas darba ar jaunatnes sistēmas attīstību. Bērziņa skaidroja, ka tāpat kā iepriekš tiks atbalstītas sešas nacionāla mēroga un sešas vietēja mēroga jaunatnes organizācijas, lai stiprinātu aktīvu jauniešu pilsonisko līdzdalību. Turklāt tiks sniegts atbalsts 15 pašvaldībām, ar mērķi stiprināt jaunatnes politikas īstenošanu vietējā līmenī.
Piemēram, līdz ar atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) pašvaldības varēs pieteikties atbalstam, lai attīstītu digitālo darbu ar jaunatni, kopumā nākamajā gadā tam veltot ap 1 miljonu eiro. Savukārt jaunatnes darbinieki varēs pilnveidot savas prasmes veikt digitālo darbu ar jauniešiem. Bērziņa norādīja, ka jaunajā pašvaldību likumā darbs ar jaunatni tiks nostiprināts kā pašvaldību autonomā funkcija, kas stiprinās darba ar jaunatni nozīmi pašvaldībās.
Plānots, ka nākamajā gadā tiks izvēlēta arī Latvijas Jauniešu galvaspilsēta, kura piedāvās īpašu pasākumu ciklu jauniešiem 2023.gadā.
