Lai sasniegtu noturīgu un pilnvērtīgu aizsardzību pret Covid-19, katram būs vajadzīgas divas vakcīnas 41
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā ar lielām cerībām un reizē bažām tiek gaidītas pirmās vakcīnas pret Covid-19. Daļa sabiedrības uzskata, ka, neraugoties uz to, ka šīs vakcīnas ir jaunas un nav zināms, kā katra cilvēka organisms uz tām reaģēs, tomēr labāk ir sapotēties, jo ieguvumi no potes tomēr atsver tos riskus, kas var rasties, saslimstot ar kovidu.
Savukārt citi, un tajā skaitā arī daļa mediķu, ir samērā skeptiski noskaņoti pret vakcinēšanos, un to var saprast, jo nekad nebūs tā, ka visi cilvēki jauno un nezināmo uzņems ar atplestām rokām.
Nākamais – vakcinēšanās gads
Veselības ministre Ilze Viņķele ir sacījusi, ka vakcinācija notikšot visā 2021. gada garumā un vienlaikus mums būšot jāsadzīvo ar specifiskajiem pulcēšanās un distancēšanās ierobežojumiem. Ministre sola, ka šis process būšot brīvprātīgs un par valsts budžeta līdzekļiem.
Tiek prognozēts, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) jau decembrī varētu reģistrēt ASV farmācijas uzņēmuma “Pfizer”un Vācijas kompānijas “BioNTech” izstrādāto vakcīnu cīņai pret koronavīrusu. Pirmā vakcīnu pret Covid-19 piegāde Latvijā tiek gaidīta janvāra sākumā, un tās apjoms būšot 12 tūkstoši devu, to ziņo Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Šīs devas sadalīšot 6000 mediķu potēšanai desmit slimnīcām, kurās ārstējas kovida slimnieki, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Taču universitātes un reģionālās slimnīcas nav vienīgās, kur šobrīd tiek uzņemti Covid-19 pacienti. To dara arī lokālās slimnīcas, bet mediķi, kas tur strādā, palikuši ārpus ZVA prioritāro grupu saraksta.
Lai nodrošinātu vakcinācijas pirmo posmu un noskaidrotu, kas mums piegādās vakcīnas, Nacionālais veselības dienests patlaban rīko iepirkumu zāļu lietirgotavām.
Otrajā posmā, februārī un martā, ārstniecības personu vakcinācija, visticamāk, turpināsies, bet klāt nāks arī sociālās aprūpes centri. S. Henkuzens prognozēja, ka nākamā gada otrajā un trešajā ceturksnī varētu tikt dota iespēja vakcinēties pārējai sabiedrībai, jo pēc optimistiskākā scenārija 40% prioritāro grupu jau būs bijusi iespēja sapotēties.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, infektoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska, kuras vadībā tiek izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar vakcinācijas un imunizācijas politikas īstenošanu valstī, pastāstīja, ka EZA ļoti pedantiski un skrupulozi pieejot katrai vakcīnai, – ražotājiem tiekot uzdots papildināt datus, uzraudzības un tirpināšanas process esot neiedomājami stingrs.
“Imunizācijas valsts padome rekomendēs uzsākt vakcināciju tikai tad, kad mums būs pieejama pilna zinātniskā informācija gan par vakcīnas drošumu, gan efektivitāti un visu pārējo,” solīja padomes vadītāja.
Blakusparādības – cik nopietnas?
“Pfizer” un “BioNTech”, kā arī ASV farmācijas uzņēmuma “Moderna” vakcīna, kuru arī jaunā gada sākumā paredzēts piegādāt mūsu valsts iedzīvotājiem, ir jauno tehnoloģiju vakcīnas.
Dace Zavadska sacīja, ka tieši jauno tehnoloģiju vakcīnām varētu būt nedaudz izteiktākas blaknes pēc potes saņemšanas nekā, piemēram, farmācijas kompānijas “AstraZeneca” un Oksfordas universitātes kopīgi izstrādātajai Covid-19 vakcīnai, kas ir mērķproteīna vakcīna un arī ar laiku droši vien nonāks Latvijā.
“Lokālās iekaisuma pazīmes, apsārtums, sāpīgums injekcijas vietā, kā arī temperatūra, galvassāpes un citas nepatīkamas sajūtas ir pusei vai nedaudz mazāk kā pusei vakcinēto. Ikvienam, kas saņems šīs vakcīnas, jāatceras, ka tas nav kaitīgi.
Var paciesties, zinot, ka pēc tam nebūs Covid-19 smagā formā, pat ja mēs tomēr inficēsimies,” sacīja daktere Zavadska un piebilda, ka pēc vakcinācijas varēšot mazgāties, sportot un turpināt savas ikdienas gaitas tieši tāpat kā pirms vakcīnas saņemšanas un alkohola lietošanai vai nelietošanai nav nekādas saistības ar vakcināciju.
Paskaidrošu, ka iepriekš bija izskanējis, ka vakcinēšanās laikā esot jāatsakās no alkohola lietošanas.
Taču Lielbritānijā, kur šīs valsts Zāļu aģentūra nesen atļāva ārkārtējā situācijā izmantot “Pfizer”un “BioNTech” izstrādāto vakcīnu, tikai dienu pēc vakcinācijas programmas uzsākšanas izskanēja brīdinājums no veselības aprūpes nozares amatpersonām, ka no šīs potes būtu jāatsakās cilvēkiem ar nopietnām alerģijām.
Izrādās, ka divi Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta darbinieki, kuri vieni no pirmajiem 8. decembrī saņēma jauno vakcīnu, cieta no alerģiskas reakcijas, un viņiem bija nepieciešama medicīniska palīdzība.
“Ko mēs uzskatām par nopietnām blakusparādībām pēc vakcinācijas?” vaicā Zavadska un turpina, ka pēdējos gadu desmitos neesot bijis neviens gadījums, kad vakcinācijas rezultātā iestājusies nāve vai konstatēti kādi nopietni dzīvību apdraudoši notikumi.
“Anafilakse (nopietna alerģiska reakcija, kas ātri attīstās un var pat beigties letāli) vai anafilaksei līdzīgas reakcijas notiek vienam cilvēkam no miljona vai pat retāk, un šie gadījumi pilnīgi noteikti tiek izmeklēti. Arī Lielbritānijas gadījumi joprojām tiek rūpīgi analizēti, tajā skaitā to cēloņu sakarība ar saņemto vakcīnu.
Visi cilvēki, kas saņem vakcīnu pētījumu laikā un arī pēc plašākas vakcinācijas ieviešanas, vienmēr ir aicināti ziņot, ja ir novēroti kādi nopietni simptomi. Tie ir svarīgi signāli, kas katru reizi tiek rūpīgi izvērtēti,” skaidroja Imunizācijas valsts padomes vadītāja.
Jebkura vakcīna ietekmē imūno sistēmu
Bet kāpēc vienam cilvēkam no potes nav nekādu blakusparādību, bet citam ir viss dakteres Zavadskas nosauktais blakņu komplekts?
“Tikpat individuāli, cik mēs esam no ārpuses, mēs esam arī no iekšpuses. Katram cilvēkam ir atšķirīgas reakcijas, sākot ar hormonālo un beidzot ar imūno sistēmu. Gan ar gripas, gan ērču encefalīta vakcīnu vai ar jebkuru citu vakcīnu reakcija var būt ļoti dažāda, sākot no pozitīvas jeb aizsargājošas un beidzot ar negatīvām jeb anafilaktiskām,” atzina medicīnas zinātņu doktore, vadošā pētniece Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā, imunoloģe Simona Doniņa.
Viņa uzskata, ka jebkura vakcīna ietekmē imūno sistēmu, jo vakcinācijas mērķis esot to ietekmēt.
“Ja mēs abstrahējamies no kovida vakcīnas un runājam par vakcinēšanos vispār, tad vakcinācija ir process, kura laikā tiek ievadīts kaut kas svešs mūsu organismā. Imūnās sistēmas uzdevums ir uz to reaģēt. Kā tā reaģēs, tas ir liels jautājums,” sacīja imunoloģe Doniņa.
Savukārt daktere Zavadska ir pārliecināta, ka nepatīkamās blakus izpausmes pēc vakcinācijas ir nekaitīgas.
Vajadzēs divas vakcīnas katram
Lai iegūtu pietiekami augstu imūno reakciju pret kovidu, būs nepieciešamas divas vakcīnas devas ar 21 līdz 28 dienu intervālu. Nepatīkamie simptomi var parādīties tieši pēc pirmās potes, bet, kā skaidroja infektoloģe Zavadska, otrā vakcīnas deva esot ļoti svarīga, lai sasniegtu noturīgu un pilnvērtīgu aizsardzību pret Covid-19.
“Nespējam šodien atbildēt, cik ilgi pēc vakcinēšanās būs aizsardzība pret kovidu. No zinātniskajiem patlaban pieejamajiem datiem var konstatēt, ja cilvēks ir izslimojis kovidu un saņem vakcīnu, viņa izstrādātā imūnā aizsardzība ir noturīgāka un ilgstošāka nekā tad, ja viņš šo slimību nav izslimojis,” skaidroja Zavadska.
Vakcīnas izpētē ir piedalījušies galvenokārt veseli pieaugušie vecumā no 18 līdz 50 gadiem, bet ir arī par 50 un 60 gadiem vecāki cilvēki un arī pacienti ar hroniskām kaitēm.
Šajā procesā ir bijuši iesaistīti cilvēki no valstīm ar lielu iedzīvotāju skaitu un augstākiem saslimšanas rādītājiem nekā Latvijā. Tikai tad var iespējami īsā laikā iegūt tādu datu apjomu, kas ļauj izvērtēt vakcinācijas efektivitāti.
“Vienīgās bažas par vakcinētajiem cilvēkiem ar citām saslimšanām ir tās, ka viņiem vakcīnas iedarbība varētu būt mazāk efektīva, viņu imūnās sistēmas atbilde nebūs tik pilnvērtīga kā tiem, kuriem nav hronisku slimību,” piebilda Zavadska.
Vai tiks vakcinēti arī bērni un pusaudži? Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja sacīja, ka bērni neciešot no kovida tik ļoti kā pieaugušie un koronavīruss viņu veselību būtiski neietekmējot.
Tiesa, pusaudži spēj pārnēsāt infekciju un aplipināt citus, tāpēc, lai šo transmisiju pārtrauktu, vakcīnu ražotāji esot uzsākuši vai arī tuvākajā laikā plāno sākt pētījumus arī ar pusaudžiem.
Bet kas notiek, ja cilvēks laikā no pirmās saņemtās potes līdz otrajai potei inficējas ar koronavīrusu?
“Situācijas, kad cilvēki inficējas ar vīrusu starp vakcinācijas devām, nav bīstamas. Šādi gadījumi noteikti nav bīstamāki par situācijām, ja cilvēks nav vakcinējies. Svarīgi saprast, ka arī pirmā vakcīnas deva aptuveni 14–21 dienu pēc tās saņemšanas var dot daļēju aizsardzību un uz īsu laiku.
Pētījumos publicētie dati parāda, ka vienas devas efektivitāte ir pat 60%, bet būtiski atcerēties, ka šī aizsardzība ir īslaicīga un vakcīna var nepasargāt pilnvērtīgi, ja nav saņemta otrā deva,” pastāstīja Dace Zavadska.
Potēšanas vietu varēs izvēlēties
Imunizācijas valsts padomes vadītāja informēja, ka potēšana notikšot vakcinācijas kabinetos. Tie esot apzināti, tāpat kā personāls. ZVA veidojot vakcinācijas kabinetu karti, ikviens varēšot brīvi izvēlēties, kurā no tiem vakcinēties.
Paredzēts, ka pirms vakcinācijas veikšanas kabinetos obligāti būs jānodrošina ārsta vai ārsta palīga konsultācija. Informācija par vakcināciju tiks ievadīta iedzīvotāja profilā e-veselības sistēmā, lai varētu operatīvi un ātri šos datus uzglabāt un apstrādāt.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kurai ir ģimenes ārstes prakse Balvos, informēja, ka vakcinēšanu veiks arī ģimenes ārsti, jo puse no viņiem, kopskaitā 1254 ārstiem, jau tagad vakcinējot savus pacientus pret citām slimībām.
“Pati vakcinēšos viena no pirmajām, līdzko mums tiks dota tāda iespēja,” saka daktere Kozlovska.
Ir izdota vakcinācijas procesa rokasgrāmata, lielākā daļa ārstniecības iestāžu ar to esot iepazīstinātas. Paredzētas apmācības vakcinācijas procesa nodrošināšanai un video lekcijas personāla prasmju papildināšanai.
Ģimenes ārstiem 21. decembrī tiks rīkots seminārs, kurā sniegs visas nepieciešamās rekomendācijas.
Cik procentiem iedzīvotāju jābūt vakcinētiem, lai iegūtu pūļa imunitāti?
Dace Zavadska sacīja, ka pagaidām neesot viena konkrēta procentuālā cipara, bet Pasaules Veselības organizācija minējusi, ka tie varētu būt 60% no visiem iedzīvotājiem.
Imunitāte pēc vakcinēšanās – cik ilgi?
* Pilnvērtīga aizsardzība – 7 dienas pēc 2. devas saņemšanas.
* Imūnkompromitētām personām (personām, kurām samazināta imunitāte, piemēram, HIV vai onkoloģijas pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju) var neizveidoties pilnvērtīga imūnā atbilde.
* Sars CoV-2 vīruss ir jauns, maz ir arī datu par tā infekcijas radīto imunitāti; pašlaik nav arī pietiekamu zināšanu, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte, vai būs nepieciešamība pēc periodiskām vakcīnu papildu devām ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai.
* Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un iedarbību sniegs arī informāciju, kas ļaus pieņemt lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem.
AVOTS: Imunizācijas valsts padome
