Gada piedzīvojums, gada cietumnieks, gada ierocis, gada pensionāre. Kāds bija kovidlaiks, kuru gaidām ātrāk aizejam? 2021. gada apskats 25
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
“Mājas Viesis” piedāvā atskatīties uz aizvadīto gadu, kas diemžēl atkal aizritēja Covid-19 ēnā, jo sērgas beigas vēl nav redzamas. Taču bija arī labas ziņas: izrādās, ka Latvija ir tik pievilcīga zeme, lai tās robežu nelegāli mēģinātu šķērsot gan tālu ceļu veikuši migranti, gan kaimiņvalstu lāči.
Šogad martā milzīgs kravas kuģis pamanījās gandrīz uz nedēļu nobloķēt pasaules tirdzniecībai svarīgo Suecas kanālu, jo bija iestrēdzis kanāla vidū. Līdzīgas sajūtas dažbrīd radās, raugoties uz cīņu ar Covid-19 pandēmiju, jo cerīgām vēstīm bieži vien sekoja kārtējās nepatīkamās ziņas. Visvairāk apspriestā tēma šogad neapšaubāmi bija iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19.
Zinātnieki, mediķi un valstu valdības aicināja cilvēkus vakcinēties, lai pasargātu sevi un tuviniekus, taču liela daļa sabiedrības šos aicinājumus uztvēra ar lielām aizdomām, uzskatot, ka Covid-19 vakcīnas nav pietiekami drošas un pārbaudītas. Vakcinācijas pretinieku pārliecība bija tik nesatricināma, ka daudzi bija gatavi zaudēt darbu, atsakoties pakļauties prasībai par obligāto vakcināciju, vai riskēt ar sodu, pērkot viltotu Covid-19 sertifikātu.
Tikmēr gada laikā mums bija iespēja apgūt arvien jaunus grieķu alfabēta burtus, ar ko tiek apzīmēti Covid-19 varianti: alfa, beta, gamma, delta, gada beigās jau esam tikuši līdz omikronam.
Par laimi, grieķu alfabēts nav bezgalīgs (tajā ir 24 burti, no kuriem omikrons ir piecpadsmitais), tādēļ ir cerība, ka šis murgs kādu dienu beigsies, līdzīgi kā pirms gadsimta pamazām izčākstēja spāņu gripas pandēmija. Galu galā, arī 400 metru garo konteinerkuģi Suecas kanālā izdevās nocelt no sēkļa un atbrīvot ceļu normālai dzīvei.
Gada ierocis: Covid-19 vakcīnas
Ja pirms pāris gadiem mums gadītos dzirdēt sarunu, kurā draugi apspriež sajūtas pēc otrās vai trešās devas saņemšanas un prāto, kuru no potēm izvēlēties nākamreiz, varētu rasties iespaids, ka tā ir kāda narkomānu diskusija. Taču tagad šādas sarunas ir pilnīgi normālas, jo Covid-19 vakcīnas ir kļuvušas par galveno ieroci cīņā ar koronavīrusa pandēmiju.
Zinātnieki un mediķi uzsver, ka tieši masu vakcinācija ir reālākais risinājums pandēmijas apturēšanai, jo vakcīnas pasargā no smagas saslimšanas ar Covid-19. Latvijā iedzīvotāju vakcinācija tika sākta jau pērnā gada beigās, bet turpmāk nav veicies tik raiti.
Liela daļa sabiedrības kategoriski atsakās vakcinēties, raizējoties par vakcīnu ietekmi uz veselību. Valdība sākumā mēģināja pārliecināt skeptiķus ar “burkāna” taktiku, bet gada beigās jau ķērās pie “pātagas” – bez Covid-19 sertifikāta vairs nevar iet uz darbu, apmeklēt lielveikalus, kino un restorānus.
Gada virtuozs: Daniels Pavļuts
Gada sākumā amatu zaudēja iepriekšējā veselības ministre Ilze Viņķele, kuras veikumu cīņā ar Covid-19 pandēmiju premjers Krišjānis Kariņš novērtēja kā neapmierinošu. Viņķeles vietā veselības ministra amatam tika izvirzīts Daniels Pavļuts.
Pēc sākotnējās izglītības viņš ir pianists, bet vēlāk Hārvarda universitātē studējis sabiedrības vadību, bijis arī Latvijas ekonomikas ministrs. Veselības ministra postenī Pavļuts nonāca neapskaužamā situācijā: no vienas puses, viņš bija vakcinācijas pretinieku ienaidnieks numur viens, no otras puses, Pavļutu asi kritizēja arī vakcinācijas atbalstītāji par trūkumiem vakcinācijas un slimnīcu darba organizācijā.
Rudenī viņam draudēja Viņķeles liktenis, tomēr pagaidām Pavļuts spējis izvairīties no atlaišanas. Vismaz viņš nav kritis tik lielā nežēlastībā kā cits klavierspēles meistars Vestards Šimkus, kurš atsakās vakcinēties un tādēļ vairs nedrīkst rīkot koncertus.
Gada piedzīvojums: mājsēde
Komandantstunda izklausās pēc barga kara laika termina, bet valdība negribēja mūs tik ļoti biedēt, tādēļ šogad Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja baudīt mājsēdi, kas izklausās daudz mīlīgāk. Oktobrī, kad Covid-19 izplatības ziņā Latvija kļuva par līderi visā Eiropā un pasaulē, mājsēde tika ieviesta gandrīz uz mēnesi, šajā laikā bez īpaša iemesla nedrīkstēja rādīties uz ielas no pulksten 20 vakarā līdz pieciem no rīta.
Ar dažādiem ierobežojumiem nākas samierināties arī skolēniem, kam jau trešais mācību gads aizrit saraustītā režīmā, klātienes mācībām mijoties ar tālmācību. Šogad arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus nācās rīkot nevis klātienē, bet pārsvarā virtuālā vidē.
Toties pandēmijas laikā veikli pārkvalificējās bijusī Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, kas kļuva par Vakcinācijas biroja vadītāju.
Gada debija: “Lidl” veikali
Vācijas tirdzniecības tīkls “Lidl” jau pirms trim gadiem paziņoja par gaidāmo ienākšanu Latvijas tirgū, bet koronavīrusa pandēmija aizkavēja šo plānu īstenošanu. Likteņa ironija, bet “Lidl” veikali Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās tika atvērti oktobra sākumā, kad bija sācies jauns Covid-19 izplatības vilnis.
Tas gan nemazināja veikalu atklāšanas izraisīto ažiotāžu, jo vēl nedēļām ilgi pie “Lidl” veikaliem bija vērojamas garas rindas. Gados vecākiem pircējiem tā bija iespēja atsaukt atmiņā jaunību, kad padomju laikā stundām ilgi nācās stāvēt rindā pēc dienišķās desas, bet citi vienkārši novērtēja zemākas cenas.
Cerams, ka “Lidl” ienākšana liks sasparoties arī tirgus līderiem “Rimi” un “Maxima”, līdzīgi kā savulaik mobilo sakaru tirgū “Bite” piespieda “LMT” un “Tele2” samazināt savu pakalpojumu cenas.
Gada reforma: jaunā pašvaldību karte
Pēc gadiem ilgām diskusijām šogad tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma, tādējādi līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidotas 43 lielākas pašvaldības – septiņas lielās pilsētas un 36 novadi, kuru robežas lielā mērā pārklājas ar padomju laika 26 rajonu karti.
Atsevišķu novadu izcīnīja Varakļānu iedzīvotāji, kurus sākotnēji bija plānots pievienot Rēzeknes novadam. Pašvaldību reforma pastiprināja bažas, ka no centra attālākie pagasti varētu palikt novārtā. Jūnijā, saskaņā ar jauno karti, notika pašvaldību vēlēšanas, kurās bija rekordzema aktivitāte – nobalsot aizgāja tikai 34% balsstiesīgo vēlētāju. Balsošanas rezultāti nekādus īpašus pārsteigumus nenesa; pie varas pārsvarā palika iepriekšējie novadu centru līderi.
Gada cietumnieks: Aivars Lembergs
Pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas tiesas prāvas februārī beidzot tika pasludināts spriedums ilggadējā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā. Tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā. Lembergam tika piespriests piecu gadu cietumsods, kura izciešanai viņš nogādāts Rīgas Centrālcietumā.
Gada nogalē kļuva zināms, ka Lembergs inficējies ar Covid-19 un nogādāts cietuma slimnīcā. Lembergs sevi uzskata par politieslodzīto un salīdzina ar Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, kurš šogad arī tika ieslodzīts cietumā.
Liela daļa Ventspils vēlētāju palikuši uzticīgi Lembergam, un šovasar viņš atkal tika ievēlēts par Ventspils domes deputātu. Taču vadīt pašvaldību no cietuma nav iespējams, tādēļ Lembergam nācies atbrīvot Ventspils mēra krēslu.
Gada turnīrs: pasaules hokeja čempionāts Rīgā
Pasaules hokeja čempionātu sākotnēji bija plānots rīkot divās valstīs – Latvijā un Baltkrievijā. Taču pēc represijām, ko Baltkrievijas autoritārais vadonis Aleksandrs Lukašenko izvērsa pret opozīcijas atbalstītājiem, kļuva skaidrs, ka spēļu rīkošana Minskā nebūs iespējama, tādēļ Rīga uzņēmās organizēt visu turnīru.
Pandēmijas dēļ spēles pārsvarā notika bez skatītāju klātbūtnes. Mājiniekiem turnīrs sākās lieliski – pirmajā spēlē Latvijas izlase ar Matīsu Kivlenieku vārtos pārspēja hokeja lielvalsti Kanādu (2:0). Turpinājums gan nebija tik lielisks, jo Latvijas izlase neiekļuva ceturtdaļfinālā un turnīru noslēdza 11. vietā.
Toties kanādieši, kas bija zaudējuši pirmajās trīs spēlēs, spēja atgūties un pamanījās izcīnīt zelta medaļas. Latvijai labāk veicās augustā, kad mūsu izlase kvalifikācijas turnīrā izcīnīja tiesības piedalīties Pekinas olimpisko spēļu sacensībās. Diemžēl šis panākums tika izcīnīts jau bez Matīsa Kivlenieka, kurš jūlijā gāja bojā ASV traģiskā negadījumā ar pirotehniku.
Gada tūrisma aģents: Aleksandrs Lukašenko
Baltkrievijas vadonis, bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, šogad sevī atklāja jaunas talanta šķautnes, iesaistoties tūrisma biznesa organizēšanā. Vispirms viņš izdomāja, ka lidsabiedrības “Ryanair” pasažieru lidmašīnai, kas lidoja no Atēnām uz Viļņu, labāk būtu nolaisties Minskā, kur Baltkrievijas varasiestādes apcietināja vienu no pasažieriem, opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču un viņa draudzeni.
Eiropas Savienība to raksturoja kā gaisa pirātismu un pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu. Diktatora atbilde nebija ilgi jāgaida: drīz vien pie Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām parādījās tumsnēji ļaudis, kas cerēja iekļūt Eiropas Savienībā.
Lukašenko bija organizējis “tūristu” lidojumus no Tuvo Austrumu valstīm, galvenokārt no Irākas, lai varētu nosūtīt migrantu barus uz Eiropas Savienības robežu. Baltijas valstis un Polija to raksturo kā Baltkrievijas īstenotu hibrīduzbrukumu, pret Lukašenko režīmu noteiktas vēl stingrākas sankcijas, bet migrantu krīzes risinājums pagaidām nav redzams.
Gada atgriešanās: “Taliban” režīms Afganistānā
Šajā nominācijā uz triumfu cerēja arī bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš oktobra sākumā pēc astoņus gadus ilgas bēguļošanas atgriezās Gruzijā, bet slavenā gruzīnu viesmīlība šoreiz izpalika: Saakašvili nekavējoties tika apcietināts un iespundēts cietumā.
Tad nu par gada atgriešanos uzskatāma “Taliban” režīma nākšana pie varas Afganistānā pēc 20 gadu pārtraukuma. ASV un NATO sabiedrotie jau laikus paziņoja, ka augusta beigās aizies no Afganistānas, un to savā labā izmantoja talibu kaujinieki.
Afganistānas valdība sabruka kā kāršu namiņš, “Taliban” gandrīz bez pretestības pārņēma varu Kabulā un visā valstī. Tās ir ļoti sliktas ziņas Afganistānas sievietēm un meitenēm, ko “Taliban” režīms uzskata par otrās šķiras cilvēkiem bez tiesībām iegūt izglītību un strādāt algotu darbu. Turklāt miljoniem afgāņu tagad draud bads, jo pārtrūka Rietumu humānās palīdzības piegāde.
Gada pensionāre: Angela Merkele
ASV prezidents Donalds Tramps gada sākumā parādīja, ka nemāk zaudēt ar godu, un prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Džo Baidenam nācās teju ar varu izsvēpēt Trampu no Baltā nama. Vācijas kanclere Angela Merkele, kā vienmēr, rīkojās daudz elegantāk un jau laikus paziņoja, ka pēc 16 gadiem kancleres amatā vairs nepretendēs uz nākamo termiņu. Merkele gandrīz pārspēja savu darbaudzinātāju Helmūtu Kolu kā ilgākā valdības vadītāja pēckara Vācijā, bet tagad viņa var baudīt pelnītu atpūtu. Merkeles vietā kanclera postenī stājies sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs, kuram nebūs viegli iegūt tikpat lielu sabiedrības atbalstu un uzticību.
Gada čempioni: 3×3 basketbola izlase
Pirms pieciem gadiem Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās Latvijas sportisti palika bez medaļām, un vispār neatkarīgās Latvijas vēsturē mums bijuši tikai divi vasaras olimpisko spēļu čempioni – Igors Vihrovs un Māris Štrombergs (divreiz). Tokijas olimpisko spēļu sacensībās šovasar par čempioniem kļuva uzreiz četri latvieši, jo 3×3 basketbola turnīrā uzvarēja Latvijas izlase (Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis). Bronzas medaļu svarcelšanas sacensībās izcīnīja Artūrs Plēsnieks. Pavisam nedaudz līdz goda pjedestālam pietrūka mūsu pludmales volejbola pāriem Graudiņai/Kravčenokai un Pļaviņam/Točam, kas ierindojās 4. vietā.
Gada uzvarētāji: Itālija
2020. gads Itālijai bija briesmīgs, jo Covid-19 savu nāves pļauju Eiropā sāka tieši Itālijas ziemeļos. Šogad pandēmiju izdevies ierobežot, turklāt Itālijai bijis pa spēkam izcīnīt virkni skaistu uzvaru dažādās jomās. Maijā par Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva Itālijas rokgrupa “Maneskin”, savukārt jūlijā Itālijas futbola izlase Vemblija stadionā Anglijā pārspēja mājiniekus un kļuva par Eiropas čempioniem. Šādu titulu šogad izcīnīja arī Itālijas vīriešu un sieviešu volejbola izlase. Tokijas olimpiādē par ātrāko cilvēku pasaulē kļuva Itālijas sprinteris Marsels Džeikobss, kurš uzvarēja 100 metru skrējienā (viņš bija arī kvartetā, kas uzvarēja 4×100 metru stafetē). Un arī kādam Itālijas zemniekam šis bijis labs gads, jo viņš izaudzējis pasaules rekorda cienīgu ķirbi (1226 kg).
In Memoriam
Šogad mūžībā aizgāja komponists Mārtiņš Brauns (70), aktieri Guntis Skrastiņš (67), Armands Reinfelds (55) un Astrīda Kairiša (79), dzejnieks Uldis Bērziņš (76), politiķi Māris Grīnblats (66), Leopolds Ozoliņš (83) un Ojārs Ēriks Kalniņš (71), sabiedriskie darbinieki Jānis Maizītis (60) un Arnis Cimdars (59), diplomāte Aina Nagobads-Ābols (101), karavīrs Ziedonis Ločmelis (60), rakstnieks Andris Kolbergs (82), dzejniece Kornēlija Apškrūma (83), žurnālisti Ābrams Kleckins (87) un Askolds Rodins (71), tulkotāja Aija Uzulēna (55), kinorežisors Askolds Saulītis (54), mūziķis Gunārs Meijers (63), ķirurgs Viktors Kalnbērzs (92), farmaceits Dailonis Pakalns (88), hokejists Matīss Kivlenieks (24), hokeja komentētājs Mariss Andersons (63), futbolists Gerds Millers (75), britu princis Filips (99), aktieri Andrejs Mjagkovs (82) un Žans Pols Belmondo (88).
