Tiesnese Irīna Jansone nolēma, ka Aivars Lembergs jānogādā apcietinājumā, tādējādi sabiedrība viņai pievērsa īpašu uzmanību.
Tiesnese Irīna Jansone nolēma, ka Aivars Lembergs jānogādā apcietinājumā, tādējādi sabiedrība viņai pievērsa īpašu uzmanību.
Foto: VIAA

2021. gada tiesnese: Kas ir Irīna Jansone, kura šogad izlēma Lemberga likteni? 136

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniece, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Irīna Jansone Latvijas tiesu vēsturē ieies kā tiesnese, kura iztiesājusi smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lietu, kas bija ilgākais tiesas process, kopš Latvija atguvusi neatkarību.

Sākotnēji tā tika iedalīta Jansones kolēģim Borisam Geimanam, kurš to sāka skatīt ar diviem tiesu piesēdētājiem. Bet 2009. gadā likvidēja tiesu piesēdētāju amatu, un Geimans vērsās pie tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu noteikt koleģiālu lietas izskatīšanu, pieaicinot vēl divus tiesnešus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietas izskatīšanā tika iesaistīta arī Jansone, kura pēc desmit gadiem kļuva par galveno šā procesa tiesnesi, jo Geimans 2019. gadā veselības stāvokļa dēļ pameta tiesneša amatu. Viņas vadībā lieta tika izskatīta raitāk nekā iepriekš, jo viņa labi prata plānot savu darbu, strikti ievērojot, ka apsūdzības posmi ir jāpārbauda noteiktos termiņos.

Tiesa Lembergam kopumā par 19 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu šā gada februārī piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, naudas sodu 20 tūkstoši eiro, par labu cietušajiem – 64 085 eiro, kā arī mantas konfiskāciju un apcietināja viņu tiesas zālē.

“Tiesa arī vērtēja šo iespējamību, ka tiesas sprieduma izpilde varētu būt apgrūtināta no apsūdzētā puses turpmāk, ja viņam nebūtu piemērots šis drošības līdzeklis – apcietinājums. Noziedzīgo nodarījumu saraksts, tā virkne bija diezgan iespaidīga, un brīvības atņemšanas sods ir ilgstošs,” teica Jansone.

Ja tiesnese Jansone nebūtu pielikusi pirmo punktu 12 gadus ieilgušajam Lemberga tiesas procesam, diezin vai par viņu uzzinātu plašāka sabiedrība, jo Jansone savā ikdienas darbā ir ļoti aizņemta un nav tik komunikabla kā bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, kurš patlaban ieņem ģenerālprokurora amatu.

Lembergam pietuvinātie mediji pēc sprieduma nolasīšanas izplatīja par Jansoni viltus ziņas, ka viņa kā “atlīdzību” par Lemberga notiesāšanu un apcietināšanu tiesas zālē esot saņēmusi paaugstinājumu amatā – nepilnu nedēļu pirms saīsinātā sprieduma Jansone iecelta par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci. Izskanēja aizdomas, ka par to esot parūpējies tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Reklāma
Reklāma

Tieslietu padome, kas apstiprināja tienesi šajā amatā, nesastāv tikai no Bordāna, viņš ir tikai viens no piecpadsmit padomes pārstāvjiem. Turklāt grozījumi likumā “Par tiesu varu” palielinājuši Tieslietu padomes lomu tiesneša karjerā un vienlaikus samazinājuši izpildvaras un likumdevēja ietekmi, lemjot par šādu jautājumu.

Patlaban Jansone gatavo pilno spriedumu Jūrmalas pašvaldības vadītāja Gata Trukšņa “komandējuma krimināllietā”, kas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesā apelācijas kārtībā tika izskatīta Jansones vadībā. Spriedums būšot gatavs nākamā gada sākumā, bet kopumā Jansonei vēl ir jāiztiesā sešpadsmit krimināllietu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.